"Liepājas metalurga" investoru piesaiste drošības pēc pasludināta par valsts noslēpumu
PIETIEK09.06.2015.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Uzņēmuma Liepājas metalurgs investoru piesaistes procesu Ministru kabinets ir atzinis par valsts noslēpumu un iekļāvis to valsts noslēpuma objektu sarakstā, jo tā detaļu atklāšana var "apdraudēt valsts intereses", - to, sniedzot oficiālas atbildes Saeimas deputātiem, atklājusi Ekonomikas ministrija, liecina Pietiek rīcībā esošais dokuments.
Kā zināms, ilgajā un valstij dārgi izmaksājušajā investora piesaistes un izvēles procesā atlasītais uzņēmums KVV Group ir izrādījies nespējīgs pildīt uzņemtās apņemšanās - pēc cerīga sākuma ir atlaista daļa KVV Liepājas metalurga darbinieku (pieņemto 960 vietā darbu turpinās 300), tērauda kausēšana ir pārtraukta, ir arī sākuši uzkrāties parādi Latvenergo un Latvijas gāzei.
Uzņēmuma vadība apgalvo, ka pēkšņi esot atklājusi - tā produkcijas pašizmaksa nenodrošinot konkurētspēju ar citu metalurģijas uzņēmumu produkciju ārvalstīs, turklāt arī iepriekšējās vadības un dāsni apmaksātā konsultanta Prudentia sniegtie saimnieciskie un finansiālie dati esot izrādījušies maldinoši.
Taču no varbūtējās kritikas par nepārdomātu, iespējams, arī korupcijas skartu investora atlases procesu Ministru kabinets, kā izrādās, ir nodrošinājies, pasludinot Liepājas metalurga investoru piesaistes procesu par valsts noslēpumu un iekļaujot to valsts noslēpuma objektu sarakstā.
"Deputātiem jārēķinās, ka informāciju saistībā ar maksātnespējīgā AS Liepājas metalurgs investoru piesaistes procesu Ministru kabinets ir atzinis par valsts noslēpumu, piešķirot konfidenciālu statusu un iekļaujot valsts noslēpuma objektu sarakstā, tā kā šādas informācijas, kura attiecas ekonomisko un tehnisko darbību, nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses," - šādu atbildi no Ekonomikas ministrijas saņēmuši Saeimas deputāti, kas interesējušies par investora piesaistes procesu.
Ekonomikas ministrija viņiem arī paskaidrojusi, ka "vienkāršajiem cilvēkiem" uz skaidrību par šo jautājumu vismaz tuvākajos gados nav ko cerēt: "Likuma „Par valsts noslēpumu" (turpmāk - likums) 9.panta pirmā daļa nosaka, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata pienākumu vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras ir saņēmušas speciālās atļaujas.
Savukārt likuma 12.panta sestā daļa nosaka, ka valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.
Likuma 8.pantā ir noteikti valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņi. Konfidenciālai informācijai slepenība noteikta uz pieciem gadiem. Konkrētā informācija kļūst pieejama sabiedrībai, ja, beidzoties slepenības termiņam, netiek nolemts noteikt jaunu slepenības termiņu vai ja konkrētā informācija pirms slepenības termiņa beigām ir zaudējusi nozīmīgumu un tai slepenība tiek atcelta."
Pietiek jau informējis, ka bankrotējušā Liepājas metalurga mantas pārdošanas noteikumi nav noteikuši ne to, cik liels darbinieku skaits pircējam uzņēmumā jānodarbina, ne to, cik ilgi uzņēmumam vismaz būtu jāstrādā, ne citas "sīkas detaļas", - atbildība par to ir jāuzņemas ne tik daudz uzņēmuma maksātnespējas administratoram, cik kreditoriem, kuru vidū lielākais bija Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā, un dāsni apmaksātajam konsultantam Prudentia.
Uzņēmuma pārņēmējam - Ukrainas uzņēmējiem piederošajai kompānijai KVV Liepājas metalurgs - ir visas tiesības atlaist kaut vai visus darbiniekus, jo pirkšanas noteikumos nekas par darbinieku skaita saglabāšanu netika minēts.
Kā Pietiek norāda bankrotējušā Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers, šī nav privatizācija, bet bankrota procedūra, kurā netiek paredzēta iespēja atrunāt darbinieku skaitu, jo pārdota tiek uzņēmuma manta.
Turklāt administratoram vēlāk nemaz neesot nekādas iespējas kontrolēt šādu nosacījumu izpildi, jo, pārdodot mantu, esošais uzņēmums tiek likvidēts.
„Būtu arī nepareizi tirgus ekonomikas apstākļos ietvert darbinieku skaita/politikas jautājumus, jo tas ir uzņēmuma īpašnieka jautājums. Savukārt, finanšu nosacījumi, kas ir galvenais, ir noteikti pircēja un kreditoru noslēgtajos darījumos,” Pietiek skaidro Velmers.
Mantas pārdošanas brīdī uzņēmumā bija vairāk nekā 230 darbinieki, norāda Velmers, piebilstot, ka pašlaik pircēja jaundibinātajā uzņēmumā ir vismaz tikpat.
Izvēloties pircēju, administrators pēc veiktā konkursa rezultātiem nācis ar priekšlikumu kreditoriem, kas akceptēja darījuma slēgšanu ar konkrēto pircēju un veidu, kā par bankrotējušā Latvijas metalurģijas flagmaņa īpašnieku kļuva Ukrainas KVV skaidro Velmers.
Pircēja atlasē piedalījās arī dāsni apmaksātā finanšu konsultāciju kompānija Prudentia, kura gan nepieņēma lēmumu, bet sniedza ieteikumus. Pēc Velmera skaidrojuma, Prudentia galvenie uzdevumi pārdošanas procesā bija darbs ar uzņēmuma potenciālajiem pircējiem, šo pircēju iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, kā arī informācijas sniegšana darījumā ieinteresētajiem investoriem.
„Prudentia lēmumu nepieņem, bet iesaka administratoram un kreditoriem slēgt līgumu, balstoties uz piedāvājumiem un pretendentu sniegto pamatojošo informāciju. Kreditori saņēma sešus saistošos piedāvājumus. Tos izvērtējot, sarunas tika turpinātas ar diviem pretendentiem, visbeidzot pieņemot lēmumu pamatražotni pārdot ukraiņu investoriem KVV Group, kas bija sagatavojuši objektīvi labāko piedāvājumu,” norāda Velmers.
Tagad izrādījies, ka labākā piedāvājuma autoram nav pa spēkam darbināt rūpnīcu uz pilnu jaudu, un, lai gan Ekonomikas ministrija sola rast veidu, kā samazināt OIK maksājumu, tas tomēr nolēmis ražošanu sašaurināt un arī atlaist darbiniekus.
Pārdošanas brīdī gan tika zīmēta pavisam cita aina pēc jaunā īpašnieka piesaistīšanas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta Prudentia veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot uzņēmuma darbību 2015.gadā ar jaudu, kas pielīdzināma 80% no 2012.gada ražošanas jaudas, un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam būšot pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos, vēstīja pārdošanas darījuma izdevīguma sludinātāji, lai gan KVV nepiedāvāja augstāko cenu par bankrotējušo Liepājas metalurgu (LM).
Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss, par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro. Savukārt KVV piedāvāja maksāt vien 107 miljonus arī desmit gadu laikā.
Konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš toreiz izteicās, ka pārrunu gaitā KVV Group izradīja "lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu".
Savukārt Prudentia par pircēja piesaisti bija paredzēti līdz 2% no pārdošanas summas, tātad aptuveni 2,14 miljoni eiro. Kā tolaik norādīja Velmers, jo pārdošanas cena būs augstāka, jo tuvāk 2% būs konsultanta atlīdzība.
Prudentia tika izvēlēta no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji oficiāli bija līdzšinējā pieredze, konsultantu komanda, konsultanta izstrādātais pārdošanas plāns un piedāvātais laika grafiks.
Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī uzņēmuma kreditoru kluba konsultants, toreiz skaidroja Velmers. Tāpat Prudentia priekšrocība bijusi tā, ka jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā Prudentia kontaktējusies ar vairākiem potenciālajiem pircējiem, līdz ar to laika grafikā Prudentia, pēc Velmera domām, bijusi kādu soli priekšā citiem konsultantiem.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
