Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Svētdien apritēja gads kopš 160 velkamistu vēstules parādīšanās. Šai laikā pati dzīve atspēkojusi murgus, muldēšanu un melus, un vēstule šķistu visai smieklīga, ja nebūtu runa par eksistenciāliem draudiem latviešu tautas pastāvēšanai. Tāpēc nebrīnītos, ja vēstule un parakstītāju saraksts klusi pazustu (cik nu tas vairs iespējams, protams). Lai tomēr paliktu vēsturei, pārpublicēju te.

Parakstītāju sarakstu esmu pārkārtojis vārda alfabēta secībā un konstatējis, ka bijuši 167 parakstītāji, turklāt Baiba Fromane, Evelīna Ozola un Jānis Ķirpītis parakstījušies divreiz. Tā kā skaitlis „160” iegājies tautā un paši parakstītāji nav iebilduši pret to, nosaukumā var palikt 160 velkamistu vēstule.

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie “algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, ko tautā joprojām dēvē par “simtlatnieku programmām”. Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

1. Agnese Gaile-Irbe, filologs

2. Agnese Naudiša

3. Agnese Rutkēviča, dramaturģe

4. Ainārs Sauka

5. Aldis Kaufmanis

6. Alise Rupeka

7. Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

8. Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

9. Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

10. Andis A. Bluķis, uzņēmējs

11. Andra Neiburga, rakstniece

12. Anete Konste, publiciste

13. Anete Vanaga

14. Anita Reitere

15. Anne Sauka

16. Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

17. Artjoms Uršuļskis

18. Arvis Kolmanis, rakstnieks

19. Baiba Fromane

Baiba Fromane, juriste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

20. Baiba Renerte

21. Baiba Rubess

22. Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

23. Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

24. Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

25. Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

26. Daina Bērziņa

27. Dāvids Vikmanis, IT speciālists

28. Dāvis Kaņepe

29. Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

30. Diāna Zamurajeva

31. Dmitrijs Golubevs

32. Dmitrijs Krupņikovs

33. Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

34. Dzintars Kalniņš

35. Edgars Engīzers, vēsturnieks

36. Edgars Jēkabsons

37. Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

38. Edgars Raginskis

39. Edmunds Vanags, psihologs

40. Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

41. Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

42. Elīna Brasliņa, ilustrators

43. Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

44. Emīls Klotiņš

45. Eva Eglāja-Kristsone

46. Eva Ikstena

47. Evelīna Ozola

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

48. Fricis Vilnis, arhitekts

49. Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

50. Gatis Vectirāns

51. Gints Knoks

52. Gunārs Božis

53. Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

54. Guntars Rēboks

55. Gustavs Strenga, vēsturnieks

56. Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

57. Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

58. Ieva Bergmane

59. Ieva Brante, juriste

60. Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

61. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

62. Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

63. Ieva Raubiško

64. Igors Gubenko

65. Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

66. Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

67. Ilze Jaunberga, māksliniece

68. Ilze Klimaševska

69. Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

70. Ilze Naudiša

71. Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

72. Iļja Ļenskis, vēsturnieks

73. Indulis Svīķis, IT konsultants

74. Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

75. Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

76. Inese Zinovska

77. Inga Gaile, dzejniece

78. Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

79. Ingrīda Blūma

80. Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

81. Iveta Kažoka

82. Ivo Briedis, scenārists

83. Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

84. Jānis Bērziņš, ekonomists

85. Jānis Egliņš

86. Jānis Ķirpītis

Jānis Ķirpītis (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

87. Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

88. Jānis Radiņš

89. Jānis Strods

90. Jānis Viļums

91. Juris Pūce, politiķis

92. Jūlija Dibovska

93. Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

94. Kaspars Blekte, laborants

95. Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

96. Kaspars Vanags

97. Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

98. Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

99. Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

100. Kārlis Apinis

101. Kārlis Langins, feļetonists

102. Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

103. Kristīne Zamurajeva

104. Kristīne Želve

105. Krists Ozoliņš, podnieks

106. Krišjānis Bušs

107. Laima Graždanoviča

108. Lauris Bokišs

109. Lauris Gundars, režisors

110. Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

111. Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

112. Liene Ķeķere

113. Liene Linde, kinorežisore

114. Liesma Ose

115. Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

116. Līga Irbe, vēsturniece

117. Ljeta Putāne

118. Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

119. Madara Peipiņa

120. Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

121. Madara Ventiņa

122. Maija Upeniece

123. Marija Assereckova

124. Marija Golubeva, politikas analītiķe

125. Marta Bergmane

126. Marta Elīna Martinsone, režisore

127. Marta Kreituse

128. Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

129. Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

130. Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

131. Mārtiņš Ķeņģis

132. Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

133. Mārtiņš Vaivods

134. Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

135. Olga Cara, pētniece

136. Olga Procevska, uzņēmēja

137. Paula Glubinska

138. Pauls Bankovskis

139. Pauls Daija, filologs

140. Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

141. Reinis Tukišs, pavārs

142. Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

143. Roberts Bernans

144. Roberts Putnis

145. Roberts Rubenis

146. Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

147. Rūdolfs Mazurs

148. Sabīne Brice

149. Santa Mičule, mākslas zinātniece

150. Santa Remere, tulkotāja

151. Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

152. Sergejs Ušakovs

153. Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

154. Toms Jansons, vecākais programmētājs

155. Toms Zariņš, vēstures students

156. Ulvis Zirnis

157. Una Bergmane, vēsturniece

158. Una Bērziņa

159. Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

160. Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

161. Vents Sīlis

162. Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

163. Viesturs Radovics, žurnālists

164. Viktorija Aizkalna

165. Zanda Zālīte

166. Zane Peneze

167. Zuzanna Runkovska

* pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...