405 000 eiro vērtās operas izrādes organizētāji to "ieshēmojuši" naudas pieprasījumā Ministru kabinetam
PIETIEK16.02.2015.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Latvijas Eiropas Savienības padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne jau kopš aizvadītās ceturtdienas cenšas noslēpt, kā tieši un kas tieši apstiprinājis lēmumu par operasValentīna izrādi Berlīnē no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt vairāk nekā 405 tūkstošus eiro, Pietiek ir noskaidrojis: Ministru kabinets, lemjot par finansējuma piešķiršanu, nemaz nav ticis informēts par šādas summas nepieciešamību vienas vienīgas operas izrādes rīkošanai. Konkrētā summa operai Berlīnē bijusi veikli "noslēpta" lielākā pieprasījumā vairākām aktivitātēm.
Kā jau ziņots, 405 919 eiro ir summa, ko Latvijas valsts ir apņēmusies samaksāt par vienu vienīgu operas izrādi Berlīnē: tur šā gada 19. maijā Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras prezentācijas pasākumu ietvaros notiks viena pretrunīgi vērtētās Artura Maskata operas Valentīna izrāde.
"Jā, tā summa ir tāda, tas ir dārgākais pasākums," Pietiek aizvadītajā ceturtdien apliecināja Laizāne, apstiprinot arī to, ka no šīs summas par zāles īri vien tiks samaksāti 250 tūkstoši eiro. Kopš šī brīža Laizāne no Pietiek jautājumiem izvairās.
"Ebreju genocīda tēma joprojām ir svēta lieta it īpaši Vācijā, bet te nav runas par šī darba diskutējamo iestudējuma un muzikālo kvalitāti. Jautājums ir, vai tiešām mūsu valstij par katru cenu vajag kaut ko tādu atļauties. Nav pārliecības, ka atrastos daudz bagāto Eiropas valstu, kas saņemtos realizēt tik dārgu un ambiciozu projektu - vest viesizrādē VIENU (!) operas izrādi, pašiem maksājot pat par telpām.
Nemaz jau nerunājot par skumjo faktu, cik daudz varētu izdarīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) mūziķu situācijas un infrastruktūras uzlabošanai, ja viņiem būtu pieejams šāds papildu finansējums pie Kultūras ministrijas dotācijas," Pietiek atzina kāds kultūras darbinieks, uzzinot šo faktu.
"Tas ir saistīts ar tematiskajām līnijām, ko mēs esam izvēlējušies kultūras programmai. Tā kā šogad ir Otrā pasaules kara beigu gadadiena, tādēļ tāda izvēle. Tas bija Rīga 2014 projekts, ir vairāki projekti, ko mēs turpinām no kultūras galvaspilsētas projekta. Tur ir vairāki iemesli," ceturtdien skaidroja Laizāne, par pasākuma izmaksām paužot šādu nostāju: "Vienmēr var lētāk, bet jautājums jau ir par saturu. Saturs ir primārs. Saturs ir svarīgs un vajadzīgs, pēc tā arī tiek izvēlēti projekti."
Saskaņā ar Laizānes skaidrojumu "šoreiz neesot izdevies vienoties par partnerību", lai gan "esot strādāts kopā ar Latvijas vēstniecību", - tāpēc arī ceturtdaļmiljonu eiro nākas maksāt par telpu īri uz vienu vakaru.
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Laizānes uzdevumā jau kopš pirmdienas izvairās no skaidras atbildes sniegšanas - kurš tad tieši pieņēma lēmumu iekļaut operas izrādi Berlīnē prezidentūras pasākumos.
Šī izvairīšanās ir izskaidrojama, ņemot vērā Pietiek atklāto: finansējuma pieprasījumā, kas virzīts uz Ministru kabineta sēdi pagājušā gada martā, operas izrāde par 405 tūkstošiem eiro tālredzīgi nemaz nav minēta.
Tā vietā programmā minēta "Kultūras programma Vācijā, tai skaitā operas izrāde, Berlīnē un klasiskās mūzikas koncerti", kas kopā izmaksāšot 426 688 eiro. Par šo "ieshēmošanu" ir tieši atbildīga Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktora p.i. K.Pommere, kas šo dokumentu vīzējusi.
Jākobsone otrdien Pietiek nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc šajā informācijā Ministru kabinetam operas izrādes nav uzrādītas atsevišķi un kas izvēlējās tieši šādu informācijas pasniegšanas veidu.
Joprojām klusē arī Laizāne, kura aizvadītajā ceturtdienā, atklājoties operas izrādes izmaksām, Pietiek apgalvoja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatava atbildēt pirmdien. Savukārt pirmdien amatpersona jau bija pārdomājusi un paziņoja - ne uz kādiem jautājumiem viņa atbildēt nevēloties.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
