15 nozīmīgākie darbi, kas paveikti, kopš Roberts Ķīlis ir ministra amatā

1. Veikta pilnīga Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizācija.

Būtiski optimizēta un vienkāršota ministrijas struktūra - 9 departamentu vietā ar 2012.gada 25.jūniju darbu turpina 6; 25 nodaļu vietā palikušas vien 2 - mazināta birokrātija, nodrošināta ātrāka dokumentu aprite, elastīgu jaunu rīcībpolitiku izstrāde un ieviešana. Notikušas vērā ņemamas pārmaiņas ministrijas ierēdņu sastāvā: visiem departamentiem ir jauna vadība; reorganizācijas procesā kopumā skartas 43 amatu vietas - likvidējot vakantās amata vietas, atbrīvojot vai pārceļot darbiniekus un ierēdņus. Uz valsts sekretāra amata vietu izsludināts atklāts konkurss.

Paralēli reorganizācijas procesam ir izmeklēta disciplinārlieta pret IZM valsts sekretāru M.Gruškevicu, valsts sekretāra vietnieci I.Štāli un Informācijas tehnoloģiju departamenta direktori I.Gludīti. Saskaņā ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienu pieņemts lēmums atbrīvot minētos ierēdņus no amata. Šis lēmums ir signāls tam, ka neskaidri organizētas būtisku iepirkumu procedūras un projekti Izglītības un zinātnes ministrijā nav pieļaujami un turpmāk netiks akceptēti.

2. Paaugstinātas pedagogu algas, ieviešot principiāli jaunu diferencēšanas sistēmu, kas nodrošina darba kvalitātes sasaisti ar atalgojuma pieaugumu.

Paaugstinātas pedagogu zemākās mēneša darba algu likmes par 10 procentiem, tādējādi palielinot algas jaunajiem pedagogiem un tiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Panākta visu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vienādošana, novēršot nevienlīdzību starp IZM un citu ministriju padotībā esošo izglītības iestāžu pedagogiem. Palielinātas iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un pedagogu mēneša darba algas likmes par 10 procentiem, palielinot atalgojuma gradāciju atkarībā no izglītojamo skaita.

Pedagogiem, kas ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 4. pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu noteikta piemaksa 8 procentu apmērā, savukārt pedagogiem, kas ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes 5. pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu noteikta piemaksu 12 procentu apmērā, tādējādi motivējot tos pedagogus, kuriem ir augstākā profesionālā kvalifikācija.

3. Veikta būtiska reforma profesionālajā izglītībā, koncentrējot ES struktūrfondu līdzekļus ilgtspējīgos projektos.

Otrās projektu atlases kārtas īstenošanai novirzīts un koncentrēts finansējums 91 miljona latu apmērā. Par šiem līdzekļiem pilnībā pabeigta moderna infrastruktūra un mācību aprīkojums tiks nodrošināts 11 profesionālās izglītības iestādēs. Turpinās projekti vēl 15 profesionālās izglītības iestādēs aktivitātes pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par kopējo summu 22 miljonu latu apmērā.

Panākts, ka kopā profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un modernizēšanai ir novirzīti finanšu līdzekļi kopumā 113 miljonu latu apmērā. Reformas un līdzekļu koncentrācijas rezultātā Latvija iegūs 11 pilnībā modernizētus un aprīkotus, mūsdienu prasībām atbilstošus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos.

4. Izstrādāta reforma stingrākai studiju virzienu akreditācijai un kvalitātes celšanai augstākajā izglītībā.

Valdībā apstiprināti "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", saskaņā ar kuriem līdz šim īstenoto studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija, vērtējot 29 noteiktos studiju virzienus.

Akreditācijas procesa organizēšanai tiek organizēts starptautisks konkurss ar nolūku izvēlēties neatkarīgu un Eiropā sertificētu institūciju, kas turpmāk veiks augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju. Noteikumu maiņa paredz, ka akreditācijai noteikti izmērāmi kritēriji un metodika. Līdzsvarots akreditācijas komisijas sastāvs, tajā iekļauti vairāk darba devēju pārstāvji. Ekspertu atlase padarīta caurspīdīga (pēc atbilstības kritēriju novērtēšanas izmantos nejaušības izvēles principu).

5. Izstrādāts un publiskots Reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā, kurā uzrādīti veicamie uzdevumi, izpildes termiņi un atbildīgie.

Plānā ietverti reformu pasākumi šādos virzienos: pedagogu profesionālās darbības kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrāde, izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde, mazo skolu attīstība, izglītības finansēšanas sistēmas izstrāde, pirmsskolas izglītība, mācību satura un mācību procesa organizācija un iekļaujošā izglītība.

Plānu izstrādājušas 8 darba grupas, kurās piedalījās gandrīz 70 izglītības eksperti, lai īstenotu Valdības rīcības plānā noteikto, kā arī īstenotu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētās reformas izglītībā.

6. Ar 2012. gada 1.septembri samazināta obligātā dokumentācija izglītības iestādēs.

Lai veicinātu skolu autonomiju un individualitāti, kā arī mazinātu birokrātiju, IZM izstrādājusi un MK 14.augustā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.779 "Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju", kuri paredz, ka mācību priekšmetu tematiskie plāni un pirmsskolas izglītības skolotāja dienasgrāmata turpmāk nebūs obligāti.

7. Izsludināts un noslēdzies konkurss par digitālo mācību līdzekļu izstrādi 300 000 latu apmērā.

Jau 2012./2013. mācību gadā skolām pieejamo mācību līdzekļu klāstu papildinās vismaz 30 jauni digitāli mācību materiāli, kas palīdzēs īstenot svarīgu izglītības modernizācijas mērķi - palielināt informācijas tehnoloģiju izmantojumu izglītībā. Digitālo materiālu izstrādi no valsts budžeta līdzekļiem finansē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izglītības inovācijas projektu konkurss.

Izvērtējot projektus, par sekmīgākajiem atzīti tie, kas piedāvāja konkrēta mācību priekšmeta vai vielas apguvei izmantot vairākus informācijas pasniegšanas veidus: audio, video, teksts, interaktīvi uzdevumi, kā arī viedtālruņa aplikācijas. 258 pieteikumu konkurencē atbalstīti 39 projekti.

8. Par 300 000 latu palielināts finansējums mācību literatūras iegādei, sasniedzot pirmskrīzes apjomu.

2012.gada valsts budžeta grozījumos ir piešķirts papildu finansējums mācību literatūras iegādei 300 000 Ls apmērā, kas nozīmē, ka 2012./2013. mācību gadā finansējums uz vienu bērnu ir 3.53 lati.

Ievērojot atšķirīgās pašvaldību finansiālās iespējas, Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi rosināt 2013. gada valsts budžetā palielināt finansējumu mācību literatūras iegādei, nodrošinot 7 Ls vienam bērnam.

9. No 2012. gada 1.septembra ieviesti apmaksāti asistentu pakalpojumi skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Lai nodrošinātu skolēnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu ikdienas mācību procesā un sociālajā dzīvē līdzās visiem pārējiem skolēniem, sākot ar 2012. gada 1.septembri pēc LR Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju sadarbības ieviesti valsts apmaksāti asistenta pakalpojumu skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un budžeta grozījumi paredz, ka skolēniem ar īpašām vajadzībām nodrošinātas tiesības skolās saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai. Pakalpojuma nodrošināšana 2012. gadā no valsts budžeta prasīs 281 932 latu finansējumu, savukārt 2013. gadā - 845 796 latus.

10. Nodrošināta iespēja atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus.

Jebkuram cilvēkam šobrīd ir tiesības vērsties augstskolā vai koledžā ar lūgumu atzīt agrāk iegūtās zināšanas, prasmes un kompetenci (studiju rezultātus) noteiktā augstskolas vai koledžas studiju programmā vai tās daļā. (To paredz 2012. gada 10.janvārī apstiprinātie MK noteikumi Nr.36 "Iepriekšējā izglītībā un profesionālā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi").

11. Apstiprināta grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība.

IZM izstrādājusi kārtību, kādā Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pielīdzināmi grādi un kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms 2000.gada 26.decembra, kad stājās spēkā šobrīd Augstskolu likumā noteiktā grādu un profesionālo kvalifikāciju tiesiskais regulējums.

12. Apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, paplašinot latviešu valodas rotaļnodarbību skaitu.

31.jūlijā valdībā apstiprināts MK noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām". Tas nosaka valsts pirmsskolas izglītības satura mērķi un uzdevumus, pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa organizācijas principus, pirmsskolas izglītības apguves plānotos rezultātus, pirmsskolas izglītības apguves vērtēšanas pamatprincipus un šo noteikumu prasībām atbilstošus vispārējās pirmsskolas izglītības, mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības, speciālās pirmsskolas izglītības un mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmu paraugus.

Galvenās izmaiņas pirmsskolas izglītības vadlīnijās skar mazākumtautību izglītības programmas, kur paplašināts latviešu valodas rotaļnodarbību skaits nedēļā bērniem no piecu gadu vecuma - ne mazāk kā 5 nodarbības latviešu valodā (iepriekš - 2 rotaļnodarbības).

13. Sakārtota sporta finansēšanas kārtība.

Lai noteiktu skaidrus un caurskatāmus valsts finansējuma piešķiršanas kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, izstrādāti Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumi Nr.1036 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas". Minētie noteikumi pašvaldību un privātajām akreditētajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm no 2012.gada 1.janvāra nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz valsts finansējumu.

14. Sagatavota zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana.

Lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, paredzēts veikt Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju starptautisko izvērtēšanu un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējumu. Plānots arī organizēt un nodrošināt zinātnes un inovāciju politikas starptautiskās ekspertīzes veikšanu, izstrādāt rekomendācijas Latvijas zinātnes un tehnoloģiju politikas attīstībai un sagatavot rīcības plānu rekomendāciju ieviešanai, kā arī izstrādāt zinātnisko institūciju efektīvas darbības modeli atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām. Rezultātā tiks iegūts objektīvs pašreizējās zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas izvērtējums un priekšlikumi efektīvai zinātnes un inovāciju attīstības politikas tālākai pilnveidošanai un ieviešanai.

2012.gada 15.maijā Ministru kabinets izskatīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu un pieņēma lēmumu, ka ārējais izvērtējums veicams sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. IZM sagatavotais MK noteikumu projekts "Par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ziemeļu Ministru padomes sadarbības līgumu" 2012.gada 23.oktobrī apstiprināts valdībā.

15. Vienādotas naudas balvas olimpiešiem un paraolimpiešiem par izciliem sasniegumiem sportā.

Pēc trīs ministru - Roberta Ķīļa, Ilzes Viņķeles un Andra Vilka - iniciatīvas pieņemts lēmums palielināt prēmijas paraolimpiešiem, kuriem līdz ar to būs iespēja saņemt tikpat lielas naudas balvas kā klasisko olimpisko spēļu medaļniekiem.

Turpmāk par olimpiskajās spēlēs, paraolimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu individuālajos sporta veidos prēmijas apmērs varēs būt līdz 100 tūkstošiem latu, bet par pirmo vietu komandu sporta veidos - līdz 300 tūkstošiem.

Novērtē šo rakstu: