Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido AS "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.

Tālāk paskaidrots, ka 69% izmaksu pieauguma veido cita valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” tarifu pieaugums, ko „Neatkarīgā” nupat kā aprakstījusi publikācijā “Četrkāršos elektrības pārvades tarifus: "Augstsprieguma tīkls" ar "Sadales tīklu" sacenšas par šokējošāko tarifu kāpumu".

Valstij piederošo enerģijas monopoluzņēmumu lielā apetīte laikā, kad Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus gaida smaga cīņa par ziemas pārdzīvošanu, protams, liek uzdot jautājumus arī par šo uzņēmumu pārvaldnieku jeb kapitāla turētāju no valsts puses atbildību - attiecīgi Ekonomikas ministriju “Sadales tīkla” un Finanšu ministriju “Augstsprieguma tīkla” gadījumā.

Pēc “Sadales tīkla” aprēķiniem, izmaksas par elektrības saņemšanu (par saņemšanu, nevis par pašu elektrību!) pieaugšot no 71 līdz 144 miljoniem eiro gadā. Tālāk seko elektroenerģijas pārvadīšanas tehnoloģiskā patēriņa nodrošināšanai tērējamās elektroenerģijas cenas pieaugums no 16 līdz 69 miljoniem eiro gadā. Kopā tas būtu izmaksu pieaugums par 96 miljoniem eiro gadā. No tiem līdz 183 miljoniem vēl paliek 87 miljoni gadā. Šādā apmērā esot pieaugusi uzņēmumam nepieciešamo preču un pakalpojumu kopējā cena. Tomēr ir vismaz trīs apsvērumi, kuru dēļ “Sadales tīkla” prasības pēc naudas tagadējā apmērā un veidā ir jānoraida.

Jautājums par monopoliestādes vadītāju algām un skaitu

Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze apliecina, ka “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (attēlā) par pagājušo gadu no uzņēmuma saņēmis 157 549,44 eiro - tātad virs 157 tūkstošiem eiro. Kā valdes vadītājam viņam pienācies vairāk nekā valdes locekļiem ar tikai 141-142 tūkstošiem eiro gadā. Pašos pēdējos gados valdes atalgojums nav audzis, bet toties 2021. gadā valdē līdzās S. Jansonam ar diviem locekļiem parādījušās arī divas jaunas locekles ar atalgojumu jau nosauktajā līmenī. Nav dzirdēts, ka uzņēmums 2021. gadā būtu paplašinājis savu darbību kvantitatīvi vai kvalitatīvi, ielaužoties sfērās, kuru dēļ tādas locekles uzņēmuma valdē vispār būtu vajadzīgas. Vienīgais ieguvums no šādām loceklēm ir Latvijas pretenzijas uz augstāku vietu dzumumlīdztiesības indeksā.

Jautājums par monopoluzņēmuma - un tieši valsts monopoluzņēmuma - vadītāju atalgojumu nav saistīts ar vadītāju dzimumu, bet ar to, ka viņi taču nav nekādi uzņēmēji, kam jārēķinās ar tirgu, jāriskē ar savu īpašumu un jāatbild par savas rīcības sekām, ja tikai viņi neielaižas uz likumpārkāpumiem. Bada maizē viņus nedrīkst turēt tāpēc, lai viņiem nebūtu jāapzog valsts izdzīvošanas dēļ. Taču 157 tūkstoši eiro gadā pašreizējā cenu līmenī S. Jansonam un apmēram tikpat viņa locekļiem un loceklēm nodrošina nevis izdzīvošanu vai dzīvošanu, bet uzdzīvošanu, kas var izrādīties nesavienojama ar darbu: pilis sev jāceļ, pasaule jāapceļo, skaistumkopšanas salonos jāsēž... S. Jansona ienākumu deklarācija mudina pajautāt, cik viņam paliek laika un spēka darbam “Sadales tīklā” pēc tam, kad viņš ar diviem motocikliem apbraukājis savus 13 nekustamos īpašumus.

Nepārskatāmi lieli ieņēmumi nevis garantē, ka cilvēks nezags, lai šos ieņēmumus nezaudētu, bet tieši otrādi - mudina uz likumpārkāpumiem. Viens, ka tādiem cilvēkiem nekāda problēmas nevar radīt ar jautājumu, uz kā rēķina viņi sedz savus izdevumus. Otrs, ka viņi varbūt dalās ar augstākiem ierēdņiem un politiķiem (partijām) par ielikšanu vieglā un fantastiski atalgotā darbā. Ir par ko padomāt, kāpēc S. Jansonam maksā trīsreiz vairāk par to pašu neko, ko dara gan viņa amata māsa “Augstsprieguma tīklā”, valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, gan viņu abu uzraudzīšanai norīkotā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola.

Jautājums, kāpēc 1,5 miljoni ir vienādi ar 183 miljoniem

Proti, kāpēc “Sadales tīklam” turpmāk būs vajadzīgi desmitiem miljonu eiro uzņēmuma iztērējamās elektrības pirkšanai par augstām cenām, kāda līdz šim uzņēmums ir spējis apmaksāt uz tagadējo tarifu rēķina. Formula 1,5=183, protams, ir pārspīlējums, bet tik un tā “Sadales tīklam” jāatklāj, kā tas spējis izdzīvot ar tik maziem zaudējumiem jau kopš pērnā gada, kad elektrības cenas katru dienu pārspēja iepriekšējās dienas rekordus. Jā, cenas ir uzskrējušas kosmosā, taču tagad tās tur svārstās un vairs būtiski nepieaug. Līdzīgi var jautāt arī par koksnes un metāla cenām, kas tagad pēc paviesošanās kosmosā sāk tuvoties zemei. Uzņēmuma spējas izsprukt no šiem cenu pīķiem apliecina 2022. gada pirmā pusgada pārskats (https://sadalestikls.lv/storage/app/media/uploaded-files/6-menesu-nerevidetais-saisinatais-starpperiodu-parskats-0101-30062022.pdf).

“Sadales tīkls” pagaidām nelīdzinās ne “airBaltic”, ne “Latvijas dzelzceļam", kuri valstij jāuztur. “Sadales tīkli” ir ar mieru gaidīt līdz uz jauno tarifu stāšanos spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Mazliet vairāk naudas ne no valsts, bet no patērētājiem “Sadales tīkli” gan gribētu sākt saņemt jau drīzumā, no nākamā gada 1. janvāra, bet tas esot nevis “Sadales tīklu", bet patērētāju labā, “lai virzītu izmaiņas pakāpeniski un līdz ar to mazinātu kopējo tarifa maksas pieaugumu".

Uzņēmums atgādina, ka līdz 2023.gada 30.aprīlim saistībā ar valsts atbalstu elektroenerģijas lietotājiem sadales sistēmas pakalpojumu maksa joprojām būs samazināta solītajā apmērā.

Jautājums par zaļās enerģijas monopolizēšanu

Jāsāk ar jautājumu par 42 miljoniem eiro, kurus “Sadales tīkls” sakās piesaistījis no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma pret solījumu “straujāk pielāgot infrastruktūru atjaunojamās enerģijas vajadzībām, vienlaikus sniedzot pozitīvu ietekmi uz tarifu nākotnē”. Kad šī nākotne pienāks, un ko tā nozīmēs - vai pozitīvā ietekme būs tarifu nākamais pieaugums vai samazinājums?

Par daudziem citiem jautājumiem parūpējies atjaunojamās enerģijas ražotāja SIA “Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda. Viņš uzsvēra, ka “Sadales tīkla” tarifu projekts esot vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat septiņām reizēm.

Patiesībā izskatās, ka “Sadales tīkls” grib tikt no šādiem klientiem vaļā, jo zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi “Sadales tīkla” finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem. Citiem vārdiem sakot, enerģiju iegūstošam mājsaimniecībām vai nu vispār vispār jāatslēdzas no sadales tīkla, vai jāmaksā milzīgas summas par niecīgu, dažbrīd nullei tuvu saņemtās enerģijas neto daudzumu.

Līdzīgs liktenis paredzēts neatkarīgajiem elektroenerģijas ražotājiem rūpnieciskā līmenī. No tiem paredzēts prasīt fantastiskas summas par sadales tīkla izmantošanu elektrības nogādei no ražotāja pie patērētāja.

Galu galā rodas jautājumi, vai žēlošanās par “Sadales tīkla” milzīgajiem, bet oficiālajā bilancē neuzrādītajiem zaudējumiem nav tikai piesegs, lai tiktu vaļā no zaļās enerģijas ražotājiem Latvijas supermonopolista, “Sadales tīkla” mātes uzņēmuma “Latvenergo” interesēs?

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...