Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oriģinālraidījumu skaita un apjoma būtisks samazinājums, virknes nākotnes projektu atlikšana, paklusām notiekošas darbinieku atlaišanas, atalgojuma mainīgās daļas "nogriešana" un neziņa par darbu pēc sezonas beigām, - dažu mēnešu laikā Latvijas Televīzijas (LTV) darbiniekiem kā auksta ūdens šalts nākusi viena slikta ziņa pēc otras, iezīmējot "trekno gadu" negaidītu galu.

Gaidāmā nepatīkamā sapulce

Vēl pagājušā gada septembra vidū noslēdzās valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkums, apliecinot, LTV gatavību komandējumiem un darba braucieniem tērēt iespaidīgu summu - 500 000 eiro. Līdzīgā iepirkumā visas Satiksmes ministrijas darbinieku vajadzībām summa bija tikai par 60 000 eiro lielāka.

Trīs nedēļas pirms tam, īpaši pieminot, ka "LTV kopumā ir piedzīvojusi izaugsmi dažādos aspektos", LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte preses konferencē bija paziņojis ka "ar Latvijas Televīziju arī šajā, 62.sezonā, viss ir kārtībā". Par LTV finansiālo izaugsmi un iespējām liecināja LTV iepirkums, kurš rādīja, ka tā ir gatava papildus preses konferencei par 521,16 eiro rīkot pat īpašu "preses konferences banketu".

Tagad, piecus mēnešus pēc šīs "iespēju" demonstrēšanas, ne I. Belte, ne kāds no viņa padotajiem nevēlas izteikties par jau šonedēļ, 18. februārī paredzētu pasākumu, kas oficiāli nosaukts par "Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izbraukuma sēdi ar LTV darbinieku piedalīšanos".

LTV preses pārstāvis Klāvs Radziņš, uzzinājis, par kādu jautājumu runa, pārstāj atbildēt uz Pietiek telefona zvaniem un atgādinošām īsziņām. LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs lūdz aizsūtīt jautājumus pa elektronisko pastu - un pazūd. LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte uz līdzīgu jautājumu atsakās atbildēt.

"Mēs negribētu iepriekš izpaust. Mums pagājušajā nedēļā bija valdes sēde, mēs šos galvenos jautājumus esam uzlikuši, un mēs tos arī uzdosim. Nebūtu korekti tos izpaust iepriekš," - tā par uzdodamajiem jautājumiem Pietiek teic LTV darbinieku arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme.

Šī noslēpumainība nav nejauša, - visticamākais, sanāksme gaidāma skaļa un LTV vadībai nepatīkama, jo sabiedriskās TV darbinieki, kuri pēdējos divos gados izbaudījuši īstus "treknos gadus" vienas valsts kapitālsabiedrības ietvaros, sākuši aptvert, ka nu šiem labajiem laikiem pienācis gals. Savukārt nepilnu nedēļu pēc sanāksmes NEPLP sola noslēgt LTV valdes izvērtēšanu, - 8. aprīlī beidzas tās pilnvaras.

"Krusts" pār nākotnes plāniem

Formāli gan NEPLP izbraukuma sēdes tēma ir LTV valdes locekļu atskaites par trīs gadu darbu - faktiski to laika periodu, kurā pie LTV stūres ir bijis I. Belte, kurš neviennozīmīgi vērtēta izvēles procesa rezultātā par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētāju oficiāli kļuva 2013. gada 2. aprīlī.

Taču faktiski gaidāma ļoti nopietna saruna par LTV tālāko funkcionēšanu gan radošajā, gan finansiālajā ziņā, kuras priekšvēstneši bijuši jūtami jau kopš pērnā rudens, kad LTV vadība pēkšņi "ieslēdza atpakaļgaitu" virknē jaunu projektu un, šķiet, pirmoreiz šīs valdes pilnvaru laikā bija spiesta aizdomāties par taupīšanas nepieciešamību.

Tā, piemēram, vēl jūlijā LTV satura redaktore Rita Ruduša saistībā ar kādu neatkarīgo producentu raidījumu tā veidotājiem paziņoja par stratēģisko nostādni - "sabiedriskā televīzija vispār iet prom no visiem vecajiem formātiem" un turpmāk uz šādiem raidījumiem par pašas LTV naudas izmantošanu tiks organizēti valsts pasūtījumi.

Taču četrus mēnešus vēlāk - decembrī R. Ruduša jau bija pārcēlusies uz citu darbu, bet iepirkums bija paklusām "izbeidzies", dodot neformālu signālu, ka sponsoru nauda tiek laipni un pat izmisīgi gaidīta.

Savukārt nu LTV valdes loceklis S. Ņesterovs, kura atbildības joma ir tieši programmas attīstības jautājumi, šaurā LTV vadības lokā ir skaidri atzinis, ka "jauns raidījums par uzņēmējdarbības jomu" ir viens no "jauniem projektiem, kuru uzsākšanai trūkst līdzekļu".

Šis ir tikai viens no veselas virknes iecerēto projektu - "krusts" pārvilkts arī jaunam vēstures tematikas raidījumu ciklam krievu valodā, kultūras izklaides formāta raidījumam ar nosacīto nosaukumu Maestro, oriģinālseriālam un jaunam nedēļas nogales izklaidējoša šova formāta raidījumam. Pagaidām vēl, īstenojot LTV vadības izpratni par Latvijas ģeopolitisko orientāciju, tiek plānots īstenot projektu "Korespondents Maskavā".

Dramatisks oriģinālsatura samazinājums

Taču iecerēto projektu "nogriešana" vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar to raidījumu uzskaitījumu, kurus LTV vadība apzīmē ar kopējo nosaukumu "Raidījumi, kurus neturpinām līdzekļu trūkuma dēļ". Šajā sarakstā ir ne tikai tāda "eksotika" kā Vecgada vakara programma un Vakars ar Renāru Zeltiņu, bet arī sabiedriskās TV profilam īsti atbilstoši raidījumi.

Naudas trūkuma dēļ LTV vadība savā lokā, publiski par to neziņojot, jau nolēmusi pārtraukt tādus raidījumus kā Brīnumskapja skola, Patiesības stunda, Viedokļu telpa, Diskusija. Lielais jautājums, Sporta diskusija, Zili brīnumi un Iebrauc kino.

Rezultātā ir ieplānots no sabiedrības viedokļa dramatisks LTV oriģinālsatura apjoma samazinājums - no 3426 stundām 2015. gadā līdz tikai 3207 stundām šogad. Pat 2014. gadā LTV oriģinālsatura apjoms bija lielāks - 3256 raidlaika stundas.

Vai viss šis samazinājums saistīts tikai ar to, ka kopējā valsts dotācija Latvijas Televīzijai ir sarukusi par vairāk nekā 300 tūkstošiem eiro - kā liecina pašas LTV iekšējie aprēķini, no 12,7 miljoniem eiro pērn līdz 12,4 miljoniem šogad?

(Skaitļus gan katrs min nedaudz citādus: Budžeta likumā atrodamais TV dotāciju kopapjoms gan ir 13,6 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis precizēt datus nevēlas, savukārt NEPLP kā dotāciju min 12,2 miljonus eiro.)

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, LTV vadība plānoto darbības samazinājumu, ko agri vai vēlu nāksies atklāt, gatavojas skaidrot tieši tā. Taču skaidrs, ka iemesli ir plašāki - galu galā dotācijas samazinājums atbilstoši pašas LTV datiem ir par nepilniem 2,4 procentiem, bet oriģinālraidījumu apjoms saruks par 6,4 procentiem jeb iespaidīgām 219 stundām.

"Treknie gadi" sausos skaitļos

Tad kādi ir šie plašākie iemesli? Pēdējos trīs gados LTV ir piedzīvojusi īstus "treknos gadus", - un tas noticis, pateicoties mākai nevis pelnīt, bet tērēt.

2012. gadā, kad pie pienākumu pildīšanas ķērās jaunā valde ar I. Belti priekšgalā, LTV valsts dotācijā, kā rāda gada pārskats Lursoft datu bāzē, saņēma 7,78 miljonus latu (11,08 miljonus eiro), reklāmas ienākumos - 1,61 miljonu latu (2,29 miljonus eiro).

2013. gadā valsts dotācijā saskaņā ar LTV oficiālo gada pārskatu tika saņemti jau nepilni 8,72 miljoni latu (12,4 miljoni eiro), reklāmas ienākumi saruka līdz 1,53 miljoniem latu (2,18 miljoniem eiro), bet 2014. gadā LTV valsts dotācijā saņēma jau 13,07 miljonus eiro, palielinoties arī reklāmas ienākumiem.

Īstais tērēšanas "sprādziens" notika 2014. gadā: vēl gadu iepriekš LTV strādāja 432 darbinieki, kuriem izmaksātais atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas ("personāla izmaksas") bija 6,833 miljoni eiro, bet 2014. gadā darbinieku skaits pieauga jau līdz 453 un personāla izmaksas - par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, līdz 8,927 miljoniem eiro.

LTV vadība neaizmirsa arī pati sevi: pirmā gada laikā I. Belte vidēji mēnesī par pienākumu veikšanu saņēma 2980 eiro, bet 2014. gadā - jau 3345 eiro (dati no amatpersonas deklarācijām). 2013. gadā LTV vadības locekļu atalgojums - "atlīdzība par funkciju pildīšanu" - bija 114,4 tūkstoši eiro, 2014. gadā tā jau bija pieaugusi līdz 152,5 tūkstoši eiro. Vēl nesen NEPLP atļāvusi palielināt valdes algas vēl par ceturtdaļu ar norādi, ka "papildu budžets" šim mērķim nebūs nepieciešams.

Dāsnās tērēšanas beigas

Taču tērēšana ir bijusi arī, kā Pietiek norāda kāds finansists, "diezgan dīvaina" un "liek domāt par nespēju normāli plānot budžetu un šo naudu jēdzīgi tērēt". 2014. gada LTV gada pārskats rāda, ka līdz gada beigām LTV nebija iztērējusi vairāk nekā 4,14 miljonus eiro. Uz to pagājušā gada pavasarī norādīja arī Valsts kontrole, un pastāv liela iespējamība, ka 2015. gada laikā šī nauda ir "noēsta", bet jaunu "piešpriču" - līdzīgi 2014. gadam, kad LTV tika "piemesta" nauda atsevišķu pasākumu atspoguļošanai, - nav.

Vienu "glābšanas riņķi" LTV gan pagājušā gada beigās jau pameta Laimdotas Straujumas valdība, ar īpašu rīkojumu "atlaižot" šai valsts kapitālsabiedrībai ar likumu noteikto nepieciešamību nomaksāt valstij dividendes 1,22 miljonu eiro apmērā par 2013. gada tīro peļņu un atļaujot šo naudu paturēt dažādiem infrastruktūras darbiem, ka arī svarīgu sporta spēļu atspoguļošanai.

Taču ar to acīmredzami ir par maz: pirmais, vēl slēptais atlaišanu - nomaskētu kā sistēmas optimizācijas pasākumu - vilnis janvāra beigās paklusām jau ir aizvadīts, un tāpat jau sākta atalgojuma mainīgās daļas samazināšana (LTV darbiniekiem atalgojumam ir divas daļas - "cietā" un mainīgā).

"Belte vienkārši ar dāsnu roku divus gadus ne tikai kropļoja visu mediju tirgu un maksāja brīžam vienkārši fantastiskas algas pārpirktiem cilvēkiem, bet arī primitīvi pirka jau esošo LTV darbinieku lojalitāti, un tas labi strādāja," Pietiek teic kāds mediju jomas pārstāvis, kurš nav tieši saistīts ne ar vienu raidorganizāciju, piebilstot - I. Beltes vadītā valde pārāk vēlu esot aptvērusi, ka dažādu projektu mērķdotācijas nav nekas garantēts gadu no gada.

Līdz ar to tērējamās naudas jau ierastajos apjomos vairs nav. "Mēs pēdējos divus gadus esam ļoti labi dzīvojuši. Mums bija labi budžeti raidījumiem. Mēs varējām daudz atļauties. Tas bija patīkami. Bija daudz mērķprogrammu, piemēram, kultūras galvaspilsēta, bija Eiropas prezidentūra, Skolēnu dziesmu svētki. Šajā gadā nav neviena mērķprojekta, un mēs to izjūtam. Darbi noteikti ir samazinājušies. Arī oriģinālstundu apjoms ir samazinājies," konstatē S. Plūme.

Savukārt citi LTV darbinieki Pietiek prognozē, ka līdz ar sezonas beigām, kad beigsies daudzu regulāro raidījumu ražošana, runa būs vairs nevis par atalgojuma mainīgo daļu, bet vienkārši par darbu kā tādu, un tad arī "nopirktā" darbinieku lojalitāte valdei varētu piedzīvot smagu pārbaudījumu.

LTV vadība klusē

Pats I. Belte pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no Pietiek jau februāra sākumā uzdotajiem diviem desmitiem jautājumu saistībā ar LTV radošo un finansiālo situāciju, taču arī par sīkākām tēmām viņa atbildes apliecina - LTV vadība uzskata, ka sabiedrībai nav nekādas īpašas daļas par sabiedriskajā televīzijā notiekošo un tās tēriņiem.

Aizbildinoties ar "sabiedriskā pasūtījuma nepublicējamo daļu (komercnoslēpumu)", LTV vadītājs, piemēram, atsakās sniegt jebkādas ziņas par to, cik no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem izmaksājis pretrunīgi vērtētais raidījums Skutelis ir studijā, kaut atzīst, ka par raidījuma izveidošanu konkurss nav rīkots, jo "pēdējo divu gadu laikā LTV praktizē brīvu raidījumu ideju konkursu".

Šī noslēpumainība arī viegli saprotama: LTV vadībai pašreizējos apstākļos būtu grūti saviem bažīgajiem darbiniekiem paskaidrot, kāpēc par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, bet "ideoloģiskajiem sekretāriem" Nellijai Ločmelei un Paulam Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro.

Kā zināms Pietiek, šis projekts bija aizgājis par tālu, lai, pienākot "trekno gadu" pēkšņajām beigām, to būtu bijis iespējams nesāpīgi "nogriezt". Taču nu LTV ir pienācis brīdis, kad vienkārši ir "jāgriež", par sāpēm vairs nedomājot.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...