Iesaki rakstu: 
Nekustamo īpašumu uzņēmums Latio un personiski tā vadītājs Edgars Šīns ļoti skarbi novērtējis uzņēmuma Liepājas metalurgs lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina vērienīgo dāvanu vecākajam brālim: piecus nekustamos īpašumus, kuru vērtību pats Zaharjins lēsis uz gandrīz deviņiem miljoniem latu, Latio novērtējis uz trīsreiz mazāku summu.
Kā jau ziņots, Lursoft dati rāda, Zaharjins brālim šā gada maija beigās uzdāvinājis gan savu villu Jūrmalā, Dzintaru prospektā 25, kuras vērtība noteikta 600 tūkstošu latu apmērā, un tāpat Valērija Zaharjina īpašumā nonācis īpašums Liepājā, Baznīcas ielā 3/5, kura vērtība aplēsta 730 000 latu apmērā.
Pārējie trīs īpašumi, kurus Sergejs Zaharjins uzdāvinājis brālim, ir vēl divi īpašumi turpat Liepājā, Skolas ielā 1 un Dzintaru ielā 23, kuru vērtība noteikta attiecīgi 180 tūkstošu un 4,5 miljonu latu apmērā. Savukārt uzdāvinātais īpašums Nīcas pagastā novērtēts uz 2,9 miljoniem latu.
Kā Pietiek apliecināja Zaharjina preses pārstāvis, šādas dāsnas dāvanas pamatā esot tikai viens apstāklis - uzņēmēja nopietnās problēmas ar veselību maija beigās, kas likušas aizdomāties par dažādiem praktiskiem jautājumiem.
Savukārt Valērijs Zaharjins šos īpašumus jau dažas dienas vēlāk - 6. jūnijā, kā rāda Lursoft dati, ieguldījis viņam piederošās SIA Eurneo pamatkapitālā, bet līdz šim nebija skaidrs, kāpēc tie pamatkapitālā ieguldīti kā "tikai" Ls 2,974 miljonus vērti.
Nu kļuvis skaidrs, ka šādu skarbu vērtējumu Zaharjina dāvanai devis nekustamo īpašumu uzņēmums Latio un personiski tā vadītājs un īpašnieks Edgars Šīns.
Kā rāda Lursoft skanēto dokumentu datu bāzē atrodamā informācija, Jūrmalas īpašumu gan Latio novērtējis augstāk nekā paši Zaharjinu ģimenes locekļi, - 600 000 latu vietā tā vērtība noteikta 1,3 miljonu latu apmērā.
Toties Zaharjina oficiāli atdāvināto iespaidīgo īpašumu Liepājā, Dzintaru ielā 23, ko viņš pats novērtējis uz 4,5 miljoniem latu, Latio atzinis par tikai 800 tūkstošus latu vērtu, bet 14,7 hektārus plašo īpašumu Nīcas pagastā (attēlā) - par nevis 2,9 miljonus, bet tikai 550 tūkstošus latu vērtu.
Par gandrīz trīsreiz mazāk vērtu Latio atzinis Zaharjina brālim uzdāvināto īpašumu Liepājā, Baznīcas ielā 3/5 (250 000 latu iepriekš lēsto 730 000 latu vietā), savukārt piektais īpašums - Liepājā, Skolas ielā 1 - Latio vērtējumā ir nevis 180 tūkstošus, bet 74 tūkstošus latu vērts.
Kā redzams no Lursoft dokumentiem, sava uzņēmuma pamatkapitālā Zaharjina brālis visas saņemtās dāvanas iekļāvis atbilstoši to Latio aplēstajai vērtībai.
Foto - Privātā Dzīve
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
