Žurnālista akreditācija valdībā atteikta, pat nesagaidot attiecīgos MK noteikumu grozījumus
PIETIEK26.11.2015.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Oficiāli Valsts kancelejas vadība apgalvo, ka kancelejā pagaidām esot tapis tikai projekts, kas paredz iespēju atteikt žurnālistam akreditēties valdībā, Saeimā vai Valsts prezidenta kancelejā virknes iemeslu dēļ. Taču jau pašlaik bēdīgi slavenajam "antifašistam" Jānim Kuzinam, kurš formāli ir žurnālists, nesagaidot attiecīgos grozījumus, ir atteikta akreditācijas piešķiršana ne tikai Saeimā, bet arī Ministru kabinetā, un šo atteikumu parakstījis tieši Valsts kancelejas direktors.
Šajās dienās mediji nāca klajā ar atklājumu, ka jaunais grozījumu projekts Ministru kabineta noteikumos, kas regulē žurnālistu akreditācijas kārtību, tiekot pamatots ar drošības apsvērumiem, jo šādā veidā nebūšot iespējamas situācijas, ka akreditētājinstitūcijas telpās iekļūst un uzturas personas, kas var veikt provokatīvas darbības un radīt pamatotus drošības riskus iestādei un tajā esošajiem cilvēkiem
"Izvērtējot pašreiz noteikto akreditācijas kārtību, secināts, ka noteikumi neparedz konkrētus kritērijus, kas būtu par pamatu pieņemt lēmumu par akreditācijas pieteikuma atteikšanu,” minēts Valsts kancelejas sagatavoto grozījumu pavadvēstulē. Tagad šādus kritērijus plānots fiksēt, to vidū iekļaujot arī šādu - akreditāciju var nepiešķirt, ja saņemta "kompetentas institūcijas" informācija par to, ka masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai.
Taču, kā Pietiek jau informējis, arī bez jebkādiem grozījumiem Saeimas akreditācija nesen ir atteikta Kuzinam, kurš ir arī maztirāžas avīzes Gazeta PIK - pēc oficiālā statusa, masu informācijas līdzekļa - īpašnieks un izdevējs. Turklāt, kā izriet no Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja skaidrojumiem, šajā akreditācijas lietā slepens esot pilnīgi viss - gan atteikuma pamatojums, gan "kompetentā iestāde", gan pat amatpersona, kas šo informāciju noslepenojusi.
Nu Pietiek noskaidrojis, ka ar līdzīgu pamatojumu, negaidot nekādus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, Kuzinam ir atteikta arī Ministru kabineta akreditācija, ko viņš šā gada augustā bija pieprasījis kā "gan laikraksta Gazeta PIK žurnālists, gan Radio PIK 100 FM un Radio Jūrmala 99FM ārštata žurnālists".
Pietiek rīcībā ir jaunā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa - kurš līdz ar stāšanos amatā publiski kritizēja iepriekšējo kancelejas vadību un solīja ieviest daudz labāku normatīvo aktu ievērošanu - vēstule, kas datēta ar šā gada 21. septembri.
Šajā vēstulē, pat nemēģinot atsaukties uz kādiem normatīvajiem aktiem, Krieviņš Kuzinam paziņo: "Valsts kancelejā 2015. gada 21. augustā saņemts Jūsu - laikraksta Gazeta PIK žurnālista - akreditācijas pieprasījums darbam Ministru kabinetā. Ņemot vērā valsts drošības iestāžu viedokli, pastāvīgā mediju akreditācija darbam Ministru kabinetā Jums netiks izsniegta."
Pats Krieviņš pagaidām nav spējis vai vēlējies atbildēt uz Pietiek jautājumu ne par šāda lēmuma likumīgu pamatojumu, ne par to, kā viņa vadītā Valsts kanceleja spēj vienlaikus gan virzīt noteikumu grozījumus, kas dotu iespēju atteikt akreditāciju pēc "kompetento institūciju" informācijas, gan šādu akreditāciju atteikt bez jebkādiem grozījumiem.
Tā vietā, lai paskaidrotu savu rīcību un operatīvi sniegtu atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, Krieviņš paziņoja, ka "atbildes uz tiem tiks sagatavotas un nosūtītas likumā noteiktajā kārtībā".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
