Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda būtu jūsu reakcija, ja es jums stāstītu, ka ziemeļvējš, lai arī no kuras puses tas pūstu, vienmēr ir auksts, bet cīrulis, kurmis un mēslu vabole – tie visi ir labi dziedātājputni? Domāju, ka jūs smietos par šādām aplamībām. Un pareizi darītu, jo vēju, kurš nepūš no Ziemeļiem, taču nevar saukt par ziemeļvēju, bet kurmis un mēslu vabole pavisam noteikti nav nekādi dziedātājputni. Taču, kad mums visā nopietnībā tiek stāstīts ka “Latvijā dzīvo dažādu tautību latvieši” vai arī ka “Latvijā izveidojusies no dažādu tautību cilvēkiem sastāvoša politiskā nācija”, gandrīz neviens nesmejas.

Nesmejas tādēļ, ka, pirmkārt, jēdziens “politiskā nācija” skan ļoti gudri. Un, otrkārt, tādēļ, ka to mums stāsta sevi par inteliģenci un politisko eliti nodēvējuši, augstos valsts amatos sēdoši personāži. Kā gan lai vienkāršs strādnieks vai zemnieks viņu teikto uzdrošinātos apstrīdēt?!

Lai labāk saprastu tās muļķības, ko mums šādi cenšas iestāstīt, vispirms jāatceras dažu jēdzienu pamatnozīme. Sakot - pamatnozīme, es domāju to jēgu un saturu, kas sākotnēji ir iekļauts attiecīgajā jēdzienā., nevis to, kas, izpildot politisko pasūtījumu, ir izmainīts un papildināts pēdējos laikos.

Tātad tauta ir cilvēku kopība, ko raksturo kopīga valoda, kultūra, mentalitāte, reliģija un vēsture. Var teikt arī, ka tauta ir cilvēku kopa ar līdzīgām antropoloģiskajām īpašībām. Ja tautai ir sava valsts, tādu tautu sauc par nāciju.

Vēl ir tāds jēdziens kā “valstsnācija”. Valstsnācija ir izveidojusies, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur, lielā mērā iznīcinot pamatiedzīvotājus, tagadējā valsts sabiedrība ir radusies no dažādu tautību ieceļotājiem, kuri, vienojoties kopējā valodā, gadsimtu gaitā ieguvuši vienotai tautai raksturīgas pazīmes. Savukārt nacionāls ir viss tas, kas attiecas uz kādu konkrētu tautu vai nāciju, tās sabiedriski politisko dzīvi, interesēm, kultūru.

Ņemot vērā šādu jēdzienu saturu, ir pilnīgi skaidrs, ka nevar būt tādi “dažādu tautību latvieši”. Tāpat kā nevar būt tāda Latvijas tauta vai padomju tauta, ko savulaik centās izveidot komunisti. Un arī tos dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus nevar saukt par nāciju. Piederību kādai valstij ļoti labi izsaka un atspoguļo tādi jēdzieni kā “pilsonis” (piederība kādai republikai) vai “pavalstnieks” (piederība monarhijai). Nav pilnīgi nekādas vajadzības šo piederību “tautiskot”.

Es zinu, ka šeit man augsti mācīti politologi tūliņ norādīs, ka jēdzienu “Latvijas tauta” Satversmē ir ierakstījuši jau mūsu valsts dibinātāji. Piekrītu. Tikai jāatceras, ka Satversmes rakstīšanas brīdī pilsonības institūcija Latvijā vēl nebija nodibināta, jo nebija jau vēl arī pašas valsts. Tomēr kaut kā bija jāatrod kopējs apzīmējums visiem tiem arī citu tautību cilvēkiem, kuri tobrīd dzīvoja Latvijas teritorijā un nākotnē gatavojās kļūt par jaunās valsts iedzīvotājiem. Var jau strīdēties, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs ir šis apzīmējums, bet tobrīd tas bija piemērots esošajai situācijai. Kad nodibinājās valsts, “Latvijas tauta” kļuva par Latvijas pilsoņiem. Tomēr Satversmē ierakstītais jēdziens netika mainīts, jo nebija jau tādas vajadzības.

Pavisam cita situācija radās pēc tam, kad Latviju okupēja PSRS un šeit tika iepludināts liels skaits cittautiešu no visām padomju impērijas malām, kā arī liela daļa Latvijas pilsoņu tika varmācīgi izsūtīti no valsts. Jāsaprot, ka Satversmē ierakstītais jēdziens “Ļatvijas tauta” ir attiecināms tikai un vienīgi uz okupētās Latvijas Republikas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, nevis uz šeit padomju laikā iepludinātajiem kolonistiem. Un, ja pēc padomju iekārtas pārejas uz kapitālismu būtu bijis nodoms tiešām atjaunot Latvijas valsti, šis fakts noteikti tiktu ņemts vērā, gan veicot starptautiski reglamentēto deokupāciju un dekolonizāciju, gan aizstājot Satversmē minēto jēdzienu “Latvijas tauta” ar jēdzieniem “latviešu tauta” vai “Latvijas pilsoņi”.

Taču tas nenotika. Tieši otrādi, šodien par Latvijas tautu tiek dēvēti visi tie, kuri šeit apmetušies uz dzīvi, ieskaitot atklātus latviešu tautas un Latvijas valstiskuma ienaidniekus. Salīdzinoši var teikt, ka visi kurmji un mēslu vaboles nu ir pārtapuši par dziedātājputniem.

Kādēļ tas tā tiek darīts? Kādēļ tiek rupji mainīts jēdziena “tauta” saturs? Izskaidrojums tam var būt tikai viens – tas tiek darīts ar mērķi mazināt un ar laiku pilnībā izdzēst no cilvēku apziņas nacionālās identitātes nozīmīgumu. Un šāds mērķis gan komunistiskajiem, gan kapitālistiskajiem globalizatoriem ir bijis visos laikos.

Uzbrukums jēdzieniem “tauta” un “nācija” sākās jau padomju laikā, kad tika radīti un popularizēti tādi absurdi jēdzieni kā “daudznacionāla padomju tauta”. Tomēr šīs jaunizceptās “tautas” iekšējās atšķirības bija tik lielas, ka radās nepieciešamība tās kaut kā atspoguļot. Un tad PSRS Zinātņu akadēmijā tika izdomāts tāds jēdziens kā “etnoss”. Šādā veidā cilvēka tautība tika padarīta par kaut ko tādu, kas ir saistīts nevis ar tautu, bet gan ar etnosu. Savukārt “tautas” jēdzienam tika atņemta sākotnējā nozīme, pārvēršot to par dažādu etnosu (dažādas etniskās piederības indivīdu) sakopojuma apzīmējumu.

Pēc šādas “reformas” uzbrukums jēdzieniem “nācija” un “nacionāls” jau vairs nesagādāja nekādas grūtības. Jaunizcepto, no dažādām tautībām sastāvošo “tautu” bez grūtībām varēja nosaukt arī par nāciju. Un jebkuru, no dažādu tautību pārstāvjiem sastāvošu valsts valdību pasludināt par nacionālu valdību, bet pašu valsti - par nacionālu valsti. Atbilstoši tam tiek atvasināti tādi jēdzieni kā “nacionālās intereses”, “nacionālā kultūrtelpa”, “nacionālā politika”, “nacionālā ekonomika” u.c. Īstenībā šādā veidā viss internacionālais un kosmopolītiskais veikli tiek pārdēvēts par nacionālo, bet nacionālais vienkārši izšķīst un pazūd šajā raibajā jūklī.

Padomju laikos bija tāda anekdote. Toreizējais kompartijas vadītājs Brežņevs reiz esot vaicājis kādam studentam padomu, kā panākt, lai tauta neapmeklētu baznīcas. Students atbildējis, ka to var panākt, visās baznīcās uz altāriem izliekot Brežņeva portretus. Šādu “savu portretu” globālisma ideologi tagad ir sekmīgi pievienojuši dažādu jēdzienu saturiskajam altārim, pārvēršot šos jēdzienus līdz nepazīšanai. Un cilvēkus pārņem apjukums. Tauta ir pārvērsta par dažādu tautību sakopojumu, viss internacionālais ir nosaukts par nacionālo, demokrātija no vairākuma gribas pārstāvības kļuvusi par mazākuma jeb šauru aprindu varas diktatūru, un katra minoritāšu vai sveštautiešu prasību apmierināšana tiek pasniegta kā demokrātijas sasniegums.

Galvenais mērķis šādam viltīgam uzbrukumam, protams, ir nacionālisma ideoloģija. Nacionālisms ir vienīgā ideoloģija, kas spēj vienot visus tautiešus kopējam darbam un kopējai savu resursu un vērtību aizsardzībai. Tāpēc tautu nacionālisms ir nepārvarams šķērslis pasaules globalizētāju un tautu paverdzinātāju nodomiem. Vienīgi iznīcinot nacionālismu cilvēku apziņā, ir iespējams radīt globalizētu pasauli, kas praktiski nozīmē vispasaules verdzības laikmeta iestāšanos uz Zemes.

Ja kāds par to šaubās, tad viņš vienkārši nav iedziļinājies tos reālajos procesos, kas aiz globalizācijas un demokratizācijas maskas šodien notiek pasaulē, kad tā sauktais starptautiskais kapitāls izlaupa tautām piederošos dabas resursus, pašas tautas pārvēršot par lētu darbaspēku, bet valstis iedzenot arvien dziļāk neatmaksājamu parādu jūgā. ANO statūtos noteiktie nāciju līdztiesības, pašnoteikšanās, suverenitātes un miermīlīguma principi tiek pilnībā ignorēti. Praktiski nesodīti tiek bombardētas it kā neatkarīgu valstu teritorijas un ar rupju militāru spēku gāztas “nevēlamas” valstu valdības. Nekādai globālai labklājības paradīzei uz Zemes šādi izveidoties nav iespējams.

Turpretim nacionālisms ir uz savas tautas un Tēvzemes mīlestību balstīta ideoloģija. Un visi mēs taču cenšamies aizsargāt un rūpēties par tiem, ko mīlam. Tāpēc rūpes par savas tautas labklājību un savas tautas un Tēvzemes aizstāvību pret jebkādiem apdraudējumiem ir katra īsta nacionālista dabīga, no viņa pasaules uzskata izrietoša rīcība. Kaut uz brīdi padomājiet, kā izmainītos mūsu valsts, ja šādi cilvēki darbotos valdībā, bet latviešu tauta pēc nacionālisma principiem saimniekotu savā zemē. To jau zināmā mērā parādīja arī mūsu nacionālās Latvijas Republikas pastāvēšanas divdesmit gadi, kad Latvija no karā izpostītas un izlaupītas teritorijas īsā laikā pārvērtās par Eiropas mēroga labklājības valsti, kam bankās glabājās zelta tonnas un kas varēja apgrozībā laist savu sudraba naudu.

Bet ko mūsdienu globālisma ideoloģi saka par nacionālismu, kā viņi ir pārveidojuši nacionālisma jēdzienu? Atveram Vikipēdiju un lasām: “ Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.” Kādas asociācijas rodas, piemēram, jaunietim, izlasot ”etniski konservatīva politiska ideoloģija”? Visdrīzāk prātā nāk Etnogrāfijas muzejā redzētās baļķu mājas, salmu jumti un primitīvie darba rīki.

Savukārt nācijas identitātes stādīšana pirmajā vietā ļoti atgādina nacistiskajā Vācijā piekopto rases tīrības politiku ar ko nacionālismam īstenībā nav nekāda sakara. Tas viss paviršā cilvēkā rada iespaidu par nacionālismu kā kaut kādu primitīvu, tumsonīgu, aprobežotu, sen novecojušu mācību. Un šāds uzskats visdažādākajos veidos tad arī tiek popularizēts publiskajā informatīvajā telpā.

Turklāt, ja nācijas jēdziens tagad ir pārvērsts par dažādu tautību kopības apzīmējumu, tad kāda te var būt identitāte? Tad jau lielāku identitāti iegūsim, cilvēkus sarindojot pēc viņu profesijas vai izglītības. Tā var izveidot, piemēram, ķīmiķu nāciju, fiziķu nāciju, matemātiķu nāciju un vēl daudzas citas līdzīgas “nācijas”. Jēdzieniem dažādos kontekstos var būt nedaudz atšķirīgas nozīmes, bet tās nevar būt pretējas nozīmes!

Viss šis juceklis jēdzienos tiek veidots ar vienu mērķi – diskreditēt un iznīdēt tautas kopību uzturošo nacionālismu tautas apziņā. Lai to nepieļautu, mums ir jāsaprot, ka katras tautas nacionālisma ideoloģijā īstenībā ir iemiesots šīs tautas pašsaglabāšanās instinkts. Tauta bez nacionālisma ir kā kopkoris, kur visi tā dalībnieki tā vietā, lai vienlaicīgi dziedātu vienu kopēju dziesmu, dzied vienlaicīgi katrs savu dziesmu. Un pēc tam ilgi un dikti tiek spriests nevis, kā vienoties kopējai dziesmai, bet gan, kā uzlabot kora skanējumu, dziedot katram savu dziesmu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...