"Stradiņu" jaunā korpusa būvnieki Rāvis un Pauniņš asi kritizējuši "būvuzrauga bezatbildību"
PIETIEK17.02.2015.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pietiek turpina publicēt pirmavotus - autentiskus dokumentus saistībā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbu apturēšanu. Šodien - būvnieku pārstāvju Gunta Rāvja un Aināra Pauniņa vēstule, kurā viņi asā formā kritizē "būvuzrauga bezatbildību":
"VSIA „Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca"
Kopija: Latvijas Republikas Veselības ministrijas
Valsts sekretārei S.Zvidriņai Brīvības ielā 72, Rīga, LV-1011
Par nepamatotu būvdarbu apturēšanu
Kā jau Jums ir zināms, 2015.gada 2.februārī ar ierakstu Būvdarbu žurnālā būvuzraugs Rihards Ābols ir apturējis visu būvdarbu izpildi Objektā "Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas A korpusa pirmās kārtas būvniecība".
PS "SBRE" uzskata, ka darbi ir apturēti nepamatoti, un iesniegs par to attiecīgu sūdzību atbilstošajām kontrolējošajām institūcijām. Pilnīga darbu apturēšana uz tik nenozīmīgiem apstākļiem, kas neapdraud ne ēkas drošību, ne veiktos būvdarbus, ir bezatbildīga rīcība situācijā, kad nepieciešams mobilizēt visus resursus, lai ēku būtu iespējams nodot paredzētajā termiņā un apgūt ES piešķirtos fondu līdzekļus.
Būvuzrauga ieraksts ir pamatots ar trīs punktiem.
Pirmais - "Būvprojektā norādītā virszemes stāvu konstrukciju ugunsizturība R 60 neatbilst LBN 201-10 pielikuma 1.tabulas prasībām". Pirmkārt, Būvprojekta labojumu veikšanai, ja arī tādi izrādītos nepieciešami, nav nepieciešama būvdarbu apturēšana. Otrkārt - projekts izstrādāts saskaņā ar LBN201-10 „Būvju ugunsdrošība" un šī būvprojekta Ugunsdzēsības pasākumu pārskata prasībām. LBN 201-10 1.tabulas 4.punktā ir noteikts, ka U2 ugunsnoturības tipa ēkas siju minimālā ugunsnoturība ir R 60; bet 6.punktā ir noteikts, ka šī tipa ēku pārsegumiem ir jābūt ar REI 60 ugunsnoturības pakāpi. Šādi risinājumi ir iekļauti projektā un tie ir savstarpēji koordinēti ar UPP izstrādātājiem, tā ka šajā gadījumā ir neprecīza būvprojekta un normatīvu interpretācija no Būvuzrauga puses.
Otrais - "Nav atrisināta nesošo pārseguma siju ugunsaizsardzība, jo, neveicot WQ siju aizbetonēšanu, pastāv iespēja, ka ugunsaizsardzība būs jānodrošina ar ugunsaizsardzības pārklājuma uzklāšanu, kuru pēc pārseguma samontēšanas nebūs iespējams nodrošināt." Kā redzam, šim punktam par pamatu ir Būvuzrauga pieņēmums, pat ne apgalvojums, ka "pastāv iespēja", jo projektā visas atklātās nesošās metāla konstrukciju virsmas ir paredzēts pārklāt ar ugunsdrošo krāsojumu - tas ir norādīts BK daļas vispārīgo rādītāju lapā. Krāsojuma būtība ir neļaut ugunsgrēka laikā tēraudam uzkarst līdz temperatūrai, pie kuras tā mehāniskās īpašības vairs nenodrošina konstrukciju nestspēju. Alternatīvi krāsojumam ugunsdrošību var nodrošināt ar apšuvumu. Apšuvums pilda to pašu funkciju kā krāsojums - neļauj uzkarst tēraudam līdz temperatūrai, pie kuras konstrukcija zaudē nestspēju. Apbetonējums arī ir uzskatāms par ugunsdrošu apšuvumu - pēc šāda principa tiek nodrošināta dzelzsbetona konstrukciju ugunsizturība. Attiecīgi visas virsmas, kuras blīvi saskaras ar dzelzsbetonu, var uzskatīt par aizsargātām. WQ sijām iekšpusē nevar veidoties siltuma avots, kas paaugstina tērauda temperatūru. Savukārt ar betonu neaizsargātās virsmas tiks krāsotas, kā tas norādīts projektā. Nav arī īsti skaidrs, ko Būvuzņēmējam vajadzētu novērst, lai varētu darbus turpināt, jo projektā risinājums jau ir paredzēts.
Trešais - "Sistemātiski netiek ievēroti būvuzraudzības norādījumi par konstatēto defektu, nepilnību novēršanu - hidroizolācijas atjaunošana, siju hermētiskuma nodrošināšana visos blokos, u.c." Kā jau esam norādījuši agrāk, tādu lielu Objektu būvniecībā defekti nav nekas ārkārtējs vai nebijis - Objektā konstatētie defekti tiek regulāri novērsti un risināti darba kārtībā, izdalot prioritātes. Vēstulē minētie defekti neietekmē ēkas drošību un neapdraud veiktos būvdarbus. Būvuzraugs pat nav pacenties norādīt visus defektus un nepilnības, kas būtu jānovērš, lai varētu turpināt darbus, vienkārši norādot "u.c.".
Tālākais ieraksts liecina par to, ka Būvuzrauga rīcības pamatā ir citi iemesli, jo pat nav norādīts, kas būtu jānovērš būvdarbu atjaunošanai, bet gan uzdevis Būvuzņēmējam "nodrošināt pasākumus izpildīto būvdarbu turpmāko bojājumu novēršanai, kas var rasties sakarā ar būvdarbu apturēšanu." Tas nozīmē, ka Būvuzraugs neplāno dot atļauju turpināt būvdarbus tuvākajā laikā. PS "SBRE" darīs visu iespējamo, lai būvdarbus būtu iespējams pabeigt un nodot laikā, taču neuzņemas atbildību, ja to nebūs iespējams izdarīt Pasūtītāja vai Būvuzrauga bezatbildīgas rīcības rezultātā.
Vienlaikus piedāvājam esošo domstarpību atrisināšanai pielietot Līgumā paredzētu kārtību un pieaicināt Ekspertu komisiju, kas varētu profesionāli un bezkaislīgi atrisināt esošās domstarpības, lai būtu iespējams turpināt darbus un pabeigt tos laikā.
Pilnsabiedrība „SBRE" biedri
Ainārs Pauniņš, SIA „RE&RE" valdes priekšsēdētājs
Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs"
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
