Iesaki rakstu: 
Iespējams, labvēlīgas publicitātes iegūšanai domātais Valda Zatlera žests – paziņojums, ka netērēs eksprezidentam mēnesī atļautos 1 200 latus pagaidu dzīvokļa īrei, bet meklēs „nelielu pagaidu dzīvokli”, - draud ar izgāšanos. Nepārvēlētais prezidents izbrāķējis jau aptuveni 60 piedāvātos īres dzīvokļus, turklāt vairākiem no tiem īres maksa pat pārsniegusi 1 200 latu slieksni, ko Zatlers iepriekš nosaucis par nesamērīgi izšķērdīgu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Ceturtdien Zatleram ir pēdējā diena amatā, tādēļ, laikā netikusi pie pagaidu mitekļa, prezidenta ģimene privātās mantas no Jūrmalas rezidences jau pārvedusi uz Lilitai Zatlerei piederošo 150 kvadrātmetru plašo dzīvokli Brīvības ielas 100. namā netālu no Matīsa tirgus (un KNAB telpām). Iepriekš Rīgas pils oficiāli noliedza izplatītās ziņas, ka Zatleri šo dzīvokli grasās atdāvināt jaunākajam dēlam Kārlim uz vidusskolas izlaidumu.
Aktīva īres dzīvokļa meklēšana, sadarbojoties Rīgas pilij, Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) un vadošajām nekustamā īpašuma firmām, norit jau pāris nedēļas. To laikā amatā nepārvēlētajam Valsts prezidentam piedāvāti aptuveni 60 dažādi dzīvokļi. Visi tie atrodas klusajā centrā vai tā tuvējās ielās, jo tāda ir bijusi Zatleru ģimenes izvēle. Tāpat viens no kritērijiem sākotnēji bijis, lai dzīvoklis atrastos nama otrajā līdz trešajā stāvā, jo to plānots izmantot arī kā eksprezidenta darba biroju. Tomēr, saprotot, ka šādu dzīvokli, kura īre mēnesī turklāt nepārsniegtu 300-400 latus, neizdodas atrast, šis kritērijs nu ir atmests.
Vairumu Zatlers izbrāķējis nemaz neapskatījis. Pietiek zināms, ka amatā pēdējās dienas aizvadošais prezidents pats apskatījis tikai dažus no piedāvātajiem dzīvokļiem. Vismaz vienam no tiem mēneša īres maksa pārsniegusi Ministru kabineta noteikumos eksprezidentam atļauto 1 200 latu slieksni. Eksprezidenta pagaidu dzīvoklis, ko par saviem līdzekļiem līdz pastāvīga dzīvokļa atrašanai Zatleram nodrošinās valsts, jāīrē, slēdzot oficiālu īres līgumu un nomaksājot nodokļus. Ja šīm izmaksām pieskaita komunālos maksājumus, īres dzīvoklis prestižajā klusajā centrā mēnesī izmaksā virs 1 000 latiem, Pietiek skaidrojuši dzīvokļa meklēšanā iesaistītie.
Klusais centrs, kurā koncentrējas ārvalstu vēstniecības, tradicionāli ir dārgākais īres dzīvokļu rajons Rīgā. Eksprezidenta prasībām piemērotu reprezentablu dzīvokļu ar nenolietotām mēbelēm un izremontētu kāpņutelpu neesot daudz, bet tiem, kas parādās īres tirgū, ir liels pieprasījums no vēstniecību darbiniekiem. Šādu dzīvokļu cena arī nekādi neiekļaujoties Zatlera nosaukto 300-400 latu robežās. Pietiek zināms, ka pat tie dzīvokļi, kuru mēneša izmaksas kopumā pārsniedz 1 200 latus, nav atbilduši Zatleru ģimenes prasībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
