Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nepilniem sešiem gadiem, 2016. gadā, Satversmes tiesa rīkoja konferenci “Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī”, kurā ar pašlaik, 2022. gadā aktuālu referātu uzstājās tābrīža Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova.

Dienu pirms konferences S. Osipova intervijā LA.lv, taujāta par konferences tematiku, par tiesu aktīvismu teica, ka tas ir, “kad tiesa izdara vairāk, nekā ļauj likums. [..] Likumos ir noteikts rāmis, kurā tiesām ir jāstrādā, bet ir situācijas, kad likuma noteiktais rāmis tiesu ierobežo, neļauj iet tālāk, lai taisnīgi atrisinātu konkrēto gadījumu. Šādā gadījumā tiesai ir jāizšķiras, vai tiesa paliks likumdevēja atstātajā rāmī un neatrisinās lietu vai problēmu pēc būtības, vai arī izkāps ārpus tā un darīs to, ko likumdevējs tiesai nav pilnvarojis”.

Tas ir tieši tas, ko Satversmes tiesai pārmet par 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā par paternitātes (tēva) pabalsta piešķiršanu bērna mātes draudzenei. Turpat tālāk intervijā S. Osipova stāsta:

“Šobrīd tiek pievērsta uzmanība tam, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības tiesa brīžiem pārkāpj tās robežas, ko valstis ar dokumentiem šīm tiesām ir piešķīrušas, un tas, nenoliedzami, ietekmē nacionālās tiesības. Lai tiesa varētu veikt šādu aktīvismu un kāpt pāri tai noteiktajām robežām, ir jābūt skaidram sabiedrības atbalstam.”

Skandalozajā spriedumā Satversmes tiesa sniedz šādu modernās ģimenes definīciju: “Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir cieņa un sapratne”. Citiem vārdiem, vieglāk ir pateikt, kas nav ģimene. Visdrīzāk, ka modernajā skatījumā “nelabvēlīga ģimene”, piemēram, tāda, kuras pamatā sociālajā realitātē nav novērojama cieņa un sapratne, nav ģimene un valstij par tādu nav, ko īpaši likties zinis.

Šai modernajai ģimenes jēdziena interpretācijai nav vispārēja sabiedrības atbalsta. Ir cilvēki, kas to atbalsta, bet ir arī daudz tādu, kas neatbalsta. Ja ir ievērojama sabiedrības daļa, turklāt ar pārstāvniecību parlamentā, kas uzskata, ka šis Satversmes pants nozīmē to pašu, ko tas nozīmēja 2005. gadā, kad to pieņēma, proti, ka ģimene balstās vīrieša un sievietes laulībā un asinsradniecībā, tad Satversmes tiesas aktīvismam nav S. Osipovas kundzes 2016. gadā piesauktā “skaidrā sabiedrības atbalsta”.

Spriežot tiesu, tiesnesis nevar patvaļīgi mainīt likumu, bet reizēm tas caur spriedumu tiek darīts, lai panāktu taisnīgumu un ievērotu samērīgumu, ja konkrētais gadījums nav atrunāts likumā. Taču tas nevar notikt gadījumos, kad šī jaunrade faktiski maina likumu par sliktu kādai pusei. Un tāpēc ir jābūt “skaidram sabiedrības atbalstam”.

Ja pēc kāda laba laika izrādītos, ka ir sācies ledus laikmets un brīvā dabā noņemt cepuri himnas atskaņošanas laikā nav neviena interesēs, tad tiesnesis varētu arī piemiegt acis uz likumu, kas prasa cepuri himnas laikā noņemt. Un, ja neviens no tā neciestu, netaisnība nebūtu notikusi. Bet, ja pret likuma grozīšanu tiesas spriešanas laikā ir pretenzijas, tad tā ir netaisnība. Un cietējs šādos gadījumos ir ne tikai pretinieks kaut kādā nulles summas spēlē, bet valsts tiesiskums un tauta, kas paļaujas uz to.

Puse, kurai ar skandalozo Satversmes tiesas spriedumu Satversme ir mainīta par sliktu, nav vis kāds nelabvēlis, kurš, piemēram, vēlētu sliktu konkrētajā spriedumā iesaistītajiem cilvēkiem vai citiem, kas vēlas reģistrēt kopdzīves formas, kas šobrīd nav valsts darīšana. Nē, likums ir mainīts par sliktu Latvijas tautai, kurai tādējādi ir laupīta paļaušanās uz pašas pieņemtajiem likumiem, pie kuriem tā ir nonākusi tiesiskā un demokrātiskā procesā.

Latvijas tauta ir savulaik pieņēmusi Satversmi šādā redakcijā, un tā ir bijusi saskanīga ar Civillikumu. Ievērojama tautas daļa joprojām lasa Satversmi tajā pašā redakcijā. Satversmes tiesa, izmainot Satversmi, ir atņēmusi tautai likumdevēja varu.

2016. gada konferences referātā Tiesiska valsts vai “tiesnešu valsts” Sanita Osipova atsaucas uz Frīdrihu fon Hajeku kā vienu no pirmajiem, kas diskusiju par tiesnešu uzkundzēšanos iznesis ārpus juristu aprindām:

“Ar “tiesnešu valsts” jēdzienu es pirmo reizi sastapos, lasot Frīdriha Augusta fon Hajeka (1899–1992) 1973. gadā sarakstīto darbu “Tiesības, likumdošana un brīvība” (Law, Legislation and Liberty), kurā autors šo jēdzienu lietoja, lai raksturotu apdraudējumu tautas varai un brīvībai, kas ceļas no pārāk neatkarīgas un augsti profesionālas tiesas, kurā tiesneši piemēro tiesības nevis saskaņā ar likumu, bet gan contra legem. Fon Hajeks raksturoja draudus pilsoņu brīvībām, tautas suverēnajai varai un varas dalīšanas principam, saskaņā ar kuru likumus pieņem tam deleģēts likumdevējs. Šos draudus rada tiesneši, kuri nodarbojas ar “tiesu aktīvismu”, proti, darbojas ārpus likumdevēja tiesai noteiktās kompetences, ietiecoties politikā jeb likumdevēja kompetences sfērā.”

Vismaz pirms sešiem gadiem Sanita Osipova uzskatīja, ka Latvijai nedraud “tiesnešu valsts”, jo cita starpā “tiesnešus gan ieceļ, gan par viņu tālāko karjeru lemj likumdevējs”:

““Tiesnešu valsts” ir viens no tiesiskas valsts riskiem, kas ir jāņem vērā gan likumdevējam, gan pašai tiesai. Tā ir tiesiskas valsts “ēnas puse” vai “otra seja”, kura noteiktos apstākļos, pie zināmiem katalizatoriem varētu atklāties tiesiskā valstī [..]. Tomēr riski jeb iespējamie apdraudējumi demokrātijai nav pārāk lieli  jo visas valsts vadības sviras ir likumdevēja rokās, vismaz tādā parlamentārā valstī kā Latvijā, kurā tiesnešus gan ieceļ, gan par viņu tālāko karjeru lemj likumdevējs, bet disciplinārlietu pret tiesnesi, t.sk. par pilnvaru pārsniegšanu tiesību normu piemērošanā, var ierosināt tieslietu ministrs.”

S. Osipova gan precīzi norāda, ka bez tiesu aktīvisma pavisam iztikt arī nevar:

““Tiesnešu valsts” ir risks, bez kura nevar pastāvēt demokrātiska tiesiska valsts, jo tieši tiesa nodrošina tās pastāvēšanu. Turklāt tiesa pilnvērtīgi spēj to nodrošināt tikai tad, ja tā ir gana spēcīga – neatkarīga un kompetenta. Tiesu aktīvisms apdraud tiesisku valsti, tāpat kā likums apdraud un ierobežo personas brīvību. Likums ierobežo personas brīvību, taču vienlaikus to arī garantē. Tāpat arī tiesu aktīvisms ir “nepieciešamais ļaunums”, bez kura mūsdienu mainīgajā pasaulē nevar pastāvēt demokrātiska un tiesiska valsts.”

Referāta noslēgumā S. Osipova saka daudz zīmīgu lietu par konstitucionālās tiesas politisko dabu:

“Konstitūcijā noteiktajām sabiedrības vērtībām un mērķiem ir ne vien juridiska, bet arī politiska dimensija, līdz ar to arī konstitucionālās tiesas tiesneši, nodrošinot šo vērtību aizsardzību, darbojas ar valsts dzīves konstitucionālo ietvaru. Šim tiesas noteiktajam ietvaram nav tikai juridiska daba; tiesa pārbauda citu valsts varas orgānu īstenotās politikas atbilstību konstitūcijas normām un koriģē šo politiku atbilstoši konstitūcijai. Bieži tieši konstitucionālās tiesas nolēmums juridiski pieliek punktu politiskam strīdam par konstitucionālo normu tvērumu un ir skaidrs pamats tālākai politiķu rīcībai. Tādēļ konstitucionālās tiesas kompetences robežas ir teorētiski neskaidrs un politiski jutīgs jautājums.”

“Viena no tēzēm, kas pamato tiesas veiktas tiesību jaunrades leģitimitāti, norāda uz likumdevēja netiešu piekrišanu tiesas radītajiem noteikumiem. Ar savu klusēšanu un bezdarbību likumdevējs netieši piekrīt, ka tiesnešu tiesībām ir likuma spēks. Proti, ja likumdevēju neapmierina “tiesu aktīvisma” rezultātā tapušās tiesību normas, tam ir visas iespējas papildināt likumu, skaidrāk nosakot savu gribu.”

“Turklāt ir jārēķinās, ka tiesa darbojas konkrētā kultūrvidē. Ikvienas tiesas veiktas tiesību jaunrades leģitimitātes pamatā ir juristu sabiedrībā valdoša viedokļa konsenss. Konsensu veido tiesnešu tiesību spēka atzīšana caur to pieņemšanu no juristu sabiedrības puses un sabiedrības kopumā, vai pat no tā, ka neviens neprotestē pret tiesnešu tiesību noteikumu. Tādā gadījumā tiek prezumēts, ka šis noteikums atbilst kopējo interešu konsensam.”

“Tiesnesis ir tautas kalps, kas tās vārdā spriež tiesu, lai īstenotu taisnīgumu. Kamēr tiesneši taisa spriedumus sabiedrības un konkrēta cilvēka tiesību interesēs, savos spriedumos izmantojot tiesību sistēmā pastāvošas vērtības un principus, nevis veic zinātniskus eksperimentus vai pierāda savu taisnību ar spriedumiem, tikmēr mēs runājam par tiesisku valsti, kurā tiek nodrošināta konstitucionalitāte un pamattiesības. Jā, tiesnesim sabiedrībā ir liela vara, bet šīs varas izlietojuma robežu kontrole ir likumdevēja un izpildvaras rokās, bet varas īstenošanas izpausmju kontrole ir visa tiesnešu korpusa rokās kā tiesnešu ētikas piemērošanas jautājums.”

Ja vien šie nav tukši vārdi, domājams, ka 2016. gada Sanita Osipova šodien pievienotos tiem, kuri uzskata, ka Saeimai bija visas tiesības neapstiprināt S. Osipovu par Augstākās tiesas tiesnesi, ņemot vērā to, ka viņas atsevišķajās domās par 2020. gada 12. novembri viņa atkārtoja tieši to, pret ko iebilst ievērojama daļa sabiedrības, proti, ka jēdziens “ģimene” Satversmes 110. pantā attiecas uz “viendzimuma partneru ģimenēm”. Šādai ielasīšanai Satversmē nav “skaidra sabiedrības atbalsta” un likumdevējs, neapstiprinot Sanitu Osipovu tiesneša amatā, ir skaidri paudis, ka viņas 2020. un 2021. gada redzējums par pieļaujamo tiesu aktīvismu nesakrīt ar likumdevēja skatījumu.

Avoti:

https://www.la.lv/tiesnesiem-ordenus-nepieskir

https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/06/ST_gr%C4%81mata_Konstitucion%C4%81l%C4%81s_tiesas_akt%C4%ABvisms_demokr%C4%81tisk%C4%81_valst%C4%AB_1_da%C4%BCa_LV-1.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...