"Saskaņas centra" ziedotājam atrod siltu vietiņu "Rīgas namu pārvaldniekā"
PIETIEK21.07.2013.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Uzņēmumu reģistrs rāda, ka viens no četriem skandalozā Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieksvaldes locekļiem ir 1968. gadā dzimušais Dzintars Arbidāns, nule paklusām ir notikusi viņa nomaiņa: vēl viens Saskaņas centra ziedotājs ir iekārtots siltā vietā - par jauno valdes locekli kļuvis 1987. gadā dzimušais Jevgeņijs Vasjkins.
Saskaņā ar Lursoft datiem pašvaldības namu apsaimniekotāja valdē joprojām ir Ervīns Straupe, Ivo Lecis, Jeļena Jakovļeva un Dzintars Arbidāns, kas šo amatu ieņem kopš 2010. gada beigām.
Taču uzņēmuma interneta mājas lapa jau vēsta ko citu - Arbidāna vietā par Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekli kļuvis 25 gadus vecais (dzimis 1987. gada 26. novembrī) Vasjkins.
"Ieguvis profesionālo maģistra grādu siltumenerģētikā un siltumtehnikā. Uzņēmuma valdē iecelts 2013.gada jūlijā, līdz tam strādājis SIA Rīgas namu pārvaldnieks par Tehniskās pārvaldes direktoru, kā arī citās valsts un privātajās struktūrās," - šādu informāciju par jauno vadītāju atklāj pašvaldības uzņēmums.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka vēl tikai pagājušā gada novembrī Vasjkins Rīgā valdošajam Saskaņas centram ziedojis 1000 latu.
Gados jaunā uzņēmuma valdes locekļa darbības sfēra būs "tehniskā nodrošinājuma resursu koordinēšana un to izvietošanas plānošana pilsētas teritorijā. Būtiskākais uzdevums samazināt iespējamo avāriju risku, preventīvi novēršot potenciālos bojājumus pirms to rašanās".
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt no pašvaldības komentārus par to, kura tieši amatpersona nolēmusi mainīt Rīgas namu pārvaldnieka valdes locekļus, kāds tam bijis pamatojums, vai uz amatu ir ticis rīkots konkurss un kāds sakars šāda amata ieņemšanai ar ziedojumu Saskaņas centram.
"Cik noprotu, pāris štukas un esi jau pie ruļļiem, knapi mātes piens no lūpām nožuvis. Izcils kantoris! Lūgums interviju no jauniem valdes locekļiem, kas ko kā...?" - šādi šo faktu komentēja Pietiek lasītājs, kas par notikušo informēja portālu.
Reizē ar Arbidānu vietu valdē zaudējusi arī Jeļena Jakovļeva, kuras vietā nākusi 1975. gadā dzimusī Inga Bulgarina, kas iepriekš strādājusi Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes Izmeklēšanas daļā par izmeklētāju, zvērinātu advokātu birojā V.Vidžus un Partneri par juristu un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļā par izmeklētāju. Viņa Saskaņas centra ziedotāju sarakstā nav atrodama.
Vidējais valdes locekļa atalgojums Rīgas namu pārvaldniekā ir vairāk nekā 2400 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
