Iesaki rakstu: 
Pretēji Hipotēku bankas vadībai, kura, neraugoties uz bankas ciestajiem iespaidīgajiem zaudējumiem, pērn tikusi pie atalgojuma paketes faktiskas dubultošanas, citā, tāpat ar milzīgiem zaudējumiem strādājušā valstij piederošā finanšu iestādē - AS Reverta - valdes priekšsēdētājam Kristoferam Gviljamam atalgojums pērn tāpat paklusām samazināts par gandrīz 60 tūkstošiem latu.
Kā rāda nule publiskotā Gviljama amatpersonas deklarācija, pērn viņš Revertā alga saņēmis 101 250 latu, kas ir par gandrīz 60 tūkstošiem latu mazāk nekā gadu iepriekš, kad Gviljama oficiālais atalgojums bijušajā Parex bankā, tagadējā Revertā bija 160 408 lati.
Reverta, kas pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem, aizvadītajā nedēļā nesniedza nekādus skaidrojumus par to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šādu atalgojuma krasu samazināšanu. Pagaidām nav arī zināms, vai atalgojums samazināts arī pārējiem Revertas valdes locekļiem, tostarp Solvitai Deglavai, kas 2011. gadā bankā saņēma vidēji 7000 latu mēnesī.
Turklāt, kā zināms, Deglava no valsts uzņēmuma kabatas bija tikusi arī pie iespaidīgiem papildlabumiem, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija konstatējis, ka viņa par vidēji 460 latiem mēnesī Revertai iznomājusi savu personisko automašīnu, ko pati arī lieto. 2011. gadā Deglava par savas automašīnas - 2006. gada izlaiduma auto Alfa Romeo iznomāšanu Revertai kopā saņēmusi 5515 latus.
Revertas akciju oficiālā turētāja - Privatizācijas aģentūra no uzņēmuma vadītāju milzīgo algu noteikšanas jautājuma mēģina norobežoties tāpat kā no Deglavas "nelielajiem papildienākumiem" no Revertas kabatas. Oficiālā aģentūras valdes priekšsēdētāja Anša Spridzāna atbilde uz pēdējo jautājumu ir šāda:
"Vēlamies norādīt, ka atbilstoši Komerclikuma 267.pantā noteiktajam akcionāri savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē īsteno akcionāru sapulcē, un Komerclikuma 268.pantā ir detalizēti noteikta akcionāru sapulces kompetence. Privatizācijas aģentūras kompetencē neietilpst jautājumu risināšana, kas saistīti ar Reverta saimniecisko darbību, tajā skaitā par personīgo automašīnu izmantošanu darba vajadzībām un autoparku."
"Ņemot vērā Komerclikuma 291.pantu, saskaņā ar kuru sabiedrības padome ir pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses akcionāru sapulču starplaikā un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga sabiedrības valdes darbību," Privatizācijas aģentūra esot "vērsusi Revertas padomes uzmanību" uz šo jautājumu.
Kā jau ziņots, pirms divām nedēļām Privatizācijas aģentūra kā Revertas akcionārs apstiprināja jaunos Revertas valdes locekļu atalgojuma pamatprincipus, kuri joprojām ir ļoti izplūduši.
Atalgojums turpmāk tikšot noteikts, ievērojot šādus principus: atalgojums veicina valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto Revertas ilgtermiņa uzdevumu izpildi, atalgojums nodrošina efektīvu Revertas risku vadību, atalgojums ir taisnīgs, precīzi definēts un viegli izprotams, kā arī atalgojums ir konkurētspējīgs Baltijas finanšu nozares tirgū un nodrošina profesionālu speciālistu piesaistīšanu un noturēšanu. Ko tieši tas nozīmē un kādi aprēķini ir šo principu pamatā, aģentūra nekomentē.
Darba samaksu veidošot fiksētā darba samaksas daļa - bruto mēneša darba alga - un mainīgā darba samaksas daļa, kas ir finansiāla motivācija par kopējo Revertas darbības rezultātu sasniegšanu un Revertas padomes noteiktu valdes locekļa individuālu mērķu izpildi. Konkrēti skaitļi netiek nosaukti.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
