"Čekas maisu” nodošanu arhīvam balsojumā lielā vienprātībā cenšas nepieļaut „Saskaņa” un kustības „Par” pārstāvji
PIETIEK20.12.2017.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Lemjot par likumprojekta „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu” nodošanu parlamenta komisijām, šodien notika zīmīgs Saeimas balsojums – lielā vienprātībā šī likumprojekta tālāku virzību mēģināja nepieļaut frakcijas Saskaņa un jaunizveidotās kustības Par deputāti, bet vēl virkne deputātu izvēlējās citu metodi, kā censties nepieļaut likumprojekta tālāku virzību. Publicējam šo balsotāju sarakstu un īsi pirms Saeimas vēlēšanām to publicēsim vēlreiz.
Balsoja pret likumprojekta tālāku virzību
1. Boriss Cilevičs SASKAŅA Pret
2. Lolita Čigāne VIENOTĪBA Pret
3. Sergejs Dolgopolovs SASKAŅA Pret
4. Aleksandrs Jakimovs SASKAŅA Pret
5. Andrejs Judins VIENOTĪBA Pret
6. Ivans Klementjevs SASKAŅA Pret
7. Jeļena Lazareva SASKAŅA Pret
8. Aleksejs Loskutovs VIENOTĪBA Pret
9. Romans Miloslavskis Pret
10. Sergejs Mirskis SASKAŅA Pret
11. Vladimirs Nikonovs SASKAŅA Pret
12. Igors Pimenovs SASKAŅA Pret
13. Sergejs Potapkins SASKAŅA Pret
14. Ivans Ribakovs SASKAŅA Pret
15. Artūrs Rubiks SASKAŅA Pret
16. Raimonds Rubiks SASKAŅA Pret
17. Zenta Tretjaka SASKAŅA Pret
18. Jānis Tutins SASKAŅA Pret
19. Ivars Zariņš SASKAŅA Pret
20. Igors Zujevs SASKAŅA Pret
Atturējās
1. Ints Dālderis VIENOTĪBA Atturas
Nebalsoja
1. Solvita Āboltiņa VIENOTĪBA Nebalsoja
2. Valters Dambe ZZS Nebalsoja
3. Andrejs Klementjevs SASKAŅA Nebalsoja
4. Andris Morozovs SASKAŅA Nebalsoja
5. Ināra Mūrniece VL-TB/LNNK Nebalsoja
6. Vitālijs Orlovs SASKAŅA Nebalsoja
7. Andris Siliņš ZZS Nebalsoja
8. Veiko Spolītis VIENOTĪBA Nebalsoja
9. Jūlija Stepaņenko SASKAŅA Nebalsoja
10. Jānis Urbanovičs SASKAŅA Nebalsoja
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
