Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) faktisku likvidāciju nozīmēja Eiropas Savienības pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju 11. pakotnes tulkojums, kāds tas Latvijā bija spēkā no 23. jūnija līdz 13. jūlijam.

2023.gada 23.jūnijā stājās spēkā 11. Eiropas Savienības sankciju pakotne, kurā personālo sankciju sadaļā tika iekļauts arī Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs. Latvija izrādījās vienīgā Baltkrievijas kaimiņvalsts, kura šo sankciju iztulkoja kā aizliegumu pārvietot dzelzceļa kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Līdz ar to tika nobloķēta arī dzelzceļa kravu plūsma gan uz, gan no Āzijas valstīm.

Jau pirms šāda aizlieguma aizvien krītošais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms augustā draudēja nokrist zem kritiskās robežas, aiz kuras valstij ne resursu, ne vajadzības uzturēt LDz tā pašreizējā veidā. Jau tagad LDz uzturēšana prasa no valsts apmēram 40 miljonus eiro gadā, bet LDz sliežu (nespeciālistiem neredzamās un nesaprotamās dzelzceļa infrastruktūras) uzturēšana bez tām kravām, kuru apriti nodrošina savienojums ar Baltkrieviju, prasītu reizes desmit lielākus ieguldījumus.

Pēc Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) vērtējuma, valsts budžeta kopējie zaudējumi tādā gadījumā sasniegtu 750 miljonus eiro. Tas ietvertu zaudējumus ne vien LDz, bet arī valsts un pašvaldību kopīgi pārvaldītajās ostās un privātajos uzņēmu, kas kļūtu no nodokļu maksātājiem par bezdarbnieku avotiem.

Pašā pēdējā brīdī Latvijai izdevās no šiem zaudējumiem atkratīties ar daudz mazākiem un grūtāk fiksējamiem, bet tik un tā lieliem zaudējumiem. Tāpēc gadījums pelna piekāršanu pie lielā zvana ar pamatojumu, ka tādā veidā samazināsies iespējas līdzīgu gadījumu atkārtošanai.

Latviju izglāba Eiropas bezzobainība

Bez dienesta izmeklēšanas vai vēl nopietnākas izmeklēšanas to nevar viennozīmīgi pateikt, kura instance un konkrēta amatpersona uzdeva LDz apturēt dzelzceļa kravu kustību pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai līdz ar sankciju pakotnes stāšanos spēkā. No finanšu un sociālas katastrofas Latviju izglāba daudz un pamatoti kritizētā Eiropas Savienības instanču bezzobainība, jo sankciju spēkā stāšanās pat Latvijas interpretācijā tomēr nenozīmēja sliežu ceļu nobloķēšanu, sacīsim, pusnaktī uz 23. vai uz 24. jūniju.

Citējot LDz sniegto skaidrojumu “Neatkarīgajai”, “tā kā kravu pārvadājumi nākamajam mēnesim tiek pieteikti līdz iepriekšējā mēneša 15. datumam, arī kravu pārvadājumi š.g. jūlijam tika saskaņoti jau laika periodā līdz 15. jūnijam, un, atbilstoši normatīvajiem aktiem, šīs pirms sankciju paketes izziņošanas uzņemtās saistības kravu pārvadātājam bija jāīsteno”.

Pēc šādas loģikas LDz 23. jūnijā vajadzēja tikai pārtraukt pārvadājumu pasūtījumu pieņemšanu augustam. Oficiāli tā tas arī notika un turpinājās līdz 13. jūlijam, kad līdz LDz nonāca EK skaidrojums, ka EK nebūt nav aizliegusi nesankcionēto preču pārvadājumus pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai.

Trīs dienās jāpaveic 30 dienu darbs

LDz rīcībā formāli palika divas darba dienas un vēl 15. jūlijs sestdienā, lai saformētu pārvadājumu pasūtījumus tādā apjomā, kāda sasniegšana parasti prasa mēnesi, pat neskaitot gadus, kas bija nepieciešami, lai pārliecinātu par sadarbību ar Latvijas transporta uzņēmumiem kravu īpašniekus un pārvadātājus, kurus no Latvijas šķir tūkstošiem kilometru un vairāku valstu robežas. Savukārt Latvijas valsts iestāžu lēmums kravu plūsmu apturēt ir pārliecinājis LDz sadarbības partnerus par pretējo. LDz taču vajadzēja pildīt valsts iestāžu lēmumu un atsaukt tos pārvadājumus augustā, par kuriem jau bija noslēgtas vienošanās līdz 23. jūnijam.

13. jūlijā LDz ieguva tiesības atsaukt savus atsaukumus, taču šīs tiesības nekādas kravas negarantē. To taču nevar iedomāties, ka kravu īpašnieki nebūs atraduši savām kravām citus pārvadātājus vai ka viņi tagad lauzīs vienošanās ar citiem pārvadātājiem par labu Latvijai, kas parādījusi sevi kā neuzticamu, nesaprotamu un vēl citiem vārdiem negatīvi vērtējamu partneri.

Savukārt no valsts uzņēmuma nevar gaidīt, ka tas atļausies publiski kritizēt valsts iestādes. LDz apliecināja savu lojalitāti valstij, sniedzot “Neatkarīgai” acīm redzami aplamu atbildi, ka, “tā kā katra nākamā mēneša kravu pārvadājumi tiek pieteikti un saskaņoti līdz iepriekšējā mēneša 15.datumam, arī augusta pamatkravu pārvadājumus minētā situācija neietekmēja, un LDz nav tiešu zaudējumu, kas būtu saistīti ar 11.sankciju paketes izsludināšanu”.

Zaudējumi diemžēl nekļūst mazāki no tā, ja tos pārsauc no tiešiem par netiešiem. Kā jau iepriekš sacīts, nav iespējams trijās dienās noslēgt pārvadājumu līgumus normālā apjomā, kāda sasniegšana parasti prasījusi 30 dienas, turklāt vēl ar nosacījumiem, ka darījumu partneri atrodas tūkstošiem kilometru attāluma un ka darījuma parteriem ir visas tiesības justies apkrāptiem, pazemotiem utt. tās rīcības dēļ, kādu LDz bija spiesta veikt Latvijas valsts uzdevumā.

Pašlaik atliek pievienoties LSA, ka “zaudējumi nozarei tika radīti, jo tika apturēta papildus plānu saskaņošana jūlija mēnesī, un partneri vienmēr izvērtēs risku, ka pēkšņi jebkāda sadarbība var tik pārtraukta un prasīs noteikti augstākās garantijas, jo tiks iecenots potenciālais risks”. Kravu apjoma un arī ieņēmumu samazinājums LDz un praktiski visiem tranzītbiznesa uzņēmumiem augustā noteikti būs un diemžēl turpināsies vēl daudzus mēnešus uz priekšu, bet to ne vienmēr varēs precīzi pateikt, kuras kravas zaudētas tieši 11. sankciju pakotnes nepareizās izprašanas dēļ.

Viss labi beidzies, bet…

Sankciju izpildes kontrole Latvijā uzdota Valsts ieņēmumu dienestam un tālāk šī dienesta Muitas pārvaldei. “Kontrolējot sankciju, kas noteiktas pret Krieviju un Baltkrieviju, ievērošanu, VID Muitas pārvalde savus pienākumus veic un rīkojas saskaņā Eiropas Savienības regulās noteiktajām prasībām (no šī gada 24.jūnija ir spēkā jau 11. ES sankciju pakotne), kā arī Eiropas Komisijas un Ārlietu ministrijas skaidrojumiem. Ņemot vērā Eiropas Komisijas un Ārlietu ministrijas viedokli, VID Muitas pārvalde nekādā veidā neierobežo uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu,” VID atbildēja “Neatkarīgajai” 14. jūlijā. Jā, norādītajā datumā tā tas tiešām bija, jo kopš 13. jūlija rīta arī VID bija sasniegusi EK atbilde Latvijas Ārlietu ministrijai par to, kā konkrētajā gadījumā jāsaprot ES sankciju 11. pakotne.

Nejaušība, nolaidība vai briesmīga intriga?

Būtu derīgi uzzināt, kuram Latvijā vispār ienāca prātā, ka personālās sankcijas pret vienu Baltkrievijas pārvaldes aparāta amatpersonu varētu atteikties uz kravu plūsmu starp daudzām valstīm. ES sankciju bezzobainība taču tiek kritizēta ne vien no procedūru, bet arī no to satura viedokļa, ka sankcijas sacerētas tā, lai aizvien jaunas sankciju pakotnes parādītos, bet lai saimniecisko dzīvi tās ietekmētu pēc iespējas mazāk.

Kāpēc Latvija Ārlietu ministrijas personā prasīja, lai EK tai vēlreiz un speciāli apliecina šo vispārzināmo faktu, ar ko Ārlietu ministrija saskaras jau daudzu gadu garumā? Ja nu tiešām bija radušās šaubas par 11. pakotnes saturu, tad vai nebija iespējams vispirms pārjautāt EK un uzdot LDz pārtraukt attiecības ar darījumu partneriem tikai pēc tam, kad EK apstiprinātu tādu rīcību?

Kāpēc neviena instance Latvijā nepamanīja, ka citas valstis EK sankcijas konkrētajā gadījumā iztulkojušas pretēji Latvijai un ka EK šo valstu rīcību pieņem kā pašsaprotamu vai pareizu lietu? Kāpēc Ārlietu ministrijai tagad jāatzīst “Neatkarīgajai”, ka “ministrija pieprasījumu EK oficiāli iesniedza pēc tam, kad 11. sankciju kārta stājās spēkā"? Vai tiešām nebija iespējams “oficiāli” uzdot EK jautājumus par Latvijai ārkārtīgi svarīgu tēmu pirms sankciju stāšanās spēkā?

LSA apgalvo, ka EK skaidrojumu par 11. sankciju pakotni asociācija ieguvusi jau jūnijā, t.i., vismaz pāris nedēļas pirms Latvijas Ārlietu ministrijas.

Publiski zināmie sankciju tulkotāji Latvijā ir Ārlietu ministrija, VID jeb varbūt uzreiz Finanšu ministrija un vēl konsultācijām nolīgts advokātu birojs “Cobalt", kas aizdomīgs ar saviem Lietuvas un Igaunijas līdzīpašniekiem kā ieinteresētiem realizēt tādu afēru kā LDz iznīdēšana. Sankciju nepareizā tulkošana sakrita ar brīdi, kad Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pārcēlās uz Valsts prezidenta pili, bet Krišjānis Kariņš izlēma apvienot Ministru prezidenta un ārlietu ministra pienākumus. Vēlākie notikumi ļaus pareizāk saprast, vai sankciju pārprašana bija nejaušību un nolaidības rezultāts vai arī tādā veidā tika realizēta kāda briesmīga intriga.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...