"SC" deputāts Potapkins uz Saeimu vizinās ar apbedīšanas biroja luksusauto
PIETIEK01.07.2012.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Kā jau citiem medijiem bija žēlojies PVN apiešanā pieķertais Volvo džipa īpašnieks Dzintars Zaķis (Vienotība), viņš tiešām nav vienīgais Saeimas deputāts, kurš uz parlamentu dodas dārgā auto. Kā novēroja Pietiek, pie Saeimas nama neilgi pirms parlamenta vasaras brīvdienām bija redzams milzīgs balts Audi Q7 markas džips, kura vējstiklā bija redzama Saskaņas centra (SC) deputātam Sergejam Potapkinam izsniegta caurlaide. Balto Audi džipu ar numura zīmi HU5450, ar kuru zīmējas Potapkins, līzingā iegādājusies SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus".
Gluži jauna luksusklases Audi džipa starp paša deputāta deklarētajiem braucamrīkiem nav: kā liecina deputāta Potapkina (SC) valsts amatpersonas deklarācija, viņam pieder divas BMW markas automašīnas - 21 un 10 gadus vecas, kā arī 18 gadu vecs Honda motocikls. Tieši par braukšanu bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ar vienu no BMW Potapkinu bija pieķērusi ceļu policija un Saeima 21. jūnijā izdeva administratīvai sodīšanai.
Savukārt balto Audi Q7 džipu ar numura zīmi HU5450, ar kuru zīmējas Potapkins, kā izrādās, līzingā pirkusi SIA Apbedīšanas nams-krematorija "Paradisus". Šī firma saskaņā ar Lursoft datiem pieder uzņēmējam Sergejam Pizānam, kuru deputāts dēvē par senu draugu. Abi Pietiek apgalvo, ka starp viņiem nav finansiālu darījumu un auto Potapkina rīcībā nodots "pa draugam". "Man patīk mašīnas, es tās mainu, jo, paldies Dievam, man ir draugi, kas dod lietot," saka deputāts Potapkins.
Kā redzams, Audi markas auto izplatītāja mājaslapā pieejamajā cenu lapā, Audi Q7 ir dārgs auto. Tā cena ir no 46 519 eiro (32 563 latiem) bez PVN. Deputāta draugs Pizāns Pietiek neslēpj, ka balto luksusauto, kas īsti nav piemērots viņa firmas pamatdarbības - apbedīšanas pakalpojumu - veikšanai, patiesībā pircis ģimenes, ne biznesa vajadzībām, izmantodams, ka tādā veidā pirkums salētinās, jo nav jāmaksā PVN. "Sieva vainīga," saka uzņēmējs. Proti, Pizāna dzīvesbiedre aizvadītajā gadā ceļu satiksmes negadījumā sasitusi iepriekšējo auto un vīrs, vēlēdamies viņu iepriecināt, nopircis vietā balto džipu. Pabraukusi ar to pāris nedēļas, uzņēmēja sieva paziņojusi, ka šis auto nav viņas, jo negrib "lielu un baltu".
Ikmēneša līzinga maksājumi par auto esot aptuveni 300 latu, bet Pizāns no drauga Potapkina tos neiekasējot. Vienīgā noruna, kas nostiprināta savstarpējā līgumā, - ka deputāts maksā par visiem džipa ekspluatācijas izdevumiem un apņemas to par savu naudu saremontēt, ja tas saplīstu. "Vai tad viņam ir nauda?" uz jautājumu, kāpēc faktiski uztur deputāta lietošanā esošu džipu, par to neprasot līzinga maksājumu segšanu, atjautā Pizāns.
Uzņēmējs neuzskata, ka šādā veidā izdara pakalpojumu vēlētai amatpersonai, bet Potapkins - ka saņemtu materiālu labumu. Tiesa, Pizāns ir arī Potapkina pārstāvētā politiskā spēka ziedotājs. 2010. gada augustā viņš Saskaņai ziedojis 500 latu, rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāze.
Lursoft datubāzē redzams, ka Potpkins kopā ar Pizānu 2011. gada februārī dibinājuši biedrību Pierobežas projekti, kurā amatpersona uzrādās arī Potapkina deputāta palīdze Tatjana Rumjanceva. Nodibinājuma finanšu pārskats rāda, ka saimniecisko darbību tas nav uzsācis. Potapkins atzīst, ka bijusi iecere pretendēt uz ES naudu un uzsākt ar apbedīšanas biznesu saistītu projektu Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. Ideja bijusi izveidot datubāzi par robežas abās pusēs esošajiem apbedījumiem, un šī pakalpojuma pircēji varētu būt iedzīvotāji un pašvaldības. Tomēr attiecību pasliktināšanās starp ES un Baltkrieviju šo ieceri apcirtusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
