Vienotības deputāta vārds kriminālprocesā rada runas par atteikšanos no mandāta
PIETIEK22.10.2010.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Valmieras policijā uzsākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu, kurā liecināt izsaukts arī no Vienotības Vidzemes saraksta 10. Saeimā ievēlētais Guntars Galvanovskis. Politiķu aprindās šis fakts licis runāt par iespējamu atteikšanos no mandāta.
Galvanovskis Pietiek apstiprināja, ka ir aicināts liecināt, bet pašu kriminālprocesu sauc par „absurdu” un aiz tā saskata politiskus zemtekstus. „Es esmu godīgs cilvēks, un līdz ar to man nav pamata nenodot 2. novembrī zvērestu, ka strādāšu Latvijas valsts labā,” uzsvēra 28 gadus vecais no Jaunā laika ievēlētais Valmieras domes deputāts.
Viņš noliedza Saeimas kuluāros klīstošās runas, ka kolēģi Jaunajā laikā Galvanovski cenšas pierunāt atteikties no deputāta mandāta, lai izvairītos no skandāla, ja gadījumā lieta tiktu nodota kriminālvajāšanai un Saeimai būtu jābalso par viņa izdošanu. „Neviens man nav licis atkāpties no mana mandāta,” uzsvēra Galvanovskis. Tas neesot noticis arī pastarpināti.
Arī Jaunā laika pārstāve Solvita Āboltiņa ar vārdiem: "Nē, nav pamata!" atbildēja uz jautājumu, vai JL vadība cenšas pierunāt Galvanovski nolikt mandātu.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka kriminālprocesā liecības snieguši vismaz divi basketbola kluba Valmiera basketbolisti. Šī kluba prezidents savulaik bija Galvanovskis. Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka basketbolisti tieši Galvanovski norādījuši kā, iespējams, krāpnieciskas shēmas organizētāju.
Pats Galvanovskis Pietiek netieši apstiprināja, ka lietā iesaistīti b/k Valmiera basketbolisti, sakot, ka laika posmā, par kuru notiek izmeklēšana, šie cilvēki ar basketbola klubu nav bijuši saistīti.
Lietā kā cietušais varētu būt iesaistīta Privat bank, kuras Valmieras filiāles vadītājs no 2006. līdz 2007. gadam bijis Galvanovskis. To, ka lieta skar šīs bankas intereses, nenoliedza arī pats politiķis.
Galvanovskim aizdomīgi šķiet tas, ka kriminālprocess, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tiek izmeklēts jau otro gadu, bet tikai šoruden viņš pirmo reizi saņēmis uzaicinājumu sniegt lietā liecības.
Saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo neoficiālo informāciju runa varētu būt par vairāku kredītkaršu ar ievērojamu kredītlimitu izsniegšanu personām, kuras vēlāk nav Privat bank to atmaksājušas, bet zaudējumi bankas Valmieras filiālē norakstīti kā „neatgūstamie parādi”. „Es pieļauju, ka esmu kādreiz dzīvē kļūdījies, bet nekad neesmu darījis kaut ko nelikumīgu,” Pietiek uzsvēra Galvanovskis.
„Subjektīvu apstākļu dēļ”, kā izteicās pats Galvanovskis, viņš 15. oktobrī nav ieradies liecināt, lai gan bijis aicināts. Viņš plānojot to darīt kaut kad novembra sākumā, bet jau pēc 2. novembra, kad uz pirmo sēdi sanāks 10. Saeima.
Vēlāk jaunais politiķis Pietiek atzvanīja un uzsvēra, ka viņam „nav problēma aiziet un noliecināt kaut vai šovakar”, apņemoties policijā ierasties jau nākamnedēļ, pirms zvēresta nodošanas Saeimā.
„Nevar atteikties no tā, kā tev nav,” saka Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Citiem vārdiem, kopš brīža, kad Centrālā vēlēšanu komisija apstiprinājusi Saeimas vēlēšanu rezultātus, kāds deputāts no sava mandāta var atteikties tikai pēc tam, kad ir to ieguvis.
Tātad deputātam, kurš nolēmis nolikt mandātu, vispirms jānodod svinīgais zvērests, Saeimai jānobalso par viņa mandāta apstiprināšanu, un tikai pēc tam no tā var atteikties. Tikai, kad tas jau ir izdarīts, Saeimas Prezidijs var piedāvāt mandātu kandidātam, kurš ir nākamais vēlēšanu sarakstā.
Foto – no Vienotības interneta vietnes
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
