Žurnāla "Ir" izdevēji: kam prasām naudu un cik gribam savākt - tas lai paliek mūsu ziņā
PIETIEK17.02.2015.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Ir izdevējs - AS Cits medijs nevēlas atklāt ne to, kādus tieši cilvēkus aicina iestāties savā "IR klubā", kura iestāšanās gada maksa ir 1000 eiro, ne to, cik lielu kopējo summu vēlas savākt. Publicējam sarunu ar Cita medija izpilddirektori Gundegu Grīnbergu, kas izsūtījusi elektroniskā pasta vēstuli ar norādi uz Irfinanšu problēmām un veidu, kā izdevējs cer tās atrisināt.
- Vai tā ir jūsu sūtīta vēstule?
- Jā.
- Kam jūs to sūtījāt?
- Dažādiem cilvēkiem.
- Un tie būtu?
- Man tagad jāsauc?
- Daudziem sūtījāt, pēc kādiem principiem izvēlējāties, kam sūtīt?
- Mēs to sūtījām tiem, kas ir pauduši atbalstu Ir jau iepriekš.
- Viņi tātad jau finansiāli ir atbalstījuši Ir?
- Nē, finansiāli mūs neviens nav iepriekš atbalstījis.
- Cik lielu summu šādā veidā plānojat savākt?
- Tas lai paliek mūsu ziņā!
- Bet cik jums vajadzētu?
- Tas lai arī paliek mūsu ziņā.
- Jūs vēstulē rakstāt, ka krīt reklāmas ieņēmumi. Par cik krīt?
- Jebkuram drukātajam medijam Latvijā tie krīt. To varat apskatīties Reklāmdevēju asociācijas apkopotajos datos. Tas nav noslēpums. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, mainoties tirgus tendencēm, reklāmdevējiem vairāk ejot uz digitālo vidi
- Par cik procentiem Ir kritušies reklāmas ieņēmumi?
- Par 10.
- Jūs rakstāt, ka ir apdraudēta žurnāla pastāvēšana. Vai jau tagad vai nākotnē?
- Šobrīd nav apdraudēta. Mēs skatāmies ilgākā laika periodā, ņemot vērā reklāmas tirgus tendences. Domāju, jebkurš izdevējs pateiks, ka, nedomājot par veidiem, kā paplašināt biznesu, drukāta medija pastāvēšana nākotnē ir apdraudēta. Domāju, ka nav tālu jāmeklē Latvijā, kur drukāti mediji ir pārstājuši eksistēt. Ja jūs esat sekojuši, tad rudenī Re:Baltica veica pētījumu Baltijas valstīs, kur arī ieskicējās šī problēma ne tikai drukāto mediju vidū, bet arī citu mediju vidū, kur mediji strādā ar milzīgiem zaudējumiem.
- Kāpēc nemēģināt ievākt lielākus ienākumus ar reklāmām, bet izvēlaties šādu naudas iegūšanas veidu?
- Mēs to mēģinām, bet esam sapratuši, ka esam bezspēcīgi pret globālajām reklāmas tirgus tendencēm. Tās mēs nevaram ietekmēt. Mēs arī mēģinām attīstīt jaunus biznesa virzienus, kuru ietvaros mēs organizējam seminārus un darbnīcas. Šobrīd tie ir tieši visaktīvāk sākuši darboties. Pagājušajā gadā mums bija ļoti sekmīgs projekts ar bērnu nometnēm vasarā, ko mēs arī šogad turpināsim. Mums ir vairākas iestrādes, bet esam sapratuši, ka ar šīm iestrādēm, ilgtermiņā skatoties, mums ir vajadzīgs piesaistīt finansējumu, lai mēs varētu attīstīties.
- Jūs rakstāt, ka arvien mazāku lomu spēlē tradicionālā reklāma, aizvien lielāku - sponsoru un lasītāju finansiāls atbalsts. Vai to no savas pieredzes? No kā jūs to secināt?
- Atgriezīšos pie reklāma tirgus. Ja jūs sekojat līdzi tam, kas notiek mediju vidē, tad ļoti izteikta parādība ir pirktās reklāmas saturs, kas ir ne tikai drukātajos medijos, bet arī citos medijos. Mēs gribam apgalvot, ka esam palikuši tāds pēdējais mohikānis, kurš strikti ir nodalījis, ka mēs saturu nepārdodam, mēs cienām savus lasītājus un augstu vērtējam redakcionālo neatkarību. Šī tendence diemžēl ir tāda, kas iedragā mūsu biznesu, jo mums katru dienu mūsu reklāmas pārdevējiem ir trīs zvani ar jautājumu – cik pie jums maksā ielikt rakstu, cik maksā žurnālistu darbs. Tā kā mēs šādu pakalpojumu nepiedāvājam, līdz ar to reklāmas tirgū mēs savu konkurētspēju zaudējam. Tirgus ir sabojāts dēļ atsevišķu mediju darbībām un piedāvājumiem. Noteikti jau jūs zināt izskanējušo informāciju rudenī par kampaņu, kurā izdevniecība piedāvāja pirkt maksas intervijas savos izdevumos.
- Vai šīs vēstules izsūtīšana saskaņota ar žurnāla darbiniekiem, vai viņi informēti?
- Ir informēta izdevniecības valde un izdevniecības padome.
- Un darbinieki?
- Žurnāla galvenā redaktore par to ir informēta.
- Bet pārējie darbinieki?
- To man ir jājautā Nellijai [Tjarvei], vai viņa ir informējusi arī pārējos darbiniekus.
- Vai varat noskaidrot, vai galvenā redaktore ir informējusi darbiniekus?
- Es varu pateikt par biznesa galu. Šeit visi to zina. Par redakciju es to nevaru pateikt, jo Nellijas šobrīd nav birojā, tādēļ nevaru pajautāt.
- Kādi jums ir pagājušā gada finanšu rezultāti?
- Šobrīd tie tiek apkopoti, es nevaru pateikt. Jums ir jāgaida oficiālie rādītāji, kas maijā būs pieejami Lursoft. Es domāju, ka maijā mēs arī izsūtīsim preses paziņojumu par saviem finanšu rādītājiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
