Āboltiņai iespēja kļūt vēl tuvākai tautai: aizliedzošās ceļazīmes pie mājas ir noņemtas
PIETIEK08.12.2014.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība vadītājai Solvitai Āboltiņai ir radusies jauna iespēja kļūt vēl tuvākai tautai - pēc Saeimas priekšsēdētājas posteņa zaudēšanas viņa ir zaudējusi arī privilēģiju neredzēt ielas malā pie savas ģimenes mājas novietotas citu cilvēku automašīnas. Ceļazīmes "Apstāties aizliegts", kas bija izvietotas pie Āboltiņu ģimenes mājas Rīgā, Ieroču ielā, ir noņemtas, - atlikušas tikai divas improvizētas zīmītes (viena no tām - attēlā), kas aicina nenovietot automašīnas vārtu priekšā.
Pietiek jau vairākkārt informējis, ka, paklausot uzstājīgam "lūgumam", Drošības policija bija nokārtojusi 11. Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai iespēju atbrīvoties no automašīnām, ko viņas kaimiņi Rīgā iepriekš varēja izvietot Ieroču ielas malā.
"Rakstu jums sakarā ar apstāšanās aizlieguma zīmju uzstādīšanu Rīgā, Ieroču ielā 8. Zīmes acīmredzami uzstādītas bez pamatojuma jo nekādiem satiksmes noteikumu kritērijiem šādu zīmju izvietošanai šī vieta neatbilst. Ielas iedzīvotājiem tādējādi tagad ir liegta iespēja novietot automašīnu vismaz 40 metrus garā joslā," - šādu informāciju Pietiek pērn saņēma no kāda lasītāja.
"Kas interesants šajā sakarā: no nama regulāri izbrauc un atbrauc valdības Mercedes Benz markas automašīna ar džipa apsardzi aizmugurē, kurš turklāt aprīkots ar zilajām bākugunīm," rakstīja lasītājs, pieļaujot, ka, "iespējams, ceļa zīmes ir uzstādītas patvaļīgi. Iespējams, valsts nauda un resurss izmantots savtīgos nolūkos".
Lasītāja pieļāvums, kā noskaidroja Pietiek, tomēr bija nepareizs - iespēja atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām "īpašajam" nama iemītniekam bija nodrošināta, pateicoties Drošības policijas iesaistīšanai šī jautājuma atrisināšanā.
Ieroču ielā 8 gan nav reģistrēts nevienai augstai valsts amatpersonai piederošs dzīvoklis, taču Lursoft datu bāze rāda, ka tieši šo namu kā savu dzīvesvietu reģistrējis Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš. Šeit ikdienā mīt arī pati Āboltiņa, kuras "drošībai" tad arī mājas tuvumā bija aizliegta citu auto apstāšanās un stāvēšana.
Rīgas domes Satiksmes departaments skaidroja, ka "ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” ar papildzīmi Nr.808 „Darbības zona” (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr.8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu".
Savukārt avoti drošības struktūrās Pietiek bija informējuši, ka šajā gadījumā Drošības policija pieprasījumu izteikusi tikai tāpēc, ka uz šādu "risinājumu" uzstājusi īpaši augstā amatpersona, kurai kaimiņu automašīnas vairākkārt esot patraucējušas.
"Parastajiem cilvēkiem" atšķirībā no Saeimas priekšsēdētājas esot jāatceras, ka ielas galvaspilsētā ir domātas pirmām kārtām braukšanai, - tas savukārt izrietēja no Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildes Āboltiņas kaimiņiem, kuri bija vērsušies ar iesniegumu domē. Savukārt Saeimas priekšsēdētājai šādas privilēģijas vienkārši pienākoties.
Šoruden, kad Āboltiņa augsto amatu bija zaudējusi, Drošības policija apgalvoja, ka jau "tuvākajā laikā" plānojot vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā ar lūgumu, atsaucot savu pieprasījumu par ceļazīmju "Apstāties aizliegts" uzstādīšanu pie nama Ieroču ielā 8.
Ar lielu kavēšanos, 27. novembrī, kā apliecināja Drošības policija, "minētā vēstule ir nosūtīta Rīgas domes Satiksmes departamentam". Savukārt departamenta vadība jau iepriekš Pietiek bija apliecinājusi, ka "pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no Drošības policijas Jūsu vēstulē norādītajā vietā iepriekš minētās ceļa zīmes tiks demontētas". Nu tas arī ir izdarīts.
Pati Āboltiņa nekad nav vēlējusies sniegt kādas atbildes par šīm "īpašajām" ceļazīmēm pie savas ģimenes mājas.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
