Visticamākais, Koļegova brāļa kapitāldaļas pārņēmusi, lai tās paglābtu no iespējamas zaudēšanas
PIETIEK03.08.2016.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Visticamākais, tagadējā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidāte Inga Koļegova viņai formāli piederošos 50% kapitāldaļu labi pelnošajā un lielas dividendes maksājošajā SIA Pallogs no sava brāļa Māra Zudāna pirms 11 gadiem pārņēmusi, lai tās paglābtu no zaudēšanas sakarā ar iespējamām nepatikšanām un pat varbūtējas zaudēšanas, kas Zudānam varēja draudēt saistībā ar viņa iepriekšējo darbavietu – uzņēmumu Andreas Schutte Latvia.
Kā rāda Lursoft dati, Zudānam 50% SIA Pallogs kapitāldaļu piederēja kopš uzņēmuma dibināšanas 2001. gada februārī un līdz pat 2005. gada oktobrim, kad viņš tās oficiāli nodeva savai māsai Ingai Koļegovai (toreiz vēl Zudānei). Savukārt SIA Pallogs vadītāja (vispirms direktora, tad valdes priekšsēdētāja) amatu viņš ir ieņēmis nepārtraukti kopš uzņēmuma dibināšanas dienas.
Taču šī nav bijusi vienīgā Māra Zudāna uzņēmējdarbība, - kā rāda Lursoft dati, viņš vienlaikus bijis direktors un līdzīpašnieks vēl vienā palešu ražošanas kompānijā: līdz pat 2001. gada aprīlim viņam piederēja 17% kapitāldaļu SIA Andreas Schutte Latvia, un līdz pat 2003. gada janvārim Zudāns bija arī šī uzņēmuma direktors.
Savukārt jau nākamajā gadā pēc Zudāna aiziešanas – tad jau pilnā sparā strādāja SIA Pallogs – viņa līdzšinējai darbavietai sākušās nopietnas saimnieciskas problēmas, kas beigušās ar to, ka 2004. gada oktobrī SIA Andreas Schutte Latvia tika pasludināta maksātnespēja, bet 2005. gada martā uzņēmuma tika sākta bankrota procedūra.
Pats Zudāns no skaidrojumiem medijiem izvairās, arī ar Andreas Schutte Latvia administratoru Pietiek pagaidām nav izdevies sazināties, taču zīmīgi, ka no SIA Pallogs kapitāldaļām par labu māsai Zudāns atteicies gadu pēc tam, kad tika sākta SIA Andreas Schutte Latvia maksātnespējas process, un dažus mēnešus pirms bankrota procedūras sākuma.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka tieši saistībā ar Andreas Schutte Latvia maksātnespēju un tās īpašnieku – Vācijas pilsoņu, varbūt arī maksātnespējas administratora iespējamām aktivitātēm, tiesiskā ceļā vēršoties pret uzņēmuma bijušo direktoru, Zudāns nolēmis savas SIA Pallogs kapitāldaļas paglābt no iespējamas apķīlāšanas vai pat zaudēšanas, tās oficiāli nododot māsai.
Ja tas tā ir, šie notikumi izskaidro Koļegovas tagadējo skaidrojumu – patiesībā īstais SIA Pallogs kapitāldaļu īpašnieks un saimnieks esot viņas brālis, un pašlaik jau esot sākts kapitāldaļu atpakaļatdošanas process. Tiesa, vienlaikus tas nozīmē, ka 11 gadus tagadējā VID vadītāja amata kandidāte ir bijusi fiktīva kapitāldaļu turētāja īstā labuma guvēja vietā, kuram arī atdevusi visas uzņēmuma izmaksātās dividendes.
Kā Pietiek jau informējis, arī pašlaik Zudāns ir valdes priekšsēdētājs Ogrē esošajā uzņēmumā Pallogs, kas ražo zāģmateriālus, ķīmiskās industrijas CP paletes, vienreizējās paletes un speciālo koka iepakojumu, visu produkciju gandrīz pilnībā eksportējot uz Eiropas Savienības valstīm, un 2015. gadu beidzis ar 11,69 miljonu eiro apgrozījumu un 985 tūkstošu eiro peļņu.
Kaut gan jau 2005. gadā SIA Pallogs bija vērā ņemams uzņēmums, kas gadu beidza ar 1,35 miljonu latu (gandrīz divu miljonu eiro) apgrozījumu un 81,9 tūkstošu latu peļņu, Koļegova savā amatpersonas deklarācijā nenorādīja darījumu vai dāvinājumu, kura rezultātā tikusi pie šīm vērtīgajām kapitāldaļām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
