Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērtējot situāciju, kas radusies saistībā ar Jūrmalas policiju un tās priekšnieku Aleksandru Melni, secināms, ka A.Melnim visdrīzāk "labas pazīšanās" nav tikai policijas vadībā un ar kancelejas preču pārdevēju, kura nesaskaņas ar sievu viņš risina.

Pēc visa spriežot, tādas ir arī Jūrmalas pilsētas domē (ar izpilddirektoru A.Grantu), kurā arī viņam ir pietiekami liela pretimnākšana dažādu ikdienišķu un privātas dabas jautājumu risināšanā...

Jūrmalas pilsētas dome ir bijusi tik labvēlīga, ka piešķīrusi A.Melnim dienesta dzīvokli gandrīz 70 kvadrātmetru platībā pašā Dubultu centrā (nevis kā citiem policistiem, kam tiek piešķirti dzīvokļi 16 kvadrātmetru platībā Dubultu nomalē - tā sauktajā "pentagonā").

Nav saprotams, kāds ir bijis pamatojums šāda dzīvokļa piešķiršanai, ja A.Melņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un kā policijas amatpersonai - policijas iecirkņa priekšniekam ir piešķirta pastāvīgā lietošanā policijai piederoša automašīna ar apmaksātu degvielu, kura tiek lietota arī privātām vajadzībām.

Visdrīzāk A.Melnis ar dienesta dzīvokļa iegūšanu ir ieguvis arī iespēju papildus piepelnīties, savu dzīvokli nododot īrē.

Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26.pants nosaka, ka valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgumu uz termiņu, ne ilgāku par trim gadiem, noslēdz dienesta dzīvokļa izīrētājs ar personu, kurai uz darba vai mācību laiku nodod lietošanā dienesta dzīvokli.

A.Melnis nav darba tiesiskajās attiecībās ar Jūrmalas pilsētas domi. Bet varbūt tomēr ir, ja reiz Jūrmalas pilsēta dome nolēma piešķirt pašvaldības (tātad sabiedrības) īpašumā esošās dzīvojamās telpas - dienesta vajadzībām citas iestādes amatpersonai (raksturīgi bija padomju laika sistēmai).

Turklāt tādai valsts amatpersonai, kuras kompetencē ir ierosināt kriminālprocesu par pašvaldības amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību. Tātad, iespējams, „piesedz" atsevišķu Jūrmalas pilsēta domes amatpersonu rīcību.

Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26.panta trešajā daļā teikts - ja darba devējs un valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrētājs nav viena un tā pati persona, dienesta dzīvokļa īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.

Minētā panta daļu nevar attiecināt uz Jūrmalas pilsētas domi. Atšķirībā no privātpersonas, kas rīkojas ar privātiem līdzekļiem (iespējams, izņēmuma gadījumos varētu izīrēt dzīvojamās telpas valsts policijai), Jūrmalas pilsētas dome ir publiska persona, t.i. tai jārīkojas pirmkārt, savas pilsētas iedzīvotāju interesēs un otrkārt, rīcību ar pašvaldības mantu regulē speciālais likums „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Tikai šajā likumā noteiktajiem mērķiem pašvaldībām tiek nodoti par visas sabiedrības līdzekļiem uzceltajās mājās esošie dzīvokļi.

Tāpēc rodas pamatots jautājums, kāpēc Jūrmalas pilsētas dome, kuras uzdevums ir sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā tiem 100 Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem, kas uzņemti dzīvojamo telpu palīdzības rindā, nevis izīrē pašvaldības (sabiedrības) dzīvokli dzīvokļa rindā esošajiem, bet bez jebkādas argumentācijas izveido sabiedrības īpašumu par dienesta telpu un izīrē to valsts amatpersonai, kas nav darba tiesiskajās attiecībās ar Jūrmalas pilsētas domi.

Turklāt nav zināms, vai Valsts policija vispār ir lūgusi (devusi piekrišanu) „izpalīdzēt" pašvaldību dienesta dzīvokļa piešķiršanai A.Melnim Jūrmalā, ievērojot to, ka darba vieta Jūrmalā neatrodas tik lielā attālumā no A.Melnim piederošā Rīgas dzīvokļa. Vēl jo vairāk - A.Melnis lieto automašīnu, kuras degviela tiek apmaksāta no Valsts policijas līdzekļiem.

Diez vai citas pašvaldības dala jūrmalniekiem dzīvokļus tikai tāpēc, ka tie strādā attiecīgajā pašvaldības teritorijā un ieņem atbildīgus amatus...

Apsveicams ir arī fakts, ka A.Melnim piešķirtajā dienesta dzīvoklī tika veikts ne tikai labs remonts, bet arī iegādātas virtuves un vannas istabas iekārtas u.c. mēbeles no Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju līdzekļiem. Jautājums - kāpēc nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā viena indivīda personiskās ambīcijas vai pazīšanās rezultātā gūtie labumi?!

Zināms, ka A.Melnis ir attiecībās (kopdzīve) ar bijušās Jūrmalas virsprokurores radinieci Ingu Āzenu, kura arī mitinās šajā „dienesta dzīvoklī". Arī I.Āzenai no Jūrmalas pilsētas domes jau kādu laiku atpakaļ ir ticis piešķirs dienesta dzīvoklis, kurā šobrīd viņa nedzīvo.

Jautājums - vai, kopš viņa dzīvo ar A.Melni jaunajās dienesta telpās, viņa ir atteikusies no viņai pašai piešķirtā dzīvokļa vai arī pašvaldības dzīvoklis tiek nelikumīgi izīrēts citai personai (tātad saņem papildus ienākumus īres maksas veidā)?!

A.Melnim nepietiek ar saņemtajiem labumiem saistībā ar dzīvojamo platību un tajā veikto remontu... Izmantojot Jūrmalas pilsētas domes labvēlību, A.Melnis ir iekārtojis (bez konkursa, ar neatbilstošu izglītību un neatbilstošu darba pieredzi) labi atalgotā darbā I.Āzenu, kura tagad strādā Jūrmalas domes Attīstības pārvaldē par vecāko referenti.

Pirms amata ieņemšanas Jūrmalas domē I.Āzena strādāja tajā pašā Jūrmalas policijas iecirknī, kur faktiski, ievērojot A.Melņa kopdzīvi ar I.Āzenu, atradās ja ne likumiskā interešu konfliktā, tad faktiskā gan. Cik zināms, arī policijā I.Āzena savulaik tika iekārtota pateicoties radniecīgajām saitēm nevis izglītības, profesionālo iemaņu un zināšanu dēļ un ar sevišķu profesionalitāti neizcēlās.

Vai visa augstāk aprakstītā situācija nerada pietiekamu pamatu secinājumiem par A.Melņa kā tiesībsargājošās iestādes amatpersonas atrašanos zināmā interešu konfliktā attiecībā pret Jūrmalas domes amatpersonām, personisko labumu saņemšanu, radot pietiekamas aizdomas par ietekmējamību un vajadzīgo lietu sakārtošanu nepieciešamības gadījumā?!

Lūdzam aktualizēt šos jautājumus un situāciju.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...