„Vienotības” Rīgas mēra kandidātu sarakstā Vinķelis, Dālderis, Spolītis, Grafs, Korna
PIETIEK21.08.2012.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad kandidēšanu uz Rīgas mēra amatu nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās atteicis pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, valdībā dominējošā partija Vienotība, pnonākusi grūtas izvēles priekšā - kas tad varētu būt partijas virzītais Rīgas mēra amata kandidāts. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, Vienotības spicē pašlaik tiek apspriesti vismaz pieci potenciālie Rīgas mēra amata kandidāti, kuri varētu konkurēt ar pašreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC). Tomēr konkrēts lēmums ne par Vienotības stratēģiju startam pašvaldību vēlēšanās, ne par Rīgas mēra kandidātu vēl nav pieņemts.
Pēc Pietiek noskaidrotā, pašlaik, pēc tam, kad Vilks gan partijas iekšienē, gan publiski pateicis skaidru „nē” kandidēšanai Rīgas mēra amatam, Vienotības spicē kā potenciālie Rīgas mēra amata kandidāti apspriesti pieci kandidāti. Starp tiem ir politikas eksperts Pēteris Viņķelis, bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, Meierovica biedrības valdes priekšsēdis, Privatizācijas aģentūras darbinieks Andris Grafs un juriste Karīna Korna, kas Vienotībai piebiedrojusies kā eksministra Aigara Štokenberga veidotās Sabiedrība citai politikai pārstāve.
Tiesa izvēle par labu kādai konkrētai personai vēl nav izdarīta. Tas tā ir, jo noprotams, ka Vienotība aizvien gaida, kad eksprezidenta Valda Zatlera dibinātā Reformu partija (RP) izrādīs skaidru un konkrētu interesi par RP un Vienotības kopīgu startu Rīgas un vairāku citu lielo pašvaldību, to vidū Ventspils pašvaldības vēlēšanās. Netiek izslēgts, ka gadījumā, ja RP un Vienotība tomēr vienosies par kopīgu startu Rīgas un citu lielo pašvaldību vēlēšanās, Rīgas pašvaldības vēlēšanās kā mēra kandidāts startēs RP pārstāvis.
Partijas Vienotība grūtības izlemt, kas tad būs partijas kandidāts Rīgas mēra amatam, trešdien sarunā ar tā sauktajiem „vecajiem oligarhiem” pastarpināti (caur Rīgas brīvostas uzņēmumu SIA Rīgas tirdzniecības osta) piederošā laikraksta Diena vadītāju Gunti Bojāru apliecināja arī Vienotības līdere, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Viņa gan visai nekonkrēti izteicās par Vienotības startu pašvaldību vēlēšanās, gan ļāva nojaust, ka partijā tiek diskutēts par Rīgas mēra amata kandidātu, taču konkrēts lēmums aizvien nav pieņemts.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
