"airBaltic" 96 miljonu zaudējumi: Satiksmes ministrija un padomes priekšsēdētājs melojuši
PIETIEK16.09.2012.
Komentāri (24)
Vēl var būt niecīgas šaubas par to, vai lidsabiedrības airBaltic padomes vadītājs, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, pirmdien publiski izsakoties, ka neesot redzējis nevienu tādu dokumentu, kurā būtu fiksēts, ka lidsabiedrības uzturēšana valstij kā lielākajam akcionāram laikā no 2013. līdz 2016.gadam var prasīt papildus vēl 96 miljonus latu, apzināti meloja vai arī tiešām nav bijis iepazīstināts ar visiem dokumentiem, kas valdībai sagatavoti par airBaltic. Taču nav šaubu, ka meloja Aivja Roņa vadītā Satiksmes ministrija, kas pirmdien nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu.
Atspēkojot šos amatpersonu un iestāžu melus, Pietiek šodien publisko atsevišķus airBalticReShape plāna slepenās daļas fragmentus, kuros skaidri norādīts, ka lidsabiedrībai, kā Pietiek jau informēja, „būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu”. Nepiesaistot investoru, šos papildu ieguldījumus nāksies veikt valstij, kas ir lielākais airBaltic akcionārs.
Liepiņš, kuram Pietiek pirmdien nosūtīja fragmentu no augstās amatpersonas it kā neredzētā un tai nezināmā plāna, neatbildēja uz šādu Pietiek jautājumu: „Kādā veidā Jūs esat spējis nepamanīt dokumentu, kura fragmentu Jums nosūtu? Vai šajā nepamanīšanā vainojama Jūsu nevērīgā attieksme pret darba pienākumiem, Jūsu nekompetence un nezināšana airBaltic jautājumos, vai gluži vienkārši ziņu aģentūrai LETA esat melojis?”
Savukārt Ronis, kuram Pietiek tāpat nosūtīja dokumenta fragmentu, neatbildēja uz līdzīgu jautājumu: „Kādā veidā Jūsu vadītā ministrija spējusi nepamanīt dokumentu, kura fragmentu Jums nosūtu? Vai šajā nepamanīšanā vainojama Jūsu nevērīgā attieksme pret darba pienākumiem, Jūsu vadītās iestādes nekompetence airBaltic jautājumos, vai gluži vienkārši ziņu aģentūrai LETA Jūsu vadītā ministrija ir melojusi?”
Pietiek rīcībā esošās ziņas ļauj arī secināt, ka par papildu valsts ieguldījumiem lidsabiedrības attīstībā airBaltic padomes vadītājs Liepiņš, ministrs Ronis un citas valsts amatpersonas ir spiestas melot vai klusēt saistībā ar drīzumā gaidāmo Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorāta lēmumu par pārbaudi, kura sākta par iespējamo „neatļautu valsts atbalstu,” kas īstenots, valstij pērn pārņemot airBaltic.
EK Konkurences direktorāta lēmums par sākto pārbaudi bija gaidāms septembra vidū, taču lēmuma pieņemšana aizkavējusies. Pietiek zināms, ka valdības amatpersonas pēdējās nedēļās daudz pūlējušās, lai EK direktorātu pārliecinātu, ka saistībā ar airBaltic pārņemšanu nav pārkāptas ES noteiktās konkurences likumdošanas prasības un valdība attiecībā pret airBaltic nav īstenojusi neatļautu valsts atbalstu.
Ja EK lietu pret valsti par aizliegtu valsts atbalstu ierosinātu, tas valstij draudētu ne vien ar ilgstošu tiesvedību, bet arī būtiskām soda sankcijām.
Pietiek jau ziņojis, ka tieši EK Konkurences direktora sāktā pārbaudes lieta minēta kā galvenais iemesls, kāpēc respektablajā starptautiskā biznesa izdevumā Financial Time tika ievietots sludinājums par airBaltic daļu pārdošanu, kas lidsabiedrība izmaksājis ap 18 tūkstošus britu mārciņu.
EK Konkurences direktorāts izpēti par neatļautu valsts atbalstu saistībā ar airBaltic sāka gada sākumā pēc bijušā airBaltic vadītāja Bertolta Flika pārstāvētās firmas, airBaltic akcionāres Baltijas aviācijas sistēmas iesnieguma.
airBaltic ReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Prudentia ik nedēļu no airBaltic par sniegtajām konsultācijām saņem aptuveni 13 tūkstošus latu jeb aptuveni 2,6 tūkstošus latu dienā.
airBaltic precīzu Prudentia pakalpojumu cenu Pietiek nav atklājis. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) ziņotais liecinājis, ka papildus no airBaltic saņemtajai naudai, ministrija no „pašu ieņēmumiem” par Prudentia pakalpojumiem šogad samaksājusi vēl 61,7 tūkstošus latu
Valsts par airBaltic 99,8% īpašnieku kļuva pērnā gada nogalē, kad pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas Krājbanka kraha pārņēma ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu.
BAS patiesie labuma guvēji saistīti gan ar Antonovu, gan tā saukto veco oligarhu, ekspremjeru Andri Šķēli, savukārt Fliks uzņēmumā, ļoti ticsams, bijis tikai izkārtne.
Saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu valsts ieguldījums airBaltic (netieši, jo noformēts kā Valsts kases aizdevums) veido vismaz 67 miljonus latu.