"Slavenā" tiesnese Naruška: vai žurkas pamet grimstošo kuģi?
Māris Bērziņš, acgarni.com28.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā portālā pietiek.com parādījās raksts par tiesneses Intas Naruškas pēkšņo pārcelšanos strādāt no Rīgas rajona tiesas uz Zemgales rajona tiesu Ogrē. Rakstā šī pārcelšanās saistīta ar bēdīgi slaveno „kokvilnas lietu’’, taču ir jau arī citas lietas, kuras skatījusi šī konkrētā tiesnese. Tādēļ pavisam reāli ir tas, ka patiesībā šai mukšanai apakšā stāv vairāku lietu kopums. Jo, ja jau tiesnese Inta Naruška ir rīkojusies, maigi sakot, dīvaini vienā lietā, tad visticamāk arī citas viņas iztiesātās lietas nav vērtējamas viennozīmīgi.
Vēl viena no skaļajām un neviennozīmīgajām lietām, kuras iztiesājusi tiesnese Inta Naruška ir tā sauktā Baložu traģēdija. Arī šajā lietā tiesnese bija tieši ŠĪ PATI Inta Naruška. Iztiesāja lietu salīdzinoši ātri (mazliet vairāk nekā pusgada laikā) un notiesāja sievieti, kura bija cietusi vissmagāk, – nogalināto divu bērnu māti Gintu Voicišu.
Lai arī prokurore Jekaterina Kušakova pieprasīja mūža ieslodzījumu, “humānā” tiesnese Inta Naruška tomēr iedeva “tikai” divdesmit gadus. Lai gan pierādījumu viennozīmīgi nepietika, Ginta Voiciša pašlaik atsēdējusi Iļģuciema “gulagā” nu jau gandrīz ČETRUS gadus!
Faktiski vienīgais kaut cik par pierādījumu uzskatāmais (juridiski nepietiekošais - gan tikai aizdomas radošais) bija no Gintas Voicišas istabas izņemtais tā sauktais datora sistēmas bloks ar interneta lietojumu vēsturi tajā. Pēc Valsts policijas izmeklētājas Veronikas Čuprikas domām Ginta Voiciša it kā esot internetā meklējusi veidus, kā nogalināt savus bērnus, bet pēc tam izdomājusi, ka nav ko te daudz gudrot, un advancētās noindēšanas vietā (kuras veidus it kā apskatījusi šajos meklējumos) vienkārši ņēmusi un ar spilvenu nosmacējusi abus savus puikas.
Tamlīdzīgu absurdu tur vēl pietiek (kaut vai fakts, ka pirmās nogalināšanas metožu meklēšanas laikā Gintai Voicišai nemaz nebija interneta pieslēguma un, iespējams, dators pat neatradās pie viņas!), nesāksim pašlaik aprakstīt. Šos nogalināšanas metožu meklēšanas “pierādījumus” jau kopš paša sākuma apšaubīja šajā lietā iesaistītie. Kaut vai tāpēc ka dators:
1. piederēja Gintas Voicišas bijušajam vīram (un tika atdots viņam, nevis Gintai Voicišai!),
2. kurš (bijušais vīrs) to bija instalējis un bija kompetents šai jomā,
3. kuram visdrīzāk bija gan fiziska, gan ārējā distances pieeja šim datoram (“kompetentā” izmeklētāja Veronika Čuprika paziņoja, ka datoram neesot ārējas pieejas (!), lai gan tas bija konstanti ADSL pieslēgts internetam, un dators bija ilgstoši ieslēgtā stāvoklī...),
4. kurš bija draudējis Gintai Voicišai atņemt viņai visdārgāko (!).
Taču tiesnese Inta Naruška pilnīgi ignorēja un neņēma vērā VISUS šos faktus. Atteicās veikt atkārtotas ekspertīzes un svēti ticēja gan prokurorei Jekaterinai Kušakovai (kuras dienesta (bez)atbildība arī ir izmeklējama), gan izmeklētājai Veronikai Čuprikai (par kuras veiktajām dienesta darbībām ir ierosināma krimināllieta). Liecinieku, aizstāvju un pašas apsūdzētās teiktais tika klaji ignorēts.
Taču, kad lieta bija iztiesāta jau trijās instancēs, lietišķie pierādījumi (izņemot citus, ļoti būtiskos - kas tika steidzami iznīcināti ar šo pašu tiesas spriedumu!) tika atdoti īpašniekiem. Un tad sāka atklāties satriecošas lietas.
Man KĀ LIECINIEKAM (!) pēc gandrīz 3 gadiem (!) tika beidzot atdots man izņemtais (atņemtais) mobilais tālrunis ar divām SIM kartēm - kurā bija visi mani privātie un biznesa kontakti, biznesa sakari, kodi un vadības elementi (bizness, protams, smagi cieta no tā, jo NEKO nokopēt Valsts policija neļāva, par to, ka vietā iedotu citu telefonu, nemaz nerunājot...).
Par šo telefonu dokumentāli (izdrukas) zināms, ka tas ticis lietots pēc izņemšanas un to darījuši tieši Valsts policijas darbinieki (kas gan cits?)! Ar telefona izdrukām arī ir satriecoša to viltojumu vēsture, bet to citreiz. Taču, ieslēdzot telefonu jau pēc tā atdošanas, man mati saslējās stāvus. Telefons ir ne tikai acīmredzami lietots, bet arī dati tajā ir tikuši mainīti! Tas viss noticis Valsts policijā jau pēc telefona izņemšanas.
Un tad tika veikta NEATKARĪGA ekspertīze arī datora sistēmas blokam. Iemesls bija ļoti vienkāršs. Ja Valsts policijas izmeklētāja ir modificējusi datus liecinieka tālrunī, tad tikpat iespējams ir, ka datora lietojumu vēsture arī ir modificēta. Un izrādījās, ka tas tiešām tā arī ir noticis! Ekspertīze uzrāda, ka kāds no Valsts policijas izmeklētājiem (visdrīzāk pati Veronika Čuprika) ĪSI PIRMS oficiālās Valsts policijas ekspertīzes (uz kuras pamata tad arī tika notiesāta Ginta Voiciša), ir datorā izmainījis šo lietojumu vēsturi.
Nu it kā viss būtu skaidrs. Pierādījumu pret Gintu Voicišu vairāk nav (bet ir pierādījums pret Valsts policijas izmeklētāju(iem) lietas viltošanā!), atsāciet lietas izmeklēšanu, un galvenais – nekavējoties izlaidiet ārā no cietuma visvairāk cietušo cilvēku, kuram nekādi nespējat pierādīt viņa vainu!
Taču tā tas Latvijas Republikā nenotiek. Tā vietā prokuratūra noraidīja sūdzību. Un tad nu sūdzība ATKAL nonāca pirmās instances tiesā (kurā pēc trešās instances glabājas lietas materiāli), kur to ATKAL izskatīja tā pati tiesnese Inta Naruška.
Viņai, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma (KPL), bija jāpārsūta sūdzība uz Augstāko tiesu. Jo pati viņa skatīt šo sūdzību nedrīkstēja – interešu konflikts. Taču tiesnese Inta Naruška, ignorējot likumu, vienpersoniski noraidīja šo sūdzību. Tātad nevainības prezumpcija Latvijas Republikā nestrādā, vismaz tiesneses Intas Naruškas izpratnē...
Šeit jāpiebilst, ka tieši tiesneses Inta Naruškas pieņemtais spriedums pirmajā instancē arī ir vienīgais, uz kura pamata Ginta Voiciša ir notiesāta. Jo ne otrā, ne trešā instance tajā nav izmainījusi nevienu burtu. Kas nozīmē, ka, vadoties pēc cita KPL panta, pēc šīs pretlikumīgās darbības visi šīs amatpersonas lēmumi šajā lietā IR ATCEĻAMI. Tātad secinājums – Latvijas Republikas cietumā joprojām ir ieslodzīts cilvēks, kurš tur atrodas uz atceļama sprieduma pamata.
Saprotot to visu, tika uzrakstīts iesniegums KNAB (kura kompetencē ir arī interešu konflikta jautājumi). Un šī gada desmitajā maijā tika saņemta vēstule, ka ir ierosināta pārbaude par tiesneses Intas Naruškas iespējamiem likumpārkāpumiem un iespējamām koruptīvām darbībām.
Tas, kam nevar nepievērst uzmanību fakts, ka vienu dienu pirms šīs pārbaudes uzsākšanas – 9. maijā Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs parakstījis dokumentu par tiesneses Intas Naruškas pārcelšanu uz Ogri! Vai tiešām tikai sakritība, jeb arī „žurkas pamet grimstošo kuģi’’?
Ir pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš pārbaudes uzsākšanas un atbildes pagaidām nav. Tas var nozīmēt vairākus potenciālos attīstības scenārijus. Pirmais – tiek vienkārši stiepta gumija ar cerību, ka viss apklusīs. Uzreiz saku – tas ir tā panaivi. Otrais – KNAB pārbaude ir pagarināta, un tiek gaidīti vēl kādi svarīgi dokumenti/pierādījumi.
Ar kuru konkrēto lietu ir saistīta šī tiesneses Intas Naruškas pārbēgšana uz Ogres tiesu, mēs varam tikai minēt. Visdrīzāk, ka ir vēl kādas ne mazāk nesmukas lietas (dažas ir pat zināmas), kurās šī tiesnese ir izrādījusi savu “kompetenci”, “zināšanas” un “godīgumu”. Jācer, ka šī netālā aizmukšana nespēs tiesnesi Intu Narušku paglābt no KNAB izmeklēšanas rezultātiem. Atgādina “strausa” galvas iebāšanu Ogrē...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
