"Expo 2015" dalības sadārdzinājums rada domstarpības valdības koalīcijā
PIETIEK16.12.2014.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Latvijas paviljona Expo 2015 Milānā vizuālo identitāti izstrādājusi dizaina aģentūra Brandbox, kas iepriekš bijusi nolīgta partijas Vienotība logotipa izstrādei, bet par projektu kopumā kopš 2012. gada novembra atbildējis viens no Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara vadītās Latvijas-Ķīnas biznesa padomes dibinātājiem Roberts Stafeckis. Šīs ir tikai divas epizodes mantojumā, ko Ekonomikas ministrijas (EM) jaunā vadība saņēmusi attiecībā uz Latvijas dalības nodrošināšanu prestižajā izstādē, kas nu ir apdraudēts uzskrūvēto izmaksu un iepriekšējo ministru laikā novilcināto iepirkumu dēļ.
192 000 eiro - tik minimāla atšķirība bijusi abu būvnieku piedāvātajā cenā par Latvijas paviljona izstādē Expo 2015 Milānā celtniecību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šo ar lielu kavēšanos izsludināto iepirkumu Ekonomikas ministrija aizdomās par "sarunātu cenu" pārtrauca 9. decembrī.
Slēgtajā konkursā bija pieteikušies tikai divi pretendenti: RBSSKALS piedāvātā cena bijusi 6 029 000 eiro, bet otra pretendenta - itāļu kompānijas Paolo Beltrami S.p.a. cena bijusi 6 221 000 eiro. Saskaņā ar publiski vēl neizskanējušu informāciju, kas ir Pietiek rīcībā, itāļu būvnieki iepirkumā startējuši ar Latvijas apakšuzņēmējiem SIA Baumeister.
Šis būvniecības uzņēmums pērn darbojies ar nozarei nelielu 1,05 miljonu eiro apgrozījumu, rāda Lursoft dati. SIA Baumeister vienīgais valdes loceklis un īpašnieks ir kāds Normunds Pētersons, un firma ietilpst kompānijas BML group uzņēmumu grupā, kas, spriežot pēc publiski atrodamās informācijas, nodarbojas ar ekskluzīvu celtniecības projektu, tostarp interjeru izstādi.
Expo 2015 paviljona būvniecības iepirkums ar lielu kavēšanos tika izsludināts vēlēšanu priekšvakarā, 19. septembrī, dodot pieteikumu iesniegšanai tikai 11 dienas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Neoficiāli no EM jaunajai vadībai tuvām personām otrdien izskanēja viedoklis, ka iepirkums varētu būt speciāli novilcināts, lai, attaisnojoties ar laika trūkumu un Latvijas dalību Expo 2015 apdraudētību, spiestu piekrist dārgajām 6 miljonu eiro būvniecības izmaksām.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kas amatā stājās pirms mēneša, otrdien uz Ministru kabinetu gāja ar ziņojumu, piedāvājot valdībai izvēlēties - pārtraukt projektu, zaudējot jau ieguldītos aptuveni 4 miljonus eiro, vai piešķirt no nākamā gada budžeta līdzekļiem vēl 1,6 miljonus eiro un projektu turpināt. Pēc debatēm aiz slēgtām durvīm ministru vairākums nolēma ieguldīt naudu un projektu turpināt.
Pietiek zināms, ka EM vēlējusies ziņojumu ar abu iespēju argumentiem skatīt valdības atklātajā daļā un tās pozīcija drīzāk sliekusies, ka projekts nav jāturpina. Tomēr premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) birojs un koalīcijas partneris Vienotība uzstājusi, ka ziņojums jāskata aiz slēgtām durvīm. Straujuma otrdien atradās ārpus valsts, un viņas vietā valdības sēdi vadīja finanšu ministra Jānis Reirs (Vienotība).
Lauvas tiesa no jau iztērētajiem miljoniem aizgājusi 3,3 miljonu eiro vērtajam līgumam ar komandītsabiedrību Expo 2015, ko pēc sarunu procedūras bez konkursa izsludināšanas EM noslēdza pērnajā decembrī. Komandītsabiedrībā ietilpst arhitektu birojs MADE arhitekti, kas izstrādājuši Expo paviljona koncepciju un arhitektonisko risinājumu, producenti Positivus Event, kas atbild par projekta publisko tēlu, kā arī Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas līdz nesenam laikam apkalpojusī McCann Riga. McCann Rīga grupā ietilpstošā dizaina aģentūra Brandbox, kas iepriekš bijusi nolīgta partijas Vienotība logotipa izstrādei, veidojusi Latvijas paviljona Expo 2015 Milānā vizuālo identitāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
