"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā
Mārcis Bendiks20.09.2017.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Bez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Kāda vella pēc Arvils Ašeradens, kādreiz daudzsološs fotokorespondents un sekmīgs Dienas prihvatizātors, tātad skaitīt un rēķināt mākošs cilvēks, piekritis būt par zombiju šabaša goda priekšsēdētāju? Un maksāt personīgus tūkstošus caurvēja piežūžotā partijas kasē, kurai par pārkāpumiem ir atņemts valsts finansējums. Bet vainīgais personāžs ne tikai nav padzīts ar sūdainu koku, bet pat gozējas partijas spicē, bija Rīgas mēra kandidāts un pats arī ir iebēris pāris tūkstošus tai pat cohumā.
Kas notiek? Nekas sevišķs, lai kā nu ir gājis, šis mačs dažiem ir jānovelk līdz galam. Frakcijā ir 21 deputāts, no kuriem formāli mazāk par pusi ir pašas Vienotības biedru. Bet ministri joprojām tādi ir un vēlas palikt amatos. Kāpēc? Visskaidrāk atbildi dod tā pati partijas kase, pareizāk sakot, tie reāli lielie ziedojumi, pareizāk saucami par “ziedojumiem”, kuri pa vasaras vidu paklusām kasē sabiruši.
Sagadīšanās un likumsakarības
Sagadīšanās? Tur tādu ir lēvenis, un katrs interesents var pašķirstīt. Pat milzīgo brāļu Bergu iemaksu starpā izceļas Gintera Grunduļa 7000 “ziedojums”. Sagadīšanās pēc šāda paša vārda un uzvārda nēsātājs jau parakstījis pirms kāda laiciņa vairāk nekā 38 000 vērtu Ikšķiles pašvaldības pasūtījumu, bet šis maksājums nāk augusta beigās, kad sagadīšanās glābējs Arvils nonācis priekšsēža amatā. Tur, Ikšķilē, lietas nokārtojušās jau vasarā, Vienotība saglabājusi krēslus un varēs arī turpmāk pilnveidot infrastruktūru par prieku iedzīvotājiem un izdarīgiem uzņēmējiem.
Neapgrūtināšu ar šī saraksta detalizētu “skalošanu”, nekā daudz asprātīgāka tur nav. Kam puņķi, tas apakšā, un lietu pabeigšanai jāpacieš. Rūpesti ir ne tikai pašvaldībās, aumež lielākā mērogā tādi ir ministriju pārraudzībā. Publiskais pazemojums aizmirsīsies, bet tehniskais rezultāts paliks.
Rudens un ziema tā arī paies, rebes kārtojot un astes sakopjot. Uz pavasari sāksies lielāka pārgrupēšanās, jo būs politisko auru un riesta laiks. Ap to laiku sarakstu veidotāji stāsies raupjās dzīves īstenības priekšā, proti, ka no publisko komunikāciju viedokļa mums ir Saeimas vēlēšanas, bet no vēlēšanu tehnoloģijas skatu punkta – piecas atsevišķas vēlēšanas piecos atsevišķos apgabalos, ar piecām atsevišķām kampaņām un attiecīgi sarakstiem. Partijas popularitāti rāda procenti, bet procenti nebalso. Balso vēlētāji. Un, ja vēlētājs saraksta galvgalī ierauga neko, tad nekādi vispārējie popularitātes procenti nelīdzēs, kā, piemēram, ZZS šogad Rīgā .
Šai brīdī ministriem un citām pazīstamām personām strauji pieaug vērtība, jo piecos sarakstos lieti noder pa trīs redzamām sejām, tātad nopietniem pretendentiem vajag 15 gab. tādu personāžu. Te tad arī noderēs rudens un ziemas puņķainie. Būs siltāks laiks, puņķi paliks noslīkušajā Vienotības baržā, skaitīt un rēķināt mākošie pārkāps kuteros un uz jauno krastu.
Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
