2021. gadā veselības jomā valstij atradās 1,897 miljardi eiro, šogad – tikai 1,505 miljardi, nākamgad vēl nedaudz mazāk

Vakar Rīga mirdzēja baltā sniegā, ar fotoaparātu rokās gāju pa Zigfrīda Annas Meirovica bulvāri gar 12. namu, kurā savulaik atradās Rīgas Medicīnas institūta militārā katedra, bet šobrīd ieviesusies politiskā partija Jaunā Vienotība. Uz trepēm vējš rausta glīti abpusēji nodrukātu lapu 12 punktu burtiem: skatos un neticu savām acīm –  tiešām, skaidri un gaiši rakstīts, ka „šīs  valdības izvirzītās apņemšanās  veselības jomā paredz rīcību, lai mazinātu nevienlīdzību veselībā, priekšlaicīgu mirstību un darba nespēju, uz pacientu centrētu aprūpi, uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti  un nostiprinātu veselību kā vērtību, virzoties uz sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto mērķu sasniegšanu”. Nofotografēju lapas abas puses un atstāju – varbūt kāds nolicis Jaunās Vienotības deputātiem, ko pārlasīt. 

Ar šādiem – gariem paplašinātiem teikumiem, kas pilnībā pretendē uz ārsta – rakstnieka Andreja Kurcija vai ārsta – rakstnieka Miervalža Birzes teikumu konstrukcijām, veselas divas lapaspuses neticami sakarīga, labi saprotama teksta. Lai kā man negribētos piesieties, gramatikas kļūdu nav, interpunkciju varētu šur tur pielabot. Jāsamierinās, ka ļoti garie teikumi nes līdzi negludumus, piemēram, citētais ievadteikums rosina domāt, ka nākties mazināt uz pacientu centrētu aprūpi. Šķiet, ka kāds cits partejisks konsultants kaut ko pierakstījis klāt, lāgā nesaprazdams, kurā teikumā un kādā formā iestarpināt.

Izcilu vērtējumu šim sacerējumam biju gatavs ielikt jau pēc trešā teikuma šajā deklarācijas projektā: „Stiprinot starpsektorālu sadarbību, iedzīvināsim principu „veselība visās politikās”, tādējādi apzinoties, ka laba iedzīvotāju veselība ir ne vien veselības politikas jomas darbības rezultāts, bet lielā mērā to nosaka rīcībpolitika arī  citās politikas jomās.”

Tekstā tālāk sekoja 22 punkti, kam topošā valdība veselības jomā pievērsīs pastiprinātu uzmanību, un šis uzskaitījums bija cienījams viedoklis, kas ar manējo sakrīt vismaz par 90%. Protams, es šos punktus būtu kārtojis citā secībā, būtu vēl šo to pierakstījis klāt, īpaši par nepieciešamību rakstīt jaunu ārstniecības un sabiedrības veselības likumu, atjaunot veselības mācību skolās, veicināt bērnu un pieaugušo fiziskās aktivitātes, bet īpaši – veidot valsts medikamentu un pārsienamā materiāla rezerves, celt ārstu gatavību kļūt par neatliekamās palīdzības speciālistiem valsts apdraudējuma gadījumā, atbalstot gan valsts, gan pašvaldību, gan privātas medicīnas iestādes. 

Un tomēr – tas, kas mani patiesi pārsteidza, bija drukātās lapiņas atrašanās tieši pie Jaunās Vienotības namdurvīm. Varēja taču padomāt, ka Apvienotā saraksta deputāti pārkarsušām galvām par veselības jomu diskutē kādus 100 metrus tālāk, Liepājas vēstniecībā Rīgā, Jēkaba kazarmās. 

Mans pirmais pieņēmums, ka rakstu darbu radījusi Anda Čakša vienlaikus ar valdības deklarāciju izglītības jomā, īsti neiztur kritiku, jo pats veselības deklarācijas pirmais punkts paredz nodrošināt visiem Latvijas rezidentiem vienotu valsts apmaksātu pakalpojumu grozu, steidzami veicot grozījumus veselības aprūpes finansēšanas likumā un atsakoties no tajā nostiprinātā divu grozu principa. Tātad jaunā deklarācija iezīmē iespējami ātru atteikšanos no četrus gadus senā Andas Čakšas lolojuma. 

Patiesībā nav jau grūti – ierakstīju vairākus teikumus programmā, kas ļauj anonīmiem tekstiem pievienot aizdomas par iespējamo autoru, un, neskaitot 16. punktu par konkurenci medikamentu tirgū, radās aizdomas, ka Anda Čakša nav šī ļoti labā darba autors.

Taisnību sakot, jāteic, ka man ir iznācis ielūkoties valdības deklarācijas izglītības sadaļas projektā, kuras tapšanā Andai Čakšai ir bijusi galvenā teikšana, un arī šī deklarācijas sadaļa man likusies tīkama un gudra esam. Vārdu sakot, man neizdevās atšifrēt valdības deklarācijas autoru veselībā, bet teksta plūdums un saturs liek domāt, ka autors iemājojis Jaunās Vienotības telpās, labi zina ne tikai veselības jomu, bet arī finanses, drošību, veselības pratību, profilaksi un esošās problēmas. Neatstāj sajūta, ka autoram ir bijis sarakstīts vēl kāds ducis punktu, bet kāds ar stingru roku un sarkanu tinti vismaz lapaspusi ir izsvītrojis. 

Ja nu jaunā valdības deklarācija ir par garu, varēja jau visu sarakstīto ietilpināt vienā teikumā: „Valdība apņemas nedarīt neko no tā, ko sadarīja Daniels Pavļuts”, bet  – ja nu gribas uzrakstīt salikti sakārtotu teikumu, tad īpaši uzsvērt Daniela veikumu Covid–19 jomā. Tā ir tikai sakritība, ka vienā dienā ar šīs jaunās valdības deklarācijas noplūdi pasauli pāršalca trīs pretrunīgas ziņas par Covid–19  ierobežošanu – Ķīnā atkal uzsākta milzīga mājsēde, un ieviesti pārvietošanās ierobežojumi, parādījušās pamatotas aizdomas par koronavīrusa jaunu mutāciju, bet Latvijā pārtraukts maksāt par testēšanu.

Ar lēmumu nemaksāt laboratorijām Daniela Pavļuta ministrija Covid–19  ir patiesībā svītrojusi no ikdienas raizēm (nu labi – nevis svītrojusi, bet paslaucījusi zem grīdsegas), pie kam to darījusi savā stilā: tā un šitā – kontroli beidzam no nākamā rīta. Es lāga nevaru iedomāties tos, kas par savu naudu dosies nodot testus. Kaut kā atgādina sākotnējo vilcināšanos ar vakcīnu iepirkumu vai vēlāk pārmēra lielo vakcīnu iepirkumu. 

Dīvainā kārtā šī ziņa sakrīt ar informāciju, ka Onkoloģijas klīnikā pietrūkst dažu medikamentu. Es nemēģinu norādīt, kurš virzīja centralizētus iepirkumus onkoloģiskiem preparātiem, padarīja visu onkoloģisko preparātu iepirkumu par melnbaltu cīņu par zemāko cenu; fakts ir tāds – ja nav konkurences, nav pieredzes medikamentu loģistikā, tad ārēja apdraudējuma gadījumā kāda medikamenta trūkuma brīži būs arvien biežāki. Medikamentu trūkumu tuvākajā laikā radīs ne tikai Eiropas lielvalstu vēlme uzkrāt medikamentus un nedot pārrobežu tirdzniecībai, bet arī loģistikas apdraudējums – dienā, kad Polijā nejauši vai tīši nokrita raķete, medikamentu loģistika apstājās uz turpat vai 24 stundām.

Valsts ārējais apdraudējums Latvijai paģēr veselības jomas atbildību par nacionālo ražotāju drošību un sortimenta paplašināšanu, tas deklarācijā ir pateikts pārlieku maigi. Es aicinātu mainīt deklarācijā ietverto brīvāko un godīgāko konkurenci medikamentu tirgū uz plašu sadarbību starp  valsti un privātajiem ražotājiem un vairumtirgotājiem, nodrošinot medikamentu rezerves nevis uz parakstīta dokumenta, bet reāli – visos Latvijas novados. 

Patiesībā topošās valdības deklarācija ir gauži reālistiska, tā paredz publiskā sektora finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tuvināt 12% no visiem budžeta līdzekļiem. Gribētos jau četros gados sasniegt vairāk, bet šķiet, ka deklarācijas veselības jomas autoram tajā pašā Jaunās Vienotības kantorī kāds ir bargi vicinājis ar pirkstu, raugoties budžeta skaitļos. Tāpat godātais autors ir pieskāries tarifiem un paredzējis pastāvīgu to pārskatīšanu, virzoties uz to, lai valsts nodrošinātā  maksa par veselības aprūpes pakalpojumiem būtu atbilstoša faktiskajām izmaksām. 

Lai cik tas neliktos dīvaini, valdības deklarācija ir interesanta lasāmviela, pie kam šoreiz labi uzrakstīta. Daudz laimes, Apvienotais saraksts! Jums būs jāpilda šeit rakstītais, un rakstītais šeit ir veicams, ja vien „rokas darba nebijās”. Tiesa, neesmu pārlieku optimistisks par veselības budžetu, jo kāds mans draugs savukārt bija netīši pamanījis kaut kur uz Smilšu ielas mētājamies lielāku drukātu garadarbu, gandrīz vai grāmatas biezumā, un tur veselība esot bārabērna lomā.

Atliekot tikai salīdzināt: 2021. gadā veselības jomā valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības  politisko instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un  finansēto projektu īstenošanai kopā atradās 1,897 miljardi eiro, bet šogad, proti, 2022. gadā tie ir tikai 1,505 miljardi (tieši tā – kritums ir vairāk nekā par piekto daļu!). Nākamajam – 2023. gadam Finanšu ministrija veselības jomai dāsni atvēlējusi 1,480 miljardus (tātad vēl kritums par gandrīz diviem procentiem), bet 2024. gadam 1,472 miljardus. 

Kamēr rakstīju šīs piezīmes, veselības jomas uzstādījumi nonāca kopējā valdības memorandā ar kārtas skaitļiem 303. līdz 325. Tas zināšanai visiem tiem, kas cer, ka Kariņa topošajai valdībai veselība kaut nedaudz ir prioritāra. Un zināšanai topošajam veselības ministram, jo tieši veselības nozare parasti partijai nākošajās vēlēšanās paredz neaizsniegt 5% robežu.

Novērtē šo rakstu: