Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars pastāstīja “Neatkarīgajai”, kāpēc tikai ar novēlošanos un atrunām būs iespējams izpildīt jau pagājušajā gadā izteikto solījumu samazināt uz pusi valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieprasīto tarifu palielinājumu.

Būtiski, ka šis “palielinājuma samazinājums” būs spēkā tikai līdz šī gada 31. decembrim. Pēc tam enerģijas tirgus gan jau sakārtošoties, teica R. Čudars. Savukārt labā ziņa mazajiem elektrības ražotājiem - tarifs, kas tiek piemērots par elektrības nodošanu tīklā, vispār netiks paaugstināts.

Kārtējais datums lēmuma pieņemšanai

Pienākusi kārtējā nedēļa ar Krišjāņa Kariņa valdības sēdi un kārtējiem solījumiem tajā izskatīt AST un ST tarifu projektus. Līdz valdības līmenim tie nonākuši līdz ar atklāsmi, ka tomēr nebūtu labi tarifus caurmērā divkāršot, bet konkrētās pozīcijās arī pieckāršot un desmitkāršot.

“Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AST un ST sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus. Kariņš uzsver, ka elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi... Rezolūcijā teikts, ka sagatavotais informatīvais ziņojums ministrijām jāiesniedz izskatīšanai 20. decembra valdības sēdē,” aģentūra LETA pagājušā gada 23. novembrī publicēja Valsts kancelejas sniegto informāciju.

Ministru prezidenta noteiktajā datumā tarifu jautājumu tiešām izskatīja viņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē. Slēgtā režīmā notikušās apspriešanās rezultātus pavēstīt tika uzticēts kopā ar šo valdību radītās Klimata un enerģētikas ministrijas ministram Raimondam Čudaram (“Jaunā Vienotība”). “Šobrīd jau ir skaidrs, ka var tikt panākts kopējais samazinājums apmēram uz pusi salīdzinājumā ar iesniegto tarifa pieaugumu,” LETA citēja ministru 21. decembrī. Esot jāpaciešas tikai līdz nākamā gada 10. janvārim, kad mutiskais solījums pārtapšot valdības lēmumā.

Nākamais gads nu jau krietnu laiciņu ir šis gads. Ir pagājuši 10. janvāris un 17. janvāris bez jautājuma izskatīšanas, bet 24. janvāra sēdes darba kārtībā tas tiešam bija iekļauts. Tā statuss bija izskatīšana sēdes slēgtajā daļā, tāpēc izskatīšanai sagatavotie dokumenti un lēmuma projekts nav pieejami.

Nepieciešama juridiskā ekvilibristika

Daļu no kavēšanās var norakstīt uz procedūru, kurā Ekonomikas ministrija, kas gatavoja jautājuma izskatīšanu 20. decembrī, nodeva sagatavotos materiālus kopš 1. janvāra oficiālu adresi ieguvušajai Klimata un enerģētikas ministrijai. Tomēr daudz būtiskāks iemesls ir grūtības pārvērst 20. vai 21. decembra solījumus saistošos dokumentos un lēmumos. Nākas kaut daļēji pārlikt tarifu pieaugumu no AST un ST klientiem uz šiem pašiem klientiem kā nodokļu maksātājiem un - galvenais - paļauties uz elektrības cenas pazemināšanos no 280-300 līdz 160 eiro par megavatstundu.

Taču valdībai ir maz iespēju ietekmēt NordPool biržas spekulantus un valsts uzņēmumu birokrātiju, kas no tarifiem baro vispirms pati sevi ar daudz lielākām algām nekā ministriem. Ko nu valdība tomēr uzskata par iespējamu, to “Neatkarīgajai” atklāja R. Čudars.

„Piekrītu, ka mēs valdībā vienmēr varētu darboties atklātāk un ātrāk,” teica R. Čudars. „Bet tarifiem jāstājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tātad pēc pieciem mēnešiem. Ir bijusi pilnvērtīga diskusija par veidu, kā vislabāk ietekmēt un koriģēt situāciju, kas izriet no tarifu bezprecedenta kāpuma. Tas savukārt primāri saistīts ar elektroenerģijas cenu kāpumu.” Risinājums ir rasts piedāvājuma veidā valdībai, un to plānots izskatīts Ministru kabineta sēdē 24. janvārī.

Piedāvājumā ir divas daļas. Viena attiecas uz tā saucamo “regulatīvo rēķinu”. Ar tādu grāmatvedības jēdzienu tiek apzīmēta iepriekšējos gados neiegūtās peļņas norakstīšana. Tas ļautu samazināt tarifus turpmākajiem periodiem. Otrs veids ir subsīdija, lai tarifu pieaugums nebūtu tik drastisks un neatstātu graujošu ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju un mazākā mērā arī uz mājsaimniecībām.

Tarifi gan ir mazākā daļa gala rēķinos par elektrību, bet atsevišķiem uzņēmumiem un darbības veidiem tie var būt izšķiroši uzņēmumu pastāvēšanai vai nepastāvēšanai. Kopumā tarifu pieaugumam jābūt uz pusi mazākam nekā pagājušā gada novembrī iesniegtajos projektos. Tas tāpat būtu pieaugums, ņemot vērā objektīvos apstākļus ar elektroenerģijas cenu celšanos, bet tas ļautu saglabāt konkurētspēju. Mēs runājam, protams, par terminētiem pasākumiem no 1. jūlija līdz 31. decembrim.”

Citiem vārdiem sakot, pagājušā gada novembrī pieteiktie ārkārtīgi augstie tarifi stāsies spēkā nevis šī gada jūlijā, bet nākamā gada janvārī.

„Tas ir jautājums par elektrības tirgus attīstību šī gada garumā un par uzņēmumu spēju nopirkt elektrību lētāk. Novembra tarifs tika rēķināts, ņemot vērā elektrības cenu 280-300 eiro par megavatstundu. Ja paliekam pie šādas cenas, tā noteiktu veidotu lielāko daļu no tarifu pieauguma abos uzņēmumos. Tad sanāk, tas kas sanāk, - vismaz naudas izteiksmē. Vienmēr gan jāskatās tarifu struktūra. Mums ir vairāk nekā 10 dažādu tarifu.”

Te runa vairs nav vairs par tarifiem, pēc kuriem AST un ST nauda jāsaņem, bet par tarifiem, pēc kuriem AST un ST klientiem nauda jāmaksā.

„Jā, par pieslēguma veidiem un elektrības piegāžu apjomiem, atkarībā no kuriem mainās tarifu veidi. Ja gribam tos salīdzināt, tad parasti tas ir visai grūti izdarāms, jo mājsaimniecības un uzņēmumi atrodas dažādās situācijās pēc elektrības patēriņa apjomiem. Bet ir viena situācija, ar kuru jārēķinās - ar pieslēgumiem, kuros jaudu neizmanto līdz galam. Ziemā, visticamāk, neizmanto nemaz, bet tā var būt ēka ar triju fāžu un 32 ampēru pieslēgumu. ST visu laiku ir jātērē līdzekļi šādu pieslēgumu uzturēšanai. Un šādu ēku ir daudz, tās nav 20 ēkas ar neparasti zemu elektrības patēriņu, bet 20% no visām ēkām Latvijā. Tas ir viens no nepatīkamajiem jautājumiem, kā optimizēt pieslēguma veidu.

Viena laba ziņa attiecībā pret novembra projektu ir par to tarifu, kas tiek piemērots par elektrības nodošanu tīklā. Tas saistīts ar jaudas pieauguma nepieciešamību. Mums ir jāveicina elektrības ražošana. Novembra projektā bija paredzēts šādus tarifus pieckāršot, bet vietējās ražošanas attīstīšanas dēļ tos nepalielināsim ne šogad, ne turpmāk.”

Un kam tad jūs uzkrāmēsiet tos maksājumus, kurus ST gribēja dabūt no vieniem, bet tagad dabūs no citiem?

„Mēs, protams, visi esam ieinteresēti, lai izmaksas atbilstu tirgus situācijai un būtu samaksājamas gan no mājsaimniecību, gan no uzņēmumu iespējām. Tik tiešām, mēs runājam par krīzi, kurā AST un ST sarēķināja savus izdevumus, kādi tiem bijuši un kādi, viņuprāt, vēl būs, un tiešā veidā pārlika tos uz patērētājiem. Tanī pat laikā mums ir pietiekami droša prognoze par elektrības cenu pazemināšanos.”

Pāris dienas veca ir ziņa par ST gaidāmajiem izdevumiem: ST meklē vēl vienu valdes locekli ar algu 9600 eiro mēnesī. Tāda nauda par atrašanos faktiski valsts iestādē, ja jau valsts tai šā gada vidū sāks maksāt pabalstu.

„Mēs runājam par lēmumiem, kas neattiecas uz vienu mēnešalgu vienai personai. Valsts kapitālsabiedrību darbība ir jau iepriekš definēta, ietverot arī atalgojuma līmeņus. Sistēmai, kas tika radīta pēc OECD* ieteikumiem, būtu jāveicina, lai par valdes locekļiem kļūst cilvēki ar zināšanām, pieredzi un reputāciju, un kuri pārvalda uzņēmumu pēc labākās sirdsapziņas. Tas ir uzdevums, kas saistīts gan ar atalgojumu, gan ar atlases procedūrām. Tās ir nodefinētas, bet nav ideālas, lai atrastu augsta līmeņa vadītājus.”

Kas tas ir par līmeni un kam tas vajadzīgs valsts pilnībā nodrošinātā iestādē, kurai ar tirgu vai biznesu nav nekāda sakara?

„Vai jūs uzskatāt, ka tādam uzņēmumam vispār nav vajadzīgs vadītājs?”

Nē, neuzskatu. Bet pilnīgi pietiktu, ja par tāda uzņēmuma jeb drīzāk valsts finansētas iestādes vadīšanu tikai vienam cilvēkam maksātu tikpat, cik jums**.

„Tā varētu būt, ka valsts uzņēmumu pārvaldīšana joprojām jāpilnveido. Kad notika OECD rekomendāciju ieviešana, radās pārliecība, ka esam nonākuši uz pareizā ceļa. Jāskatās, cik tālu mēs pa šo ceļu esam aizgājuši, vai neesam apstājušies un uz kurieni iet tālāk.”

*Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, angļu valodā Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD. Latvija kļuva par OECD 35. dalībvalsti 2016. gada 1. jūlijā.

**Kamēr R. Čudars vēl tikai pelna savu pirmo ministra algu, priekšstatam par atalgojuma līmeni vissvarīgākajos amatos rada Ministru prezidenta atskaite Valsts ieņēmumu dienestam, ka Valsts kanceleja viņam 2021. gadā izmaksājusi 77 869,50 eiro jeb 6,5 tūkstošus eiro mēnesī. “Sadales tīkls” izsludinājis konkursu uz valdes locekļa vietu, kurā pilnvaru termiņš beigsies valdes loceklim un vienlaicīgi attīstības direktoram Jānim Kirkovaldam. Bet šis it kā izputēšanas priekšā esošā uzņēmuma darbinieks nebūt nedzīvo bada maizē ar 9,6 tūkstošiem eiro mēnesī. Par 2021. gadu viņš deklarējis 141 787,34 eiro jeb 11,8 tūkstošus eiro mēnesī.

Red.piez. Nekādu galīgo lēmumu Krišjāņa Kariņa Ministru kabinets otrdien nepieņēma, - valdība lēma tikai par konceptuālu atbalstu tarifu aprēķināšanai.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

FotoUzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.
Lasīt visu...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...