"Skonto būvei" pašlaik nemaz nav tiesību saņemt papildu naudu par gudrona dīķu izsmelšanu
PIETIEK07.05.2015.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Gunta Rāvja uzņēmums Skonto Būve vairs nemaz nevar pretendēt uz papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijai, jo normatīvie akti, kas regulē iepirkumus, nosaka, ka viena līguma ietvaros iespējams papildu finansējums ne vairāk kā 50% apmērā no sākotnējās līguma summas, un šo kvotu Skonto Būvejau ir izsmēlusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dīķu materiāla ķīmiskais sastāvs ir citādāks, nekā norādīts līgumā un iepirkuma nolikumā. Uzņēmums ir piedāvājis citus risinājumus, lai, nezaudējot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, varētu pabeigt gudrona dīķu tīrīšanu līdz gada beigām, taču Valsts vides dienests (VVD) četru mēnešu laikā nav pakustinājis ne pirkstu, lai problēmu risinātu.
Kā Pietiek jau ziņoja, Skonto būve paziņojusi, ka nepieciešami vēl 11 miljoni eiro, lai pilnībā pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, jo atklājies, ka dīķos ir par 45% vairāk indīgās vielas, nekā paredzēt līgumā. Līgumā noteiktos 30 tūkstošus tonnu gudrona Skonto būve plāno pabeigt smelt maija beigās.
Jau februārī uzņēmums informējis VVD, ka patiesībā dīķos ir vairāk gudrona, nekā līgumā paredzēts, taču, pēc Skonto būves pārstāves Ilgas Sokolovas teiktā, dienests joprojām nav izlēmis, kā šo situāciju risināt.
VVD apstiprina, ka no SIA Skonto būve saņēmusi neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudra dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver, ka SIA Skonto būve Inčukalnā jāstrādā noslēgtā sanācijas darbu līguma ietvaros. „Neoficiālas pārrunas ar uzņēmumu VVD jau ir notikušas. Dienests ir aicinājis SIA Skonto būve sniegt pamatotus faktus par sanācijas darbu apgrūtinājumiem un izstrādāt vairākus variantus sanācijas darbu pabeigšanai esošā budžeta ietvaros. Noslēgtais līguma veids par sanācijas darbu veikšanu strikti paredz pilnīgu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu pilnā apmērā esošā budžeta ietvaros,” skaidro Koļegova.
VVD esot aicinājis SIA Skonto būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas projekta līgums.
Tomēr, kā Pietiek norādīja Skonto būves projektu vadītājs Juris Pētersons, uzņēmums un arī Vācijas partneris Mueg neesot gatavi tik lieliem ieguldījumiem, jo aprēķinu kļūda ir iespaidīga – 45%. Uzņēmums esot piedāvājis iespējamos situācijas risinājumus, rosinot, lai VVD izsludina jaunu iepirkuma procedūru, kurā Skonto būve ar Vācijas partneri Mueg, nepalielinot savus izcenojumus, varētu piedalīties kā apakšuzņēmējs, un tādā veidā gudrona dīķus būtu iespējams līdz gada beigām izsmelt, jo, darbojoties pašreizējā tempā, līgumā paredzētais apjoms – 30 200 tonnu – būs izsmelts jau maija beigās.
Kā uzsver Pētersons, tā kā VVD nav pieņēmis nekādu lēmumu par problēmas risināšanu, pastāv risks, ka Vācijas partneris pēc līgumā paredzētā apjoma izsmelšanas demontē savas iekārtas un rūpnīcu, līdz ar to padarot sanācijas projekta realizāciju šogad neiespējamu. „Ja līdz maija beigām būtu kaut kāda vienošanās, ne obligāti jauns līgums, Vācijas uzņēmums zinātu, ka darbi turpināsies, jo viņi ir gatavi to darīt, taču ne par velti. Mēs nevaram garantēt, ka partneriem tiks samaksāts par papildu apjomu,” norāda Skonto būves pārstāvis.
Ņemot vērā Skonto būves lielo pieredzi valsts un pašvaldību iepirkumos, Pētersons pieļauj, ka VVD ar Skonto būvi tiesāsies par jau noslēgto līgumu, jo VVD uzskata, ka uzņēmumam jāattīra viss gudrona dīķos atrodamais indīgais materiāls, bet Skonto būve un Mueg nav gatavi veikt pusotru reizi lielāku apjomu nekā līgumā paredzēts. Tiesāšanās varētu liegt Skonto būvei piedalīties jaunā VVD iepirkumā, tādēļ tā pauž gatavību darboties kā apakšuzņēmējs. „Mums tur ir rūpnīca, ir sagatavota infrastruktūra, ir pieredze. Bet, ja kāds to var izdarīt lētāk, mums nav iebildumu, taču esam gatavi būt apakšuzņēmēji un darbus pabeigt,” apliecina Pētersons.
Pietiek jau ziņoja: pēc uzņēmuma skaidrojuma, papildu līdzekļi 11 miljonu eiro apmērā ir nepieciešami tāpēc, lai šogad pilnībā pabeigtu projekta īstenošanu, nevis kā papildu izmaksas par esošā darba apjoma veikšanu. „Pretējā gadījumā ES fondu līdzfinansējums draud izgāzties,” uzsver uzņēmums.
Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārī Skonto būve oficiālā vēstulē ziņoja, ka attīrīšana izmaksās dārgāk, nokavējot termiņu, kurā darbu izpildītājs varēja ziņot par neparedzētiem apstākļiem līguma izpildē. Pārvarot birokrātiskos šķēršļus, VARAM un valdība atrada risinājumu, kā piešķirt papildu prasīto finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā.
Līgums ar Skonto būvi par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju tika noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests, galvenais būvuzņēmējs - SIA Skonto būve, savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sākotnēji bija paredzētas 20,3 miljonus latu (28,88 miljoni eiro), no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).
Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.
Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
