"Vienotība" savējo nesaskaņotās kampaņas noformējusi kā "mantu vai pakalpojumu"
PIETIEK21.10.2014.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Vairāki no Vienotības kandidējušie un 12. Saeimā iekļuvušie vai neiekļuvušie deputāta kandidāti savu individuālo, ar partiju nesaskaņoto priekšvēlēšanu kampaņu tēriņus noformējuši kā "mantu vai pakalpojumu", rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datubāze. Birojs pēc ilgas skaidrošanās Pietiek atzina, ka arī šādi noformēti izdevumi būs jāpieskaita Vienotības kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem. Kuluāros izskanējis, ka Vienotība meklē robus partiju finansēšanas likumā, lai nesaskaņoto kampaņotāju dēļ nepārsniegtu priekšvēlēšanu izdevumu griestus un nezaudētu valsts budžeta finansējumu.
KNAB Pietiek apgalvo, ka šie tēriņi tik un tā būs jāieskaita partijas kopējos priekšvēlēšanu izdevumos, tomēr divu dienu laikā tā arī nesniedza skaidru atbildi, vai šādi Vienotībai neizdosies apiet priekšvēlēšanu tēriņu griestu pārsniegšanu, kas partijai draud ar valsts budžeta finansējuma zaudēšanu. Iepriekš atsevišķi Vienotības biedri neoficiāli bija atzinuši, ka ir atrasts veids, kā atrisināt individuālo kampaņotāju radītās iespējamās nepatikšanas, un ar to nodarbojas par partijas finansēm atbildīgais Artis Kampars.
KNAB ar preses pārstāves Lauras Dūšas starpniecību Pietiek skaidroja, ka formulējums "mantiskais dāvinājums" tiek izmantots tikai, lai publicētu informāciju KNAB mājas lapā. Šie izdevumi netiekot ieskaitīti partijas kontā naudas formā, bet "pa tiešo" tiekot apmaksāti priekšvēlēšanu kampaņu pakalpojuma sniedzējam. Vienlaikus šādi individuālie tēriņi ir jāieskaita partiju kopējos izdevumos, atzina KNAB. Tādējādi sanāk, ka individuālie kampaņotāji - gan 12. Saeimā iekļuvušie Vilnis Ķirsis un Jānis Upenieks (attēlā), gan neiekļuvušie Viktors Valainis un Madars Lasmanis - Vienotībai "snieguši pakalpojumu vai ziedojuši mantu", izdodot ar partiju nesaskaņotas sevi slavinošas avīzes, kurās aicināts balsot par viņiem, tostarp, maldinoši izmantojot premjeres foto un citātus. Uz jautājumu, vai šāds traktējums ir korekts, KNAB skaidru atbildi nesniedza, atreferējot likuma normas, ka "priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi tiek traktēti kā dāvinājums vai ziedojums politiskai partijai".
Tādējādi 12. Saeimā, pateicoties ar partiju nesaskaņotām individuālām priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņām, tostarp sevi slavinošu avīžu izdošanu, iekļuvušie Vilnis Ķirsis un Jānis Upenieks Vienotībai snieguši "mantu vai pakalpojumu" katrs 4381,29 eiro apmērā. KNAB datubāze rāda, ka tas it kā noticis dienu pirms vēlēšanām - 3. oktobrī, tomēr atbildīgā Vienotības amatpersona - partijas biroja vadītājs Normunds Orleāns - to parakstījis tikai 16. oktobrī, kad skandāls par nesaskaņotajām kampaņām jau bija nācis gaismā un asi diskutēts partijas valdē.
Līdzīgā veidā 5312,70 eiro vērtu "mantu vai pakalpojumu" 3. oktobrī Vienotībai sniedzis vēl vienas nesaskaņotas kampaņas organizētājs - Viktors Valainis, kurš no Zemgales saraksta tomēr tā arī netika ievēlēts. Viņa kompanjons Madars Lasmanis, ar kuru abi bija izdevuši kopīgas avīzes, Vienotībai "mantu vai pakalpojumu" sniedzis 5281,29 eiro apmērā, rāda KNAB datubāze.
Pagaidām KNAB datubāzē nav atrodama informācija par Dzintara Zaķa pārskaitījumu Vienotības kasē, lai gan dažas dienas pēc vēlēšanām, kad viņš tika nostumts no partijas Saeimas frakcijas vadības aizdomu dēļ par balsu pirkšanu Latgalē, Zaķis žurnālistiem publiski apgalvoja, ka izdevumus par nesaskaņoto kamaņošanu, tostarp sevi slavinošu avīžu izdošanu Latgalē, noformējis partijai kā "mantu vai pakalpojumu". Zaķa gadījumā situāciju vēl neskaidrāku dara tas, ka viņš pirms dažām dienām apturēja dalību partijā Vienotība.
Ķirsis, pateicoties šai individuālajai kampaņai, ir iekļuvis Saeimā, no 12. vietas sarakstā paceļoties uz 6. vietu. Arī Upenieks iekļuvis Saeimā, no 16. vietas sarakstā paceļoties uz 4. vietu. Vienotībai Vidzemē izdevies iegūt 7 mandātus. Abiem tika pārmesta arī vēlētāju maldināšana, jo premjeres Laimdotas Straujumas, kura bija Vidzemes saraksta līdere, pārstāvji jau dienu pirms vēlēšanām Pietiek apstiprināja, ka abu kandidātu slavinošajās avīzēs izmantotais premjeres citāts viņai piedēvēts, proti, Straujumas mutē vienkārši ielikti vārdi, kurus viņa nav teikusi.
Valainis par spīti šai maldinošajai reklāmai no ceturtās vietas sarakstā "aizsvītrots" uz piekto un, tā kā Vienotība Zemgalē ieguvusi trīs mandātus, īsti nevar derēt uz iekļūšanu Saeimā pat ar tā dēvēto "mīksto" mandātu uz laiku, kamēr kāds ministrs noliek savu mandātu. Toties Lasmanis no 14. vietas, pateicoties šai kampaņai, spējis pacelties uz 6. vietu.
Visām šīm individuālajām avīzēm un reklāmām arī izmantots vienāds virsraksts, kas sastāv no jautājuma - "kurš aizstāvēs" attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotāju intereses. Piemēram, Latgalē izdota avīze, kas aicina balsot par Zaķi, un tās virsraksts pirmajā lappusē ir "Kurš aizstāvēs rēzekniešu intereses?", bet Zaķa kopbilde ar premjeri Straujumu liek domāt, ka atbilde ir - rēzekniešu intereses aizstāvēs tieši Zaķis.
Ķirsis un Upenieks 11. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zatlera reformu partijas. Upenieks kopā ar tā dēvēto "Olšteina sešinieku" atšķēlās, iegūstot "zelta kārti" ietekmei koalīcijā, bet Ķirsis palika Reformu partijā pēc tam, kad viņam tika piedāvāts Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra amats.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
