Iesaki rakstu: 
Lai nekavētu 2011. gada budžeta pieņemšanu, pagaidu politiskais kompromiss sestdienas vakarā tika panākts, tomēr tā cena ilgtermiņā varētu apdraudēt valdības koalīcijas stabilitāti. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbildības jomas iznesīs lielāko daļu – tuvu četrām piektdaļām – no izdevumu samazinājuma valsts budžetā, un ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis pēc septiņu stundu debatēm koalīcijā Pietiek atzina, ka zaļie zemnieki nav sagaidījuši no Vienotības solidāru attieksmi. Vienlaikus viņš uzskata, ka ZZS ir parādījusi „politisko briedumu”, ejot uz kompromisiem. ZZS sarunu vedēji, kuri šo stundu laikā telefoniski vairākkārt sazinājušies ar Aivaru Lembergu, neslēpa, ka viņš šiem kompromisiem nav piekritis un ir palicis neapmierināts.
ZZS prasītos aprēķinus budžeta konsolidācijas pasākumiem, tostarp arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes izmaiņām un šī nodokļa ieņēmumu pārdalei starp pašvaldību un valsts budžetiem esot saņēmusi tikai naktī no piektdienas uz sestdienu, Pietiek informēja Ventspils domes izpilddirektora vietniece Kristīne Krasovska, kura koalīcijas sarunās pārstāv Lemberga vadīto Latvijai un Ventspilij.
„Mēs Ventspilī tā neesam pieraduši strādāt,” viņa uzsvēra. Zaļajiem zemniekiem esot palicis iespaids, ka viņiem sniegtā informācija tiek dozēta. ZZS bija aicinājusi atlikt lēmuma pieņemšanu un turpināt diskusijas pirmdien, tomēr premjers un finanšu ministrs uzsvēruši, ka lēmums jāpieņem jau sestdienas vakarā, lai Finanšu ministrijas ierēdņi var sākt darbu pie budžeta paketes, citādāk katrs nokavētais mēnesis, neiesniedzot budžetu Saeimā, kā plānots, 7. decembrī, izmaksāšot 30 miljonus latu. „Mēs uz to negribējām iet,” atzina Krasovska.
Lielāko daļu smago septiņu stundu sarunu sestdien bija aizņēmusi vienošanās par IIN likmes pazemināšanu no līdzšinējiem 26% uz 25% un šo ieņēmumu pārdali starp pašvaldību un valsts budžetiem. Ieņēmumi no IIN sastāda būtisku daļu pašvaldību budžetos, un, lai gan līdzšinējo 80% vietā tagad pašvaldībām paliks 82% šo ieņēmumu, ZZS, kurā ir liela pašvaldību līderu ietekme, ar kompromisu nav mierā. No atsevišķiem Vienotības sarunu vedējiem, piemēram, ekonomikas ministra Arta Kampara izskanēja, ka kompromisa panākšanu traucēja nevienprātība pašā ZZS. Atšķīrušās abu ZZS reģionālo sadarbības partiju Latvijai un Ventspilij un Liepājas partijas intereses.
Ne Ventspils mērs Lembergs, ne Liepājas mērs Uldis Sesks koalīcijas sarunās nebija klāt. „Mēs mēģinājām pārliecināt, ka šobrīd tiek glābts sociālais budžets un četras pašvaldības – Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Liepāja – uz citu pašvaldību rēķina,” uzskata Krasovska. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) Pietiek apstiprināja, ka pēc ZZS prasības budžeta likumā tiks saglabāta norma, ka pašvaldībām tiek garantēts – ja 92% apmērā nepildās plānotie nodokļu ieņēmumi, valsts tos kompensē.
Lai gan valdība ir izvēlējusies lauvas tiesu no konsolidācijas pasākumiem panākt nevis uz izdevumu samazināšanas, bet uz ieņēmumu palielinājuma rēķina (kopumā gandrīz 157 miljoni), ceļot nodokļus, 88 miljoni latu tiks konsolidēti uz izdevumu rēķina (78,9 miljoni valsts budžetā un 9,8 miljoni pašvaldību budžetos).
Tieši ZZS atbildības jomas iznesīs lielāko daļu no izdevumu samazinājuma valsts budžetā. Kopumā no plānotajiem 78,9 miljoniem latu nedaudz vairāk kā 58 miljoni tiks ņemti no ZZS ministrijām, vissāpīgāk skarot satiksmi (18,2 miljoni), labklājību (11,4 miljoni pamatbudžetā un 5,7 miljoni speciālajā jeb sociālajā budžetā), veselību (12,3 miljoni), zemkopību (5,4 miljoni) un izglītību (4 miljoni).
Tādējādi riski valdības ilgtermiņa stabilitātei tika ielikti jau tās izveides gaitā, kad ZZS tika pie ministrijām (veselības, izglītības, satiksmes, labklājības), par kurām jau iepriekš bija zināms, ka tieši tajās būs jāmeklē lauvas tiesa budžeta konsolidācijas iespēju un jāveic būtiskas reformas.
Budžeta konsolidācijas gaitā arī aizmirstas tās politiskās vienošanās, kas tika panāktas valdības izveides sarunās, valdības deklarācijā ierakstot apņemšanos saglabāt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnas precēm. Paaugstinot samazināto PVN likmi medikamentiem no 10% uz 12%, budžetā nākamgad plānots iegūt 7,2 miljonus latu. Vēl 208 149 latus budžetā plānots iegūt, paaugstinot samazināto PVN likmi medicīnisko ierīču un medicīnas preču iegādēm no 10% uz 12%.
Tas, ka ZZS piekrita pieņemt veselības ministra portfeli, tika pamatots arī ar šīm garantijām. Kad sestdienas vakarā Pietiek jautāja no valdības ārkārtas sēdes iznākušajam veselības ministram Jurim Bārzdiņam (ZZS), uz kā rēķina viņa ministrijā tiks konsolidēti 12,3 miljoni latu, ministrs saķēra galvu un iesākumā pavaicāja, vai uz šo jautājumu nevar atbildēt svētdien.
Daži no pasākumiem, kā mazināt veselības budžeta izmaksas, esot veicināt lētākus zāļu iepirkumus un racionālāku to izmantošanu ārstniecības iestādēs, tāpat daļu akūto pacientu aprūpi no slimnīcām uzliekot ģimenes ārstiem, bet tam sadarbībā ar pašvaldībām esot jāpaplašina šo ārstu pieejamība.
Bārzdiņš neslēpa, ka, pirms trim nedēļām pieņemot veselības ministra amatu, nav rēķinājies, ka būs jāveic šāds izdevumu samazinājums. Veselība valdības deklarācijā bija fiksēta kā saudzējamā joma. Koalīcijas sarunās sestdienas vakarā bijusi mutiska vienošanās, ka samazinājums veselībai ir tikai pagaidu risinājums un pēc 2011. gada 1. ceturkšņa valdība meklēs finanses, lai šos 12,5 miljonus kompensētu. Nav zināms, vai tas būs ietverts valdības slēgtās sēdes oficiālajā protokolā. Finanšu ministrs Vilks, jautāts, vai šis ir tikai īstermiņa solis un pēc dažiem mēnešiem valdība meklēs naudu veselībai, atbildēja: „Ar to mēs tiksim galā.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
