VID pārbaudes slēdziens atklāj raidījuma „Nekā Personīga” vietu Finanšu policijas PR akcijā
PIETIEK03.09.2016.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar raidījuma Nekā Personīga atgriešanos ēterā Pietiek atkārtoti (pirmoreiz - jūlija beigās) publicē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ilgstoši veiktas dienesta pārbaudes anonimizēto slēdzienu, kas uzskatāmi un pārliecinoši demonstrē šī TV raidījuma īpašo vietu Finanšu policijas šā pavasara PR akcijās, spodrinot šīs struktūras vadības tēlu, un atklāj tā veidotāju gatavību vajadzības gadījumā tikt izmantotiem visa veida manipulācijās ar sabiedrisko domu.
Kā zināms, šā gada martā Kaspara Podiņa vadītā VID Finanšu policijas pārvalde TV3 raidījumam Nekā Personīga bija noplūdinājusi apjomīgu un detalizētu informāciju par it kā atklātu „PVN shēmu” 1,7 miljonu eiro apmērā, kuras galvenā organizatore – VID darbiniece tikusi aizturēta. Lai iepriekš pat gadījumos, kad VID ziņo par kādu lielu atklātu nodokļu nemaksāšanas gadījumu, tas nekad nav nosaucis konkrētas personas, šajā gadījumā Finanšu policija bija atklājusi par aizturētās vārdu un uzvārdu.
Jau tobrīd bija zināms, ka ideja par šādu nopludināšanu un raidījuma Nekā Personīga izmantošanu, lai pabalstītu Finanšu policiju, kuras publiskais tēls vissmagāk cietis kopš februāra sākuma, kad sižetus par VID un Finanšu policijas darbiniekiem aizsāka Latvijas Televīzija un pēc tam pievērsās citi mediji, radusies Podiņa un kolēģu galvās.
Tā kā Finanšu policijas vadība, par saviem „radošajiem plāniem” informējot arī Pētersoni, nebija spējusi atrast „kanālus”, kā iziet uz Latvijas Televīziju, tad arī ticis pieņemts lēmums kā informācijas kanālu izmantot alternatīvu – raidījumu Nekā Personīga.
Pietiek avoti jau toreiz apliecināja, ka „akcija” ar mērķi uzlabot VID un Finanšu policijas publisko tēlu bijusi sasteigta, pret informācijas publiskošanu iebilduši arī konkrētie šīs lietas izmeklētāji, taču viņu iebildumi apklusināti. Taču sasteigtības dēļ nav izdevies nosaukt nevienu citu it kā atklātās „PVN shēmas” dalībnieku, arī shēmas kopsumma vienkārši „paņemta no griestiem”.
Nu pēc Pietiek pārstāvja oficiāla pieprasījuma publiskotais anonimizētais dienesta pārbaudes slēdziens šo informāciju faktiski pilnībā apliecina. Tiesa, neviens – arī ne Podiņš – par šo informācijas noplūdināšanu un TV raidījuma izmantošanu savtīgos mērķos nekādu sodu tā arī nav saņēmis.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
