Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis tikai noslēpumaini smaidīja un deva mājienus, ka laika ir daudz un iespējami dažādi pavērsieni, kad Pietiek viņam sestdien Zemnieku savienības kongresā jautāja, vai ZZS tāpat kā Vienotība atbalstīs Valdi Zatleru pārvēlēšanai prezidenta amatā vai tomēr izvirzīs savu alternatīvu kandidātu jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Pēdējo iespēju apšaubāmu darīja sestdien publiskotie ZZS aptaujas rezultāti, kurā Zatleru prezidenta amatā redz teju tikpat daudz zaļo zemnieku vēlētāju, cik Aivaru Lembergu. Iespēju, ka ZZS varētu izvirzīt abiem uz pēdām minošo Ingunu Sudrabu, politiķis stingri noliedza. Kāds ZZS valdes loceklis, kurš svētdien piedalījās zaļo zemnieku spices slepenā sanāksmē ārpus Rīgas, Pietiek pēc tās pauda viedokli, ka amatā paliks Zatlers.
Esošais prezidents Valdis Zatlers, Ventspils mērs un ZZS faktiskais līderis Aivars Lembergs un Valsts kontroliere Inguna Sudraba nav vienīgie starp Valsts prezidenta kandidātiem minētie, attieksmi pret kuriem aptaujāt pasūtījusi ZZS. Atbalsts mērīts arī ZZS politiķiem Gundaram Daudzem, Jānim Dūklavam, Raimondam Vējonim un Vienotības politiķēm Solvitai Āboltiņai un Sarmītei Ēlertei, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tomēr atbalsts viņiem bijis divtik mazāks nekā pirmajam trijniekam. Āboltiņa politikas kuluāros minēta kā vienīgā iespējamā Vienotības prezidenta kandidāte, kura būtu pieņemama arī Lembergam.
Svētdien zaļo zemnieku spice, klātesot arī Lembergam, šaurā lokā tikās ārpus Rīgas. Prezidenta vēlēšanu tēma oficiāli nav bijusi slepenās apspriedes dienaskārtībā, Pietiek norādīja atsevišķi tās dalībnieki, plašākos komentāros neielaižoties. Runāts esot par budžeta konsolidāciju.
Saskaņā ar socioloģisko pētījumu firmas Latvijas fakti veikto aptauju, ko pasūtījusi ZZS, no visiem aptaujātajiem vislielākais īpatsvars prezidenta amatā atkārtoti vēlētos redzēt Zatleru. Atbalstu esošajam prezidentam pauduši 30,9% aptaujāto, Lembergam 26,3%, bet Sudrabai - 24,7% aptaujāto.
Aptaujājot konkrēti tos, kuri iepriekšējās vēlēšanās balsojuši par ZZS, no garā iespējamo kandidātu saraksta lūgts izvēlēties tikai trīs uzvārdus, tos pēc sava ieskata sarindojot pirmajās trīs vietās. Rezultātā Lembergu prezidenta amatā vēlētos redzēt 69,9% ZZS elektorāta, Zatleru – 69,1%, bet Sudrabu – 68,8%. Atšķirība starp trim līderiem ir tik neliela, ka iekļaujas socioloģiskās kļūdas rāmjos.
Par Lembergu kā reālu kandidātu uz prezidenta amatu, ņemot vērā viņa ilgstošo tiesvedību, neviens pat no ZZS vidus neizsakās. Neoficiāla informācija no avotiem ZZS iekšienē liecina, ka pašu zaļo zemnieku vidū nav vienprātīga atbalsta Daudzes, Dūklava vai Vējoņa virzīšanai, kuru vārdi tiek minēti politikas kuluāros. Kāds ZZS Saeimas frakcijas deputāts, lūdzot uz viņu oficiāli neatsaukties, Pietiek pieļāva, ka no atsevišķiem ZZS politiķiem skanošais atbalsts Zatleram saistīts tieši ar šādiem apsvērumiem. Tomēr zīmīgi, ka ZZS vadība socioloģiskā aptaujā vēlējusies noskaidrot atbalstu tikai vienam no prezidenta kandidātiem – Zatleram. Pārējie uzvārdi sarakstam pievienoti jau pēc tam - pēc aptaujas veicēju ierosmes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
