„Vilnīša grozījumos” saskatīta vēlme pēc privilēģijām

Pietiek jau rakstīja, ka, iespējams, neapmierinātība ar uzlikto administratīvo sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu KNAB priekšnieku Vilnīti aizvadītā gada vasarā pamudinājusi uz domu rosināt grozījumus KNAB likumā, nosakot, ka biroja amatpersonas nav saucamas pie atbildības par likumpārkāpumu, ja tas noticis, pildot amata pienākumus.

Vilnītis aizvadītajā vasarā, 26. jūlijā saņēmis administratīvo sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas publiskā datubāze. Vilnītis ticis pie diviem soda punktiem. Neoficiāli zināms, ka sods uzlikts tieši par ātruma pārsniegšanu. Kā Pietiek atstāstījuši KNAB darbinieki, Vilnītis pēc šī notikuma kolēģiem žēlojies, ka tas „slikti ietekmē ģimenes budžetu”, un uzlicis biroja Administratīvajai nodaļai izstrādāt grozījumu projektu KNAB likumam, lai šādas situācijas neatkārtotos. Tas trīs mēnešu laikā arī izpildīts.

Tomēr pēc vairāku institūciju iebildēm, faktiski – atteikuma saskaņot šo likuma grozījumu tālāku virzību – tie iesaldēti. Pret atsevišķiem grozījumiem un to redakciju iebildusi Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Ģenerālprokuratūra. Likumprojektu KNAB gan esot atsaucis ne tikai šo konkrēto iebildumu dēļ, bet tāpēc, ka likuma redakcija kopumā būtu sarežģīti uztverama, uzsvēra KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, ar konkrētām iebildēm, kā to lūdza Pietiek, gan neiepazīstinot.

Ar pašu Vilnīti, kurš devies komandējumā uz ASV, Pietiek šonedēļ nav izdevies sazināties. Biroja preses pārstāve atteicās jautāt Vilnīša komentāru, kad uzzināja, par kāda tēma interesē Pietiek. Sākotnēji KNAB pārstāve ieteica sagaidīt Vilnīti pirmdien atgriežamies darbā un uzdot šo jautājumu pašiem, jo „tas tomēr ir personisks jautājums”.

Arguments, ka Vilnītim kā valsts amatpersonai būtu jāatbild par apstākļiem, kādos viņš pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, kā arī, vai šī iemesla dēļ licis gatavot grozījumus KNAB likumā, biroja pārstāvi nepārliecināja. „Konkrētais jautājums nav biroja kompetencē. Amatpersonai ir pienākums sniegt informāciju, kas saistīts ar tās amata pienākumu izpildi iestādē. Komentāru sniegšana par individuālu rīcību ir personiska izvēle un tiesības,” atteikumu sniegt Vilnīša skaidrojumus pamatoja KNAB preses pārstāve.

Tikmēr par „prettiesiskām” un „diskriminējošām” atsevišķas piedāvāto KNAB likuma grozījumu normas savā atzinumā nodēvējusi Tieslietu ministrija, lūdzot grozījumos neiekļaut ierobežojumus KNAB darbinieku saukšanai pie administratīvās atbildības. „KNAB ir pienākums uzraudzīt, lai amatpersonas ļaunprātīgi neizmanto savu ieņemamo amatu, tai pat laikā KNAB ir izstrādājis likumprojektu, kurš tieši un bez jebkāda pamata paredz KNAB amatpersonām labvēlīgāku tiesisko regulējumu, nekā pārējiem sabiedrības locekļiem, tātad diskriminējošu tiesību normu, kas vērsta uz KNAB amatpersonām īpaši saudzējoša tiesiskā regulējuma noteikšanu,” – tā savā vērtējumā biroja iesniegtos likuma grozījumus kritizējusi Tieslietu ministrija. „KNAB operatīvā darbība un funkciju izpilde nav saistīta ar administratīvo pārkāpumu veikšanu, un KNAB amatpersonas amata pienākumi nav tik īpaši, salīdzinot ar citu tiesībsargājošo iestāžu funkcijām, lai KNAB amatpersonām tiktu noteikta speciāla kārtība, kādā tās saucamas pie administratīvās atbildības.”

Savukārt par prettiesisku nosaukta KNAB piedāvātā norma, ka attiecībā uz jebkuru KNAB amatpersonas administratīvo pārkāpumu kompetentajam orgānam 24 stundu laikā jāinformē KNAB priekšnieks, kurš tad trīs dienu laikā sniedz atzinumu, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz KNAB amatpersonas atbildību. „Saukšana pie administratīvās atbildības, tās pamats un soda noteikšana ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (un citos normatīvajos aktos), kas tieši paredz, ka lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības pieņem kompetentais orgāns, nevis nodarbinātā priekšnieks,” atgādina Tieslietu ministrija.

Arī Valsts kancelejas atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, ietverta kritika par vēlmi noteikt KNAB amatpersonām imunitāti, kas būtu neadekvāta privilēģija. „Biroja amatpersonu imunitāte paredzēta, lai tās varētu netraucēti pildīt savus amata pienākumus, nevis lai radītu KNAB amatpersonām īpašus izņēmumus vai privilēģijas sabiedriskās kārtības ievērošanā. Līdz ar to ir atbalstāms regulējums, kas liedz KNAB amatpersonas administratīvo aizturēšanu, vienlaikus dodot KNAB priekšniekam tiesības vienīgi lemt par konkrētās amatpersonas „izdošanu” sodīšanai vispārējā kārtībā, nevis vispārējas imunitātes noteikšanu,” teikts Valsts kancelejas ar 2009. gada 19. novembri datētajā atzinumā.

Pašlaik saukšana pie administratīvās atbildības ir ierobežota atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem un Saeimas deputātiem. Šāda imunitāte tiek pamatota ar to, lai izvairītos no šo amatpersonu nepamatotas ietekmēšanas profesionālajā sfērā.

Kritizētie grozījumi KNAB likumā izstrādāti un iesniegti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 2009. gada 22. oktobrī, bet, kad izgāzusies to saskaņošana, jau šā gada 13. maijā tie atsaukti. Spriežot pēc nobremzēto KNAB likuma grozījumu anotācijas, to nepieciešamība formāli argumentēta ar nepieciešamību tiesiski aizsargāt biroja amatpersonas gadījumos, kad likumpārkāpums noticis, pildot amata pienākumus. KNAB likuma 12. panta 2. daļu bija piedāvāts papildināt ar 2.1 daļu, nosakot, ka „biroja amatpersona nav saucama pie atbildības par likumpārkāpumu, kas, pildot amata pienākumus, izdarīts attaisnota profesionālā riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu”.

Novērtē šo rakstu: