"airBaltic" jaunās lidmašīnas iznomājusi, bet savus pasažierus pārvadā ar vecām aizlienētām
PIETIEK01.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā aviosabiedrība airBaltic būtisku daļu par Latvijas valsts naudu iegādāto moderno lidmašīnu Airbus A220-300 iznomājusi citām aviokompānijām, tikmēr savus pasažierus tā pārvadā ar vecām un nekomfortablām lidmašīnās, kas tiek nomātas no citas aviokompānijas. Turklāt rezerves daļu trūkuma dēļ daļa lidmašīnu atrodas uz zemes un netiek izmantotas pārvadājumiem.
To, ka airBaltic pasažieri spiesti lidot ar vecām lidmašīnām, Pietiek norādīja kāds ar aviokompāniju saistīts lasītājs, norādot, ka lidots tiek “ar rumāņu lidmašīnām, reāli vecām tarataikām”.
airBaltic neslēpj, ka jaunās lidmašīnas iznomātas citām aviokompānijām. “Pašlaik airBaltic floti veido 36 Airbus A220-300 lidmašīnas. 2021. gada nogalē, balstoties uz nākotnes prognozēm par aviācijas pakalpojumu pieprasījumu Baltijas valstīs, airBaltic lēma par 11 lidmašīnu nomu uz 2022. gada vasaras sezonu – 5 Eurowings, 4 SAS un 2 Eurowings Discover,” informē airBaltic Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere.
Pēc viņas sniegtā skaidrojuma, lai nodrošinātu plānoto lidojumu grafiku, pašlaik airBaltic īstermiņā nomā „dažas” papildu lidmašīnas. “No lidsabiedrības puses tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk airBaltic varētu visus tās lidojumus izpildīt ar Airbus A220-300 lidmašīnām,” uzsver A. Bethere
Viņa arī atzīst, ka globālās piegāžu ķēžu problēmas ietekmējušas arī atsevišķu airBaltic lidmašīnām nepieciešamo rezerves detaļu pieejamību. “Šobrīd sešām no flotē esošajām lidmašīnām ir vajadzīgas dažādas trūkstošās rezerves daļas. Lidmašīnu skaits tuvākā mēneša laikā var mainīties līdz ar detaļu piegādi,” skaidro A. Bethere.
airBaltic pārstāve norāda, ka lidmašīnu pieejamība ir atkarīga no ātruma, kādā rezerves detaļas tiek saražotas un piegādātas: “Tāpat vienlaicīgi var būt lidmašīnas, kurām jāveic plānotie tehniskie darbi un pārbaudes, kas arī kopumā var ietekmēt lidmašīnu pieejamību un tālāko lidojumu plānošanu.”
Taču esot „cerības”, ka jau tuvākajā laikā daļa jauno lidmašīnu varētu atgriezties ierindā. “Plānots, ka rezerves detaļas, kas ļaus flotē atgriezties vienai no lidmašīnām, uzņēmumam tiks piegādātas nākamnedēļ,” cerību pauž A. Bethere.
Pašlaik nav iespējams izmantot septiņas airBaltic lidmašīnas. Lidmašīnu detaļu trūkuma dēļ airBaltic rudenī paredzējusi atcelt reisus uz četriem galamērķiem no Viļņas lidostas, bet no Rīgas tiks apturēti lidojumi uz Edinburgu, Mančesteru un Stavangeri.
Šā gada maijā airBaltic saņēma jau 36. Airbus A220-300 lidmašīnu. Tās airBaltic saņem kopš 2016.gada.
28.jūnijā tika ziņots, ka airBaltic pamatkapitāls palielināts par 45 miljoniem eiro - līdz 596,473 miljoniem eiro. Eiropas Komisija (EK) 45 miljonu eiro valsts atbalstu airBaltic apstiprināja 24.maijā. Tostarp EK apstiprināja 33,4 miljonu eiro vērtu pasākumu airBaltic rekapitālizācijai Covid-19 pandēmijas kontekstā. Pasākums tika apstiprināts saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu.
2020.gada jūlija sākumā EK pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 2020.gada 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506,473 miljonus eiro.
Tiek apgalvots, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīšoties Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.
airBaltic apgrozījums pagājušajā gadā bija 204,1 miljons eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi bija 135,7 miljoni eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
