Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām publicējām Pietiek lasītāja Hermaņa Juzefoviča jautājumus Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai sakarā ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Šodien publicējam saņemtās atbildes, kas uzskatāmi rāda, kuru no šīm iestādēm vairāk interesē nodokļu maksātāju intereses un vajadzības.

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa:

"Nosūtām VID atbildes uz lasītāja rakstā uzdotajiem jautājumiem.

- Vai fiziskai personai darījumi ar vērtspapīriem vairāk kā trīs darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos, nereģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, ir atļauti? Ja jā, tad kā interpretēt manis citēto likumu?

Nevēlamies piekrist rakstā minētajam apgalvojuma, ka nevienā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” skaidrojumā nav minēts, ka vērtspapīru pirkšana/pārdošana biežāk kā trīs reizes vienā gadā vai 5 reizes trijos gados nav saimnieciskā darbība, jo, atbilstoši  likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”11.panta 1.4daļā noteiktajam, ienākumu gūšana  no kapitāla aktīvu atsavināšanas, tai skaitā no finanšu instrumentu atsavināšanas, nav klasificējama kā saimnieciskā darbība.

Tādējādi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.3daļā minētie kritēriji saimnieciskās darbības identificēšanai, attiecībā uz darījumu biežumu un gūtā ienākuma apmēru  nav attiecināmi uz darījumiem, kuros tiek gūts ienākums no finanšu instrumentu atsavināšanas. Tomēr minētais neliedz iespēju fiziskajai personai, ja tā vēlas, reģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā saistībā ar tās darbībām, kas ir saistītas ar darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Papildus minētajam vēlamies norādīt, ka fiziskajai personai ienākums no  kapitāla aktīvu atsavināšanas, t.sk., Finanšu instrumentu tirgus likumā minēto finanšu instrumentu atsavināšanas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Minētajam ienākuma tiek piemērota 15% likme.

- Kur mums, ekonomiski aktīviem cilvēkiem, glabāt mums piederošos vērtspapīrus un kā tos papildināt, nepārkāpjot likumu un nemaksājot no mūsu viedokļa nepamatotu maksājumu 1309,08 EUR gadā?

Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti neierobežo personas tiesības izvēlēties veidu, t.sk. uzņēmējdarbības formu, kādā tā veic darījumus ar finanšu instrumentiem."

Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece:

"1. Jā, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk  - likums) 11.panta  1.4 daļa speciāli paredz iespēju, ka fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla nav kvalificējama par saimniecisko darbību (neatkarīgi no darījumu regularitātes  un skaita), ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tādējādi personai atbilstoši likumam ir iespējams izvēlēties vienu no diviem veidiem, kā maksāt nodokli no regulārām darbībām ar vērtspapīriem. Viens variants - reģistrēt saimniecisko darbību un atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, izmantojot iespēju pārnest saimnieciskās darbības zaudējumus, bet piemērot vispārīgo saimnieciskās darbības ienākumam noteikto likmi. Otrs variants - nereģistrēt saimniecisko darbību (kā to paredz likuma 11.panta 1.4 daļa), bet no kapitāla ienākuma (t.sk., vērtspapīru  atsavināšanas ienākumu) maksāt samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (10% apmērā no procentiem un dividendēm, un 15% no kapitāla aktīvu atsavināšanas). Papildu informācija likuma 11.9 pantā Ienākuma no kapitāla noteikšana (kā nosaka kapitāla pieaugumu, kurš apliekams ar samazināto  iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ).

 Likuma normas ir skatāmas kontekstā, jo likumā uzreiz pēc minētā normas  (likuma 11.panta  1.3 daļa) ir likuma 11.panta  1.4 daļa, kura nosaka iespējamos izņēmumus attiecībā uz 11.panta  1.3 daļas piemērošanu pasīva ienākuma gadījumā. Ienākums no vērstpapīriem likuma izpratnē ir pasīvs ienākums.

2. Personām, kuras tikai uzsāk darījumus ar vērtspapīriem, ir divi varianti. Pirmais, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma (nereģistrējot saimniecisko darbību), kā tas minēts atbildē uz 1.jautājumu. Savukārt, ja grib atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, kas rodas, uzturot vērtspapīru kontus un aktīvi darbojoties  ar tiem, atzīt pamatlīdzekļu nolietojumu u.c. izmaksas (kas nav vērtspapīru iegādes izmaksas), un vēlas nodrošināt iespēju pārnest uz nākamajiem gadiem saimnieciskās darbības zaudējumu, tad persona var reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā vai kļūt par individuālo komersantu. Par gūto ienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un, ja ienākumi pārsniedz mēnesī minimālās algas apmēru, sākt maksāt arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Problemātiskāk ir atbildēt uz jautājumu, ja persona jau ilgstoši darbojas šajā jomā, jo ir iespējams, ka kādas pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas vai ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu pastarpināti saistītas izmaksas tā (SIA līmenī) ir atzinusi par saimnieciskās darbības izmaksām, jo likuma 11.panta  1.4 daļa paredz, ka šo normu nevar piemērot, ja  izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma (no vērtspapīriem) gūšanu, ir jau atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Šajā gadījumā personai būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā ar precīzu saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanas vēsturisko aprakstu, lai saprastu, vai konkrētajā gadījumā tā var piemērot likuma 11.panta  1.4 daļu.

Jebkurā gadījumā viena fiziskā persona savu saimniecisko darbību, ja tās apmērs nav ļoti liels, var realizēt, arī nedibinot kapitālsabiedrību, bet reģistrējoties kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs. Tādā gadījumā tai nebūs jāmaksā nodoklis no domājamā ienākuma valdes locekļiem."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...