Putina militārā un drošības politika iet pa skuju taku: KDLO „de facto” nepastāv
Augusts Augustiņš18.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai aklais šobrīd nespēs saskatīt to, ka karš Kalnu Karabahā vēl tik ātri nebeigsies. Acīmredzami Alijevam, Erdogana mudinātam, vēl joprojām nav sanācis atgūt Kalnu Karabahu ātri un bez liekas asins izliešanas.
Konfliktā iesaistīto pušu spēki turpina mīņāties abpus Kalnu Karabahas robežām, ik palaikam uz dullo veicot artilērijas apšaudes, kur pagadās, un dzenot strupceļā savu spēku kājnieku vienības, kuras cieš arvien lielākus zaudējumus.
Tagad it kā ir iestājies relatīvs „pamiers”, bet kaujas kā parasti turpinās, un mierīgie civiliedzīvotāji turpina ciest. Gribētu tagad ieskatīties to gudro analītiķu acīs, kas pēdējos 30 gadus runā par jauna veida kariem – ātriem un precīziem, pāris dienas un jautājums atrisināts.
Nu nezinu gan, Sīrijā ir jau izaugusi kārtējā kara bērnu paaudze, un tagad kaut kas līdzīgs notiek Kalnu Karabahā. Turklāt šeit viss notiek gluži vai tāpat kā vecajos labajos 2. Pasaules kara laikos, ja nu vienīgi šoreiz tiek pielietoti precīzāki un daudz letālāki ieroči.
Vēl 1994. gadā Kremlis spēja pierunāt abas karojošās puses nolikt ieročus, kaut gan līdz šodienai mēs bijām aculiecinieki neskaitāmiem asinsizliešanas gadījumi, kā teikt, provokācijām ar letālām sekām no abām pusēm, kuras tagad savā starpā ir uzsākušas ilgstošu plaša mēroga karu Aizkaukāzā, graujot Putina kā lielvaras līdera prestižu un faktiski izbeidzot KDLO pastāvēšanu, par ko jau esmu izteicies iepriekš.
Godīgi sakot, Maskava līdz šim brīdim tā arī īsti nopietni nebija pieķērusies, patiesībā, pat nekad nebija vēlējusies šo mūžseno konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu atrisināt daudzmaz civilizētā veidā. Tā vietā tika anektēta Krima, izveidotas pašpasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas republikas Gruzijā, tāpat kā Luganskas un Doņeckas pašpasludinātās tautas republikas Ukrainā.
Kā jau esmu teicis iepriekš, starp abām Kaukāza tautām pastāvošās nesaskaņas deva lielisku iespēju Kremlim uzstāties uz starptautiskās arēnas kā miera nesējam, bet ko tagad, kad artilērijas lādiņi kaudzēm lido uz abām pusēm?
Es teiktu, ka Armēnija velti [ne]cer uz KDLO atbalstu, jo šī organizācija vairs īsti nefunkcionē, ko pierāda tās nesen (12. oktobrī) rīkotās kopīgās mācības „Ņerušimoje Bratsvto
Lieki piebilst, ka KDLO ietilpst ne tikai Krievija un Baltkrievija, bet arī Kirgizstāna, Kazahstāna un Tadžikistāna. Arī šīs valstis šoreiz nepiedalījās. Bija laiks, kad Putins centās ievilkt organizācijā arī Uzbekistānu, bet nekas īsti nesanāca, jo starp esošajām KDLO Centrālāzijas dalībvalstīm pastāv samērā nopietnas teritoriālās pretenzijas, turklāt ik palaikam šīs valstis sāk savstarpēji plēsties, kad runa nonāk līdz ūdens resursu sadalei.
Kremlis reiz „solīja” drošību Armēnijai apmaiņā pret krievu armijas bāzi tās teritorijā, bet tagad var izrādīties, ka tas var arī nenotikt, jo Maskava ir attīstījusi samērā ciešu ekonomisko sadarbību ar Baku, piemēram, ieroču piegādes jomā viena miljarda ASV dolāru apmērā. Tas nozīmē to, ka Kremlis jau pašā sākumā nemaz netaisījās pildīt Armēnijai doto solījumu parūpēties par tās drošību, ja reiz tas apgādā tās mūžseno ienaidnieku ar ieročiem. Tas būtu tāpat kā, ja policija tirgotu ieročus mafijai, solot aizstāvēt pilsoņus.
Savukārt Armēnija kā sabiedrotais no Krievijas saņem novecojošu kara tehniku par Krievijas banku izsniegtajiem kredītiem, turklāt vēl entās reizes mazākos apjomos. Mēs vēl droši nevaram apgalvot, bet, ļoti iespējams, šis konflikts beigsies ar Kalnu Karabahas atgriešanu Baku pārvaldījumā, savukārt krietni novājinātai un pazemotai Armēnijai neatliks nekas cits kā ļauties vēl ciešākiem Putina režīma apskāvieniem, kļūstot par Krievijas Federācijas subjektu nr. 86, vai arī mainīt savu ārpolitisko kursu uz rietumiem, bet, lai to izdarītu, tai būs jātiek vaļā no krievu 102. karabāzes Gjumri. Līdz ar to var teikt, ka tas nenotiks nekad.
Līdz šim Kremlim vecajā Eiropā, it sevišķi Itālijā un Francijā, bija izdevies radīt iespaidu, ka Maskava kā „prasmīgs vidutājs” spēj nodrošināt mieru Aizkaukāzā, atturot vietējās mazās kalniešu tautas no savstarpējas asinsizliešanas, par to pretī saņemot „dividendes” politikas un ekonomikas jomās. Mēs tagad redzam, ka Maskavas tuvredzīgā politika ir izgāzusies līdz ar jauna, daudz nopietnāka kara sākšanos Kaukāzā ar neparedzamām ģeopolitiskām sekām.
Šī ciniskā Putina režīma iesaldēto konfliktu afēra darbojās tīri labi līdz brīdim, kad reģionā parādījās vēl daži labi, samērā bagāti un sevi pierādīt griboši ambiciozi spēlētāji – Alijevs un Erdogans. Savukārt Rietumi vēl joprojām neizrāda nekādu nopietnu interesi par Aizkaukāza problēmām, līdz atkal būs par vēlu.
Viss pēkšņi sagriezās kājām gaisā, kad Turcijas līderis Erdogans pastāstīja par savām ambīcijām kļūt par pašu galveno Dienvidkaukāzā. Tad sākās karš, kurš, kā turku ārlietu ministrs norādīja, beigsies tikai tad, kad armēņi pametīs visas okupētās Azerbaidžānas zemes. Kā teikt, „turks pateica, turks izdarīja!”.
Šajā karā Azerbaidžānu tieši visos iespējamos veidos atbalsta NATO dalībvalsts, un tieši NATO dalībvalsts bezpilota aparāti lidinās virs Kalnu Karabahas, būtībā virs KDLO dalībvalsts interešu zonas.
Šeit es visiem sazvērestības teoriju piekritējiem palūgšu noskaidrot, vai tik Nostradamuss un Vanga šajā sakarā nav paredzējuši kādu apokalipsi, jo briest dziļāka militāra konfrontācija starp NATO un KDLO, bet, zinot, ka KDLO vairs de facto nepastāv, tad – starp NATO un Krieviju, vai tomēr tikai Armēniju, ja reiz Putins, iežmiedzis asti kājstarpē, sēž savā COVID-19 necaurlaidīgajā bunkurā?
Turku un azerbaidžāņu darbības ir iedzinušas Putina režīmu stūrī, tas īsti nezina, ko darīt un, ja darīt, tad ar ko un kā.
Krievu bāze Armēnijā sastāv no diviem kājnieku bataljoniem, pāris dučiem iznīcinātāju un dažām pretgaisa aizsardzības sistēmām, un vēl viņiem tur ir aptuveni 4 500 krievu robežsargu, principā tikai un vienīgi lielgabalu gaļa, atvainojos, šoreiz pareizāk būtu teikt – turku dronu gaļa. Ar to vien Putinam nepietiks, lai pasargātu Armēniju, ja tā tomēr izlems mesties tiešā veidā pie Alijeva rīkles, kuru tagad cītīgi apsargā līdz zobiem ļoti labi apbruņota turku armija.
Vairāki militārie speciālisti pieļauj, ka šī krievu bāze var tikai nodrošināt papildspēku pārsviešanu un aviācijas vienību izvēršanu, kā tas tika darīts nesen notikušo krievu armijas mācību KAVKAZ-2020 laikā. Ja tā notiktu, tad tas vairs nebūtu karš starp Armēniju un Azerbaidžānu, bet starp Krieviju un Turciju.
Tieši no tā baidās Putins, jo Turcijas armija Sīrijā ir parādījusi uz ko tā ir spējīga, turklāt Erdogans nevilcinoties atdeva pavēli notriekt krievu kaujas lidmašīnu 2015. gada 24. novembrī, kad radās tāda iespēja, tādējādi liekot Kremlim un tā propagandas mašīnai uz brīdi tā kārtīgi aizrīties. Tas viss beidzās ar to, ka Krievijas iedzīvotāji tikai uz kādu īsu brīdi nevarēja iegādāties turku tomātus.
P.S. Putina KDLO de facto vairs nepastāv!
Avoti:
https://pietiek.com/raksti/krievijas_kdlo_dienas_ir_skaititas_putina_5_pants_nedarbojas
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
