"Rail Baltic" pamattrases būvniecība: ja netika pašam, nebūs arī sašam! Un, iespējams, nebūs nemaz!
Pietiek lasītājs14.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši tik vienkāršu, primitīvu, atsevišķu "vietējo bāleliņu" interesēs balstītu iemeslu dēļ šobrīd reāli tiek apdraudēta visam Baltijas reģionam ļoti nepieciešama infrastruktūras projekta īstenošana.
Kā zināms, septembrī noslēdzās iepirkums par "Rail Baltica" pamattrases būvniecibu Latvijā. Tiesības slēgt līgumu tika piešķirtas Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmumam “E.R.B. Rail Baltica JV”. Viņu piedāvāta līgumcena - 3,7 miljardi eiro.
Šo ziņu pavadīja informācija par to, ka no iepirkuma izslēgta Turcijas uznēņumu apvienība "IC İçtaş İnşaat Sanayi ve Ticaret A.Ş." un "Doğuş İnşaat Ve Ticaret A.Ş.”, kas piedāvājusi veikt darbus par pusmiljardu eiro lētāk. Izslēgšanas pamatojums - Valsts drošības dienesta rekomendācija.
Turklāt valsts drošības iestāde tā arī nav atklājusi, kāda iemesla dēļ tā lēmusi neiedegt zaļo gaismu turku dalībai projekta īstenošanā. Vietējie mediji ir tie, kas pieļāvuši, ka iemesls varētu būt fakts - viena no apvienībā ietilpstošajām būvfirmām pārāk bieži pildījusi Krievijas kompāniju pasūtījumus. Turku pretreakcija - lēmuma apstrīdējums un sūdzības iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Tiktāl - nekā pārsteidzoša.
Interesanti notikumi norisinās patlaban, laikā, kad IUB vērtē sūdzības pamatojumu. Portālos parādās publikācijas ar mērķi jebkādiem līdzekļiem nepamatoti diskreditēt iepirkumā uzvarējušā kopuzņēmumā ietilpstošās kompānijas.
Vieni cieši turas pie domas, ka Turcijas kompānijas ciešās saites ar Krieviju ir vienīgais risks, kā dēļ drošības iestāde ieteikusi nesarokoties ar turkiem, un sauc - re, Francijas kompānija arī būvējusies agresorvalstī! Otri “izpētījuši”, ka par uzvarētāju atzītajā kopuzņēmumā ietilpošajiem Itālijas pārstāvjiem arī var atrast pēdas Krievijā, citiem viss skaidrāks par skaidru - uzvarētāja biogrāfija ir daudzkārt šaubīgāka nekā turkiem. Un punkts! Kādas vēl tur drošības struktūras ar visām viņu iespējām un informācijas avotiem!
Pajautāt skaidrojumu vai apstiprinājumu sarūpētajiem "faktiem" pašiem Itālijas vai Francijas uzņēmumiem laikam piemirsuši, jo neko no tā publikācijās neatrodam. Aizkustinoši - vismaz netiek noklusēts apstāklis, ka viena no kopuzņēmuma ietilpstošajām kompānijām patlaban JAU Rīgā būvē “Rail Baltica” Dzelzceļa stacijas infrastruktūru Apvienības „BERERIX” sastāvā. Tātad - drošības struktūru jau divkārt vērtēta un divkārt atzīta par draudus neradošu partneri.
Tomēr arī par šo varētu teikt - nekā pārsteidzoša. Mediji it kā dara savu darbu. Tā varētu domāt. Ja vien vēl interesantāki procesi nerosinātu aizdomas, ka ar iepirkuma iznākumu nevar samierināties daži “vietējie bāleliņi” kuri, kā runā, esot cītīgi piestrādājuši turku labā, gan palīdzot gatavot piedāvājumu, gan vēl jo vairāk tagad - liekot lietā dažādas metodes, lai sētu šaubas par uzvarētāju reputāciju un tādējādi mēģinātu iespaidot IUB gaidāmo lēmumu. Tāpēc šobrīd tiek izvērstas aktivitātes, lai mediji, varas pārstāvji un sabiedrība sāktu apšaubīt iepirkuma rezultātu, bet sabiedrības viedoklis, ka zināms, ir spēks, kas var mainīt notikumu gaitu!
Nesen daudzus būvniecības nozares pārstāvjus izbrīnīja ieraksts kādā no sociālajiem tīkliem, kura autors ir cilvēks, kurš pēdējos divus gadus nodarbināts AS “Kekava ABT”, kas, kā zināms, ir apvienība, kam piešķirtas tiesības īstenot Ķekavas pavadceļa būvniecības publiksās un privātās partnerības projektu.
Nē, ieraksts nebija par norisēm uz ceļa pie Ķekavas, bet kontekstā ar “Rail Baltica” pamattrases būvniecības iepirkumu. Kungs sava sociālā tīkla profilā norādīja, ka uzvarētājiem esot par agru svinēt uzvaru. Ievērojami lētākā piedāvājuma iesniedzēja - Turcijas apvienība iesniegusi sūdzību. Neesot šaubu, ka ātrgaitas dzelzceļa līnija Latvijā tiks uzbūvēta, bet jautājums par to, kurš to būvēs, joprojām esot atklāts. Un visbeidzot - cilvēki Latvijā un Eiropā esot pelnījuši par šo procesu maksāt godīgu cenu.
Šis emocionālais vēstījums daudziem lika uzdot jautājumu - kāds Ķekavas apvedceļa būvēšanā aizņemtam darbiniekam ar to visu sakars? Kādu iemeslu dēļ izrāda simpātijas drošības dienesta nerekomendētam, no iepirkuma izslēgtam pretendentam?
Un te varētu atklāt sadaļu “Ko portāli jums nestāsta”. Ja nu tie tomēr gribētu lasītājiem sagādāt pilnīgāku informāciju arī par pretendentiem no Turcijas, bet negribētu balsīties tikai uz baumām, tiem nepaslīdētu garām fakts, ka turkiem ir tik kaismīgs vietējais atbalstītājs, un pajautātu viņiem tieši - vai tā ir taisnība, ka piedalījies Turcijas kompāniju apvienības piedāvājuma sagatavošanā? Un vai darba devēji AS “Kekava ABT” bija informēti par sava darbinieka paralēlo uzņēmējdarbību?
“Pētījumu” autori noteikti pajautātu, vai tā ir taisnība, ka kungs pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas ne reizi vien ticies ar savu kādreizējo kolēģi akciju sabiedrībā “Diena”, tagad - redzamu figūru varas gaiteņos, lai lobētu turku intereses un noskaņotu pret kopuzņēmumu, ko “Rail Baltica” trases būvniecības iepirkumā atzina par uzvarētāju?
Portāli jau nu prastu noskaidrot, kā ir patiesībā - vai tiešām turkiem labvēlīgā uznākumā ieinteresēts arī kāds bēdīgi slavens vietējais, kurš it kā jau esot paspējis vienoties par to, ka Turcijas kompānijas būvmateriālus ievedīšot caur Rīgas ostu?
Un visbeidzot portāli varētu papētīt, kas notiks gadījumā, ja varas gaiteņos izdarītais spiediens, kā arī Francijas, Polijas un Itālijas kompāniju reputāciju nepamatota graušana tik tiešām būs sekmīga un iepirkums gala beigās noslēgsies bez uzvarētāja? Vai tiešām, izslēdzot no iepirkuma arī “E.R.B. Rail Baltica JV”, līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas citam pretendentam?
Diez vai, jo maz ticams, ka drošības struktūras mainīs savu viedokli par Turcijas kompāniju. Vai nevarētu būt tā, ka būs jāsludina jauns konkurss, kas aizņems vismaz divus gadus? Un vai gadījumā šāds notikumu pavērsiens nedraud ar Eiropas Savienības projekta līdzfinansējuma zaudējumu? Pēdējais izrietošais jautājums būtu - vai tādā gadījumā Latvijā vispār tiks uzbūvēta “Rail Baltic” trase?
Starp citu, arguments par nodokļu maksātajiem ievērojami lētāko piedāvājumu, ko spējuši piedāvāt turki, tēlaini izskatoties, ir viena liela peldoša sala, kas, visticamāk, nogrims uzreiz, kad par solīto vajadzēs arī reāli uzbūvēt noteikto apjomu. Jo projekta, kā zināms, vēl nemaz nav! Tas, ko šajā iepirkumā uzskata par cenu piedāvājumu, patiesībā ir pretendentu piedāvātais vienību cenu kopums pagaidām abstraktam apjomam, kas realitātē var izrādīties pavisam cits.
Vai nu mazums esam dzirdējuši, ka cenas, kas piedāvātas gatavu pašmāju projektu īstenošanai, būvniecības gaitā “objektīvu apstākļu dēļ” palielinās un palielinās. Seciniet paši, kādi pavērsieni iespējami būvniecības procesā, kam vēl nav pat projekta! Par gaidāmajām tendencēm jau signalizē arī pats projektēšanas process, ko pabeigt varēšot tikai ar papildfinansējumu. Valdība tikko tam atvēlēja papildus 18 miljonus eiro.
Viss šobrīd tiek darīts “latviešu bāleliņu” vērtību un labāko tradīciju garā - ja netika pašam, nebūs arī sašam. Un štrunts par to, ka varbūt nebūs nemaz!
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
