"Latvijas Pasta plāni" celt tarifus pēc "Vienotība, PIETIEK!" iznākšanas - laikam tikai sakritība
PIETIEK09.03.2013.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Lai gan no vairākiem lasītājiem Pietiek saņēmis norādes, ka Vienotības pārziņā esošās Satiksmes ministrijas pārraudzītā Latvijas Pasta plāni celt neadresētās reklāmas izsūtīšanas tarifus esot tieši saistīti ar politiķu pirms vēlēšanām "ar tirgus metodēm" ierobežot avīzei Vienotība, PIETIEK! līdzīgu izdevumu izplatīšanu, Latvijas Pasta oficiālie skaidrojumi liek šaubīties par šo norāžu atbilstību realitātei.
Saņemot šīs norādes, Pietiek vērsās Latvijas Pastā ar virkni jautājumu:
1) vai pastāv oficiāls Latvijas Pasta cenrādis neadresētās reklāmas izsūtīšanai?
2) ja jā, kas, kad un, pamatojoties uz kādiem datiem, šo cenrādi apstiprinājis un kā var iepazīties ar pilnu cenrādi?
3) vai Latvijas Pasts plāno tuvākajā laikā mainīt neadresētās reklāmas izsūtīšanas/piegādes pakalpojuma cenas?
4) ja jā, ar ko tieši tas saistīts? Kas nācis klajā ar šādu ierosinājumu? Uz kādiem apsvērumiem un datiem šādi plāni balstīti? Kā tieši plānots mainīt šīs cenas? Kas pieņems lēmumu par šī pakalpojuma cenu maiņu? Kad tieši tas plānots?
Publicējam Latvijas Pasta skaidrojumu bez grozījumiem un saīsinājumiem:
"Līdz šim spēkā esošās neadresētās reklāmas materiālu piegādes pakalpojuma cenas apstiprinātas ar Latvijas Pasta valdes 2012.gada 6.marta lēmumu Par neadresēto reklāmas/informatīvo materiālu piegādes tarifu maiņu. Savukārt 2013.gada 26.februārī Latvijas Pasta valde pieņēma lēmumu Par neadresēto reklāmu/informatīvo materiālu piegādes tarifu maiņu.
VAS Latvijas Pasts, strādājot brīvā tirgus apstākļos un konkurējot ar 83 citiem Latvijā reģistrētiem pasta komersantiem un nezināmu skaitu nelicenzētu pasta pakalpojumiem līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, pēc vairāku gadu ilgušiem zaudējumiem 2012.gadu noslēdza ar peļņu un arī turpmāk plāno strādāt ar peļņu.
Lai pamāktu stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi no 2012.gada sākuma, stājoties spēkā Latvijas Pasta jaunieceltās valdes pilnvarām, uzņēmumā ir veikta virkne izmaiņu un reformu, tai skaitā neadresētās reklāmas izplatīšanas jomā. Informējam, ka Latvijas Pasta daļa kopēja Latvijas neadresētās reklāmas izplatīšanas tirgū nesasniedz pat 30%. Pēc tirgus situācijas analīzes, savu iespēju apzināšanas un izanalizējot pakalpojuma pašizmaksas dinamiku tika pieņemts lēmums mainīt neadresēto reklāmas materiālu piegādes nosacījumus. Bez tam jāņem vērā, ka pēdējā laikā pieaug iedzīvotāju neapmierinātība par nevēlamu reklāmas sūtījumu piegādi.
Ņemot vērā iepriekšminēto Latvijas Pasts lēma pilnībā izmainīt neadresētās reklāmas pakalpojuma piedāvājumu – paaugstinot cenas, izmainot pakalpojuma atlaižu politiku un vienkāršojot pakalpojuma piedāvājumu.
Latvijas Pasts apzinās, ka pēc tarifu celšanas īslaicīgi zaudēs daļu tirgus, taču esam pārliecināti, ka nākotne pieder biznesa modelim, kas balstīts uz izpratni par saņēmēja interesēm.
Sniedzot neadresētas reklāmas/informācijas izplatīšanas pakalpojumus, VAS Latvijas Pasts strādā brīvā tirgus apstākļos un neieņem dominējošu pozīciju tirgū. Neadresētas reklāmas/informācijas izplatīšanas tarifu noteikšana, kā arī pakalpojuma sniegšanas noteikumi ir pamatoti tikai un vienīgi ar rentabilitāti un biznesa lietderību.
Neadresētas komercreklāmas izplatīšana neietilpst universālā pasta pakalpojuma grozā, tāpēc informācija par neadresētas reklāmas/informācijas izplatīšanas tarifiem ir pieejami vienīgi VAS Latvijas Pasts klientiem."
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
