ZZS caur "Vides projektiem" samaksājusi 70 000 eiro savas un Lemberga priekšvēlēšanu kampaņas veidotājam

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam "Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā" izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Tas, kas publiski neizskanēja, bija cits līgums, kuru Vides projekti tajā pašā dienā - 2006. gada 31. augustā, kad noslēdza līgumu ar Rīgas brīvostas pārvaldi, parakstīja ar nevienam nezināmu, Straupes pagasta Riebiņos reģistrētu SIA LLT investīcijas. Firmas īpašnieku vidū tobrīd bija ZZS priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainars Vladimirovs, viņa biznesa partneris Edmunds Vanags un viena no zaļo zemnieku toreizējo līderu, zemkopības ministra Mārtiņa Rozes māsa Ieva Roze. Šī līguma summa bija kopumā 354 000 eiro, un līgumā atrunātais darba uzdevums faktiski deleģēja Rīgas brīvostas pasūtīto - izstrādāt Krievu salas projekta tehniski ekonomisko pamatojumu.

Nekas no publiski pieejamās informācijas neliecina, ka SIA LLT investīcijas būtu bijusi pieredze vai spēja sarežģītā Krievu salas projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādē. Kā firmas pamatnodarbošanās norādīta viesnīcu un kempingu darbība. Lursoft datubāzē pieejamajos LLT investīcijas gada pārskatos par 2006. līdz 2009. gadu norādīts, ka firmas vienīgā darbība bijusi Straupes narkoloģiskās slimnīcas atpūtas bāzes Riebiņi apsaimniekošana.

Neoficiāli no bijušajām amatpersonām izskan skaidrojumi, ka LLT investīcijas kalpojušas tikai kā "jumta firma", caur kuru tālāk slēgti līgumi ar konkrētiem ekspertiem, tostarp ārvalstu, par darbu pie tehniski ekonomiskā projekta faktiskās izstrādes. Slēdzot līgumu ar juridisku personu, nevis fiziskām personām - ekspertiem, Vides projekti varējuši samazināt izdevumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo nodokļu nomaksu. Tomēr arī šādā gadījumā paliek jautājums, kādēļ kā "jumta firma" izraudzīta tieši konkrētā firma bez pieredzes šādu projektu veikšanā, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Lemberga priekšvēlēšanu kampaņas.

Pieejamā informācija rada aizdomas, ka publiski nezināmais līgums starp Vides projektiem un LLT investīcijām varētu būt slēgts kā "pateicība" par ZZS un Lemberga priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Pietiek rīcībā esošais maksājuma uzdevums rāda, ka Vides projekti 2006. gada 9. oktobrī, tas ir, divas dienas pēc 9. Saeimas vēlēšanām, Vladimirova firmai pārskaitījusi 70 800 eiro. Šo avansa maksājumu 20% apmērā no līguma kopējās summas paredzēja 2006. gada 31. augusta līgums starp firmu un Vides projektiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāzē pieejamā ZZS vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija par 2006. gada kampaņu uzrāda 259 076 latu kopējos izdevumus. Summa, kuru ZZS dalīborganizācijas samaksājušas juridiskām personām par 9. Saeimas priekšvēlēšanu kapmaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu ir salīdzinoši neliela - 11 155 lati.

2006. gads bija 9. Saeimas vēlēšanu gads. Vladimirovs, kuram pieder arī sabiedrisko attiecību firma Tēls PR, ne tikai veidoja ZZS priekšvēlēšanu kampaņu 9. Saeimas vēlēšanām, bet togad arī rūpējās par zaļo zemnieku faktiskā līdera, Ventspils mēra Aivara Lemberga priekšvēlēšanu publicitāti. 2006. gada otrā puse Lembergam bija kritiska - tiesībsargu izmeklēšanas radītā cilpa ap viņu savilkās un aktīva politiskā kampaņošana, uzstājoties kā ZZS premjera kandidātam, bija Ventspils mēra taktika, lai apsūdzībām korupcijā piešķirtu politiskās vajāšanas nokrāsu. Vēlāk Vladimirovs kļuva par 9. Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes (ZZS) padomnieku sabiedrisko attiecību jautājumos.

Viens no ZZS līderiem Raimonds Vējonis, kurš tobrīd vadīja Vides projektu valsts kapitāldaļu turētāju - Vides ministriju, par līgumiem ar partijai pietuvinātām firmām neko nezinot. Vienīgais, ko Vējonis atceroties par Vides projektu līgumu par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Krievu salas projektam, - ka darbs pie tā tiešām noticis, jo bijušas grūtības ar tā saskaņošanu. Tādēļ Vējonim negriboties ticēt, ka Vides projekti naudu pārskaitījuši saskaņā ar fiktīviem līgumiem, jo "kāds taču to darbu darīja un par to bija jāmaksā".

Arī cits ZZS politiķis Viesturs Silenieks, kurš daudzus gadus, arī 2006. gadā darbojās Vides projektu valdē, Pietiek sakās neko nezinām par līgumu ar LLT investīcijām. Vienīgā Vladimirova firma, kuru zinot Silenieks, esot Tēls PR, jo tā tiešām veidojusi zaļo zemnieku kampaņas 8. un 9. Saeimas vēlēšanām. Ar LLT investīciju īpašniekus Vladimirovu Pietiek sazināties neizdevās - viņš uz tālruņa zvaniem neatbildēja, jo, pēc bijušo kolēģu teiktā, iespējams, esot kādā eksotiskā ceļojumā.

Nu jau bijušais Vides projektu valdes priekšsēdētājs Ivars Ozoliņš Pietiek uzsver, ka nekad nav izjutis no Vides ministrijas vadības vai ZZS pārstāvjiem valdē kādu spiedienu vai mājienus par līgumu nepieciešamību ar to vai citu politiski pietuvinātu firmu. LLT investīciju piesaisti pamatojusi Krievu salas projekta vadītāja, Vides projektu darbiniece Līga Brūniņa. Izsludināt konkursu par apakšuzņēmēja piesaisti neesot bijis nepieciešams, jo LLT investīcijas figurējis jau Vides projektu potenciālo apakšuzņēmēju sarakstā konkursa pieteikumā, kas iesniegts Rīgas brīvostai. Ozoliņam Vides projektu valdes priekšsēdētāja amats bija jāatstāj pēc tam, kad jaunais VARAM ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) uzsāka tās "purināšanu", piesaistot KNAB. Ozoliņš uzskatot, ka Sprūdžs uzsācis "raganu medības", un atgādina, ka Vides projekti nekad nav saņēmuši valsts budžeta finansējumu, bet visus apgrozītos līdzekļus nopelnījuši paši, piedaloties konkursos par valsts un pašvaldību pasūtījumiem.

Vēl viens Pietiek rīcībā esošais dokuments - "Pakalpojuma nodošanas - pieņemšanas akts", kuru 2008. gada 2. decembrī parakstījis Vides projektu valdes priekšsēdētājs Ozoliņš un LLT investīcijas valdes priekšsēdētājs Vanags, rāda: puses vienojas, ka firma ir paveikusi tai līgumā dotos darbus kopumā par 141 600 eiro, bet, atskaitot jau 2006. gadā izmaksāto avansa maksājumu, izmaksai atlikusī summa ir 70 800 eiro.

Ozoliņš Pietiek apgalvo, ka atlikušie 70 800 eiro, kas minēti 2008. gada 2. decembra dokumentā, LLT investīcijām tā arī neesot samaksāti, par ko firma pāris gadu vēlāk gribējusi prasīt Vides projektu maksātnespēju. Iemesls, kādēļ Vides projektiem nācies atteikties no apakšlīguma ar LLT investīcijām - uz to uzstājuši Eiropas Savienības eksperti, kas projekta sarežģītības dēļ pieaicināti jau tā tapšanas stadijā. Lai gan pasūtītājs - Rīgas brīvostas pārvalde - akceptējis LLT investīciju iesniegto projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, ES eksperti to izbrāķējuši, tā piespiežot Vides projektus atteikties no sadarbības ar firmu, jo tā apdraudēja ES līdzfinansējuma saņemšanu.

Novērtē šo rakstu: