Iesaki rakstu: 
Savulaik Ivars Godmanis esot bijis slavens ar saviem "bet". Sava priekšgājēja tradīcijas turpina arī pašreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma, kas gan piešķīrusi savam "bet" papildu rozīnīti.
"Es jūs cienu, bet..." no L. Straujumas esmu dzirdējis divreiz, pēdējo no tām - 8. septembrī notikušajā Ministru kabineta sēdē, kurā par spīti dabas aizsardzības organizāciju iebildumiem tika apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Abas reizes šis "Es jūs cienu, bet..." ir nozīmējis apmēram vienu un to pašu: "...Ministru kabineta noteikumi man nav svarīgi."
Valdības sēdē norādījām ministriem uz to, ka Zemkopības ministrija, izstrādājot pamatnostādnes, ir pārkāpusi vairākus MK noteikumus. Par spīti MK noteikumos "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" paredzētajai kārtībai Zemkopības ministrija pie pamatnostādņu izstrādes nepielaida Vides konsultatīvo padomi, kas šādu interesi izteica jau 2012. gadā.
Zemkopības ministrija vairākos punktos pārkāpusi arī "Ministru kabineta kārtības rulli", un, kā mums apstiprināja Valsts kanceleja, viens no šiem pārkāpumiem (nepilnīgas informācijas sniegšana) bija pamatā tam, ka pamatnostādnes vispār tika iekļautas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.
Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks pārstāv kokrūpniecības nozari, klīst baumas, ka līdzīgā situācijā ir ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Savukārt Zemkopības ministrija ar Jāni Dūklavu priekšgalā vispār ir Kokrūpniecības federācijas marionešu kantoris.
No šiem ministriem tad varētu sagaidīt pielaidību pret kokrūpnieku vēlmēm, bet VIENĪGAIS ministrs, kas sēdē atļāvās bilst, ka MK noteikumi tomēr būtu jāievēro, bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. "Jums būs īpašais viedoklis, Gerharda kungs?" jautāja premjerministre. Pat es ar savu pieredzi līdzdalības procesos nebiju gatavs tam, ka ministru vidū aicinājums ievērot noteikumus ir īpašais viedoklis.
Kad vides organizācijas bija izteikušās, draudzīgā rindiņā pie mikrofona devās Kokrūpniecības federācijas un tās domubiedru pārstāvji, lai visi viens pēc otra atskaņotu: "Pamatnostādnes ir svarīgas. Diskusijām vairs nav laika. Vidi jau tā sargājam ļoti daudz." Tāpat ne viens vien atbalsoja J. Dūklava aizrādījumu, ka par visu tāpat nekad nevienosies.
Kāds reiz teicis, ka melnu kaķi tumšā istabā visgrūtāk atrast tad, ja kaķa istabā vispār nav. Ar vienošanos ir tāpat - jā, vienoties ir grūti, bet, ja diskusijas vispār netiek pieļautas, vienoties ir neiespējami.
Protams kokrūpniekiem, kas aiz slēgtām durvīm jau vairākus gadus bija strādājuši pie pamatnostādnēm, savstarpēju diskusiju ir bijis pietiekami. Protams, viņi ir apmierināti ar savu darbu, bet jāatzīst, tikai vakar pār mani nāca apjauta (jā, jā, atzīstu - lēni pielec), ka Zemkopības ministrijas neargumentētā iestāšanās pret vides organizāciju iebildumiem izriet no tā, ka ministrijai nav Kokrūpniecības federācijas mandāta pamatnostādnēs kaut ko mainīt.
Izrādās, šāds mandāts nepieciešams arī Ministru kabinetam. Vienīgais, ko šobrīd vēl varētu lūgt Straujumas kundzei, ir vismaz saņemties drosmi un atklāti pāriet uz: "Es jūs necienu un..."
Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
