"Vienotības" pārstāvis bēg no nodokļu parādiem ar privātpersonas maksātnespēju
PIETIEK28.04.2015.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs, partijas Vienotība Ikšķiles nodaļas vadītājs Indulis Trapiņš iesniedzis fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu, lai tiktu vaļā no Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātā nodokļu parāda, kas radies, nemaksājot nodokļus par nekustamo īpašumu pārdošanu. Vienotības ētikas komisijas pārstāve uzsver, ka, pēc partijas domām, visiem nodokļiem jābūt samaksātiem un partijai tas ir ļoti svarīgi.
„Tas ir ļoti slikti, mēs par to cīnāmies, lai būtu viss nomaksāts, jo tad jau mēs nevaram valstī neko nomaksāt, ne skolotājiem, nevienam. Protams, ir ļoti grūti, bet jādara,” jautāta, kā Vienotības ētikas komisija vērtē šo partijas biedra soli, Pietiek trešdien sacīja ētikas komisijas pārstāve Marija Balcere. Viņa gan par šo Trapiņa soli izkļūšanai no valsts parādnieku saraksta nebija neko dzirdējusi.
Trapiņš Pietiek skaidroja, ka gaidījis izmaiņas Maksātnespējas likumā, ar kurām saīsināts maksātnespējas process, un, tā kā grozījumi likumā 1.martā stājušies spēkā, iesniedzis pieteikumu tiesā, jo neredz citu iespēju, kā izkļūt no parādu jūga, kas uz viņa gulst jau no 2008.gada, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis viņa privāto auditu un veicis nodokļu uzrēķinu.
„Tā dzīvē sanāk, man nav citu variantu, kā sakārtot savu dzīvi. Man nav nekas slēpjams, esmu publiska persona. Šī lieta ir saistīta ar savulaik veiktiem nekustamā īpašuma darījumiem,” iemeslus maksātnespējas pieteikumam klāstīja Ikšķiles mērs. Viņš savulaik pārdevis sev piederošos zemesgabalus, kuriem nekustamā īpašuma burbuļa laikā krietni augušas cenas, bet pēc tam VID to traktējis kā saimniecisko darbību un uzlicis nodokļa uzrēķinu. (Šādā situācijā Latvijā nonāca daudzi simti, varbūt pat tūkstoši nekustamo īpašumu pircēju - pārdevēju.)
Viņš tiesājies ar VID, pat mēģinājis panākt savu taisnību Cilvēktiesību tiesā, kas gan viņa prasību noraidījusi, jo nodokļu jautājumi, pēc tiesas ieskatiem, ir katras valsts iekšējā lieta.
Zemi Trapiņš īpašumā esot ieguvis kā tā dēvētais Breša zemnieks, vēlāk pārtraucis lauksaimniecisko darbību, tādēļ nolēmis zemi pārdot, īpaši tādēļ, ka zemes cenas Pierīgā krietni augušas. Trapiņš bijis pārliecināts, ka valstij neko nav parādā, jo par darījumiem maksājis valsts nodevu. Taču pēc privātā audita atklājies, ka VID ieskatā viņam jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kopā ar nokavējuma naudu nodokļa parāds aprēķināts vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Pēc Trapiņa teiktā, nodokļu uzrēķins pat esot par 40% lielāks nekā no zemes pārdošanas iegūtā summa.
Lai gan tiesu izpildītājs jau sācis iekasēt 30% no viņa algas, tomēr parāda summa turpinot augt, līdz ar to viņš neredzot citu iespēju, kā izkļūt no parādu jūga. Pašlaik viņam nekādi nekustamie īpašumi nepiederot, līdz ar to maksātnespējas procesā tie netiks pārdoti.
Īsi pēc VID uzrēķina uzlikšanas viņš ar sievu noslēdzis laulību līgumu par visas mantas šķirtību, kā arī pārrakstījis sev piederošo uzņēmumu SIA Akno uz sievas vārda.
Saskaņā ar Trapiņa amatpersonas deklarāciju par 2014.gadu viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder zemnieku saimniecība Strūdzenieki. Parādsaistības jaunākajā deklarācijā viņš nav norādījis.
Deklarācijā par 2008.gadu norādīts, ka viņš no nekustamā īpašuma un sava īpašuma pārdošanas saņēmis 8000 latu (11,4 tūkstošus eiro). Savukārt deklarācijā par 2007.gadu redzams, ka Trapiņš no nekustamā īpašuma pārdošanas guvis 132 931 latus (189 143 eiro) lielus ieņēmumus, bet 2006.gadā – 97,7 tūkstošu latu (139 tūkstošu eiro) ienākumus.
Jau pēc nodokļu uzrēķina saņemšanas – 2011.gadā - Trapiņa dēls Jānis, kuram tolaik bija 21 gads un kurš bija ar prāviem zaudējumiem strādājošā ģimenes uzņēmuma Akno izpilddirektors, ziedoja Jaunajam laikam 2500 latus (3557 eiro).
Pietiek jau ziņoja, ka Trapiņš spējis ziedot, neraugoties uz to, ka uzņēmuma darbība nav uzskatāma ne par apjomīgu, ne par veiksmīgu: tā apgrozījums no 29 538 latiem (42 tūkstoši eiro) 2009. gadā sarucis trīskārt – līdz 9939 (14,1 tūkstoši eiro) gadiem 2010.gadā. Turklāt, ja vēl 2009. gadā gūta neliela – 4904 latu (6977 eiro) peļņa, tad 2010.gadā jau strādāts ar zaudējumiem divu trešdaļu apgrozījuma apjomā – tie sasnieguši 6337 latus (9016 eiro).
Toreiz Indulis Trapiņš par dēla ziedojumiem neko nevēlējās teikt. Tolaik viņš bija deklarējis 12 tūkstošu eiro parādu.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2001.gadā Indulim Trapiņam piederēja mājas Strūdzenieki Ogres rajona Ikšķiles pilsētas lauku teritorijā, zeme 60,4 ha platībā Ogres rajonā Ikšķiles pilsētā ar lauku teritoriju, ferma Kalnstariņi un visas SIA Strūdzenieki kapitāla daļas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
