"Satraucošais" LTV "De Facto" sižets - kas tika noklusēts, kas "pievilkts aiz ausīm", kas samelots
Lato Lapsa26.01.2016.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
"Valsts ieņēmumu dienestā strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus", turklāt "33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm", - ar šādiem skaļiem paziņojumiem par it kā LTV darbinieku veiktu "analīzi" svētdien klajā nāca Latvijas Televīzijas raidījums De Facto. Savukārt mēs esam pārbaudījuši pašu De Facto analīzi, un pārbaudes rezultāti norāda kā uz faktiem, ko De Facto ir noklusējuši vai "pievilkuši", lai tie atbilstu sižeta veidotājiem (vai tā pasūtītājiem) vēlamajiem, tā arī uz vienkāršiem sabiedriskās televīzijas meliem.
De Facto apgalvojums: 20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi.
Patiesībā no 100 VID izmeklētājiem, kuri 2015. gada decembrī ir bijuši VID atalgojuma saņēmēju sarakstā, skaidras naudas uzkrājumi ir 19 izmeklētājiem. Šo uzkrājumu summa ir no "iespaidīgiem" 2165 eiro līdz 8000 dolāriem un 21 000 eiro.
De Facto apgalvojums: Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro.
Patiesībā atalgojuma atšķirības ir daudz lielākas - no 600 līdz 1080 eiro mēnesī (neskaitot dažādus īpašus gadījumus, kad mēnesī izmaksātā summa var pārsniegt divus un pat piecus tūkstošus eiro).
De Facto apgalvojums: Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 eiro.
Patiesībā kopējā šo 100 izmeklētāju deklarētā skaidras naudas uzkrājumu kopsumma ir 187 498 eiro (pārvēršot eiro arī deklarētos dolārus un dāņu kronas). Turklāt šī summa glabāta nevis pērn, bet gan 2014. gadā - De Facto "piemirsuši", ka "analizētās" deklarācijas ir par aizpagājušo gadu, bet par pagājušo tādu vienkārši nav.
De Facto apgalvojums: VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence, norāda De Facto, – iespējama atkarība no azartspēlēm. De Facto skaidro, ka var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu. Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no “Latvijas Loto”.
Patiesībā "ieņēmumi no Latloto" nebūt nav visai izplatīti - tos 2014. gadā deklarējuši četri no 100 izmeklētājiem. De Facto noklusētās šo četru izmeklētāju gūto laimestu summas ir šādas: Andis Janvāris - 53,88 eiro, Raitis Līviņš - 39,89 eiro, Mārtiņš Saule - 158.58 eiro, Edgars Revins - 211 eiro. Savukārt De Facto apgalvojums par visu "iespējami atkarīgo" "ikgadējiem" ieņēmumiem no Latloto neatbilst patiesībai.
De Facto apgalvojums: Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm, norāda raidījuma veidotāji. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro.
Patiesībā runa ir par izmeklētāju Ritu Sivačovu, kurai gan nevis pērn, bet 2014. gadā deklarēts 9500 eiro uzkrājums skaidrā naudā un saņemts 860 eiro laimests no SIA Optibet. De Facto gan noklusējis, ka 6000 eiro uzkrājums viņai parādījies 2013. gadā līdz ar zemes saņemšanu mantojumā un 2014. gadā zeme pārdota par 5439.37 eiro. Lai gan De Facto apgalvo, ka deklarācijas esot izpētījis daudzu gadu garumā, noklusēts arī tas, ka nevienu citu laimestu Rita Sivačova nav saņēmusi pēdējo deviņu gadu laikā - kopš sākusi aizpildīt deklarācijas.
De Facto apgalvojums: Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.
Patiesībā De Facto nav spējis nepārspīlēt pat detaļās - 2014. gadā (nevis pērn) Mārtiņš Saule no Rational Gaming Europe Ltd. un Affiliate Lounge BML Group Ltd. (Malta) ir laimējis 1287.13 un 1140.00 eiro - tātad kopā "interneta azartspēlēs" laimējis nevis "vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro", bet gan 2427,13 eiro.
Savukārt De Facto apgalvojums, ka izmeklētājs esot "ņēmis virkni aizņēmumu par mazām summām", ir pilnīgi nepatiess: patiesībā Mārtiņš Saule deklarējis 23 309.32 eiro parādsaistības, un viņa 2014. gada deklarācijā nekas neliecina, ka viņš būtu ņēmis "virkni aizņēmumu par mazām summām".
29 tūkstošu eiro parādsaistības viņam parādījušās 2008. gadā, iegādājoties nekustamo īpašumu, un gadu gaitā pamazām nomaksātas. 2010. gadā Mārtiņš Saule aizņēmies vēl 600 latu, bet līdz 2013. gadam tos atdevis, - arī visus šos faktus De Facto ir noklusējis.
De Facto apgalvojums: Kā piemēru De Facto min to, ka VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas. Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonu deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.
Patiesībā šeit ir domāta VID vecākā izmeklētāja Kristīne Bogdanova (neviens cits VID izmeklētājs 2014. gadā - ko De Facto kļūdaini sauc par pagājušo gadu, lai gan pagājušā gada deklarāciju vēl nemaz nepastāv, - nav saņēmis 2400 eiro dāvinājumu).
Kristīnes Bogdanovas māte ir Elija Sinija, kas gan naudu meitai dāvinājusi tikai piecus gadus, nevis sešus, kā apgalvojis De Facto.
Savukārt De Facto noklusētās (noklusēšanas iemesls ir skaidri saprotams, paraugoties uz "iespaidīgajām" summām) dāvinājumu summas pa gadiem ir šādas: 2013. gadā - 700 latu, 2012. gadā dāvinājuma nav bijis, 2011. gadā - 250 latu, 2010. gadā - 550 latu, 2009. gadā - 950 latu.
Elija Sinija strādā Maltas pagasta pašvaldībā, un ir tikai loģiski, ka viņas deklarācijās par 2009., 2010., 2011., 2013. un 2014. gadu šādi dāvinājumi neparādās.
Vispirms jau tie neparādās tāpēc, ka būtu jāuzrāda darījumu sadaļā, taču tur jāuzrāda tikai tie darījumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Taču vēl būtiskāks neparādīšanās iemesls ir tas, ka gada deklarāciju Elija Sinija vispār iesniegusi tikai par 2009. un 2011. gadu. To, ka nekādu Elijas Sinijas amatpersonas deklarāciju par 2010., 2013. un 2014. gadu vienkārši nav, De Facto savā "analīzē" ir noklusējis.
De Facto apgalvojums: 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.
Patiesībā nekāda trešā daļa nesanāk ne tuvu - pat tad, ja pieskaitītu visus četrus "ikgadējos" Latloto laimestu saņēmējus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
