Aborigēnu valsts TV „pīāra” pakalpojumi ārvalstu kapitālam
Aivars Lembergs15.03.2016.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Aborigēnu valsts iedzīvotāji, kas cieš no Ventspils naftas termināla (VNT) ārvalstu īpašnieku neizdarības un ir spiesti ikdienā elpot smakas no eksotisku naftas produktu maisījumiem, nav pelnījuši dzīvot tīrā vidē, savukārt šo neizdarību īstenotāji tikmēr valsts t.s. sabiedriskajā televīzijā var mierīgi melot, ka iemesls šādai situācijai ir ļaunie spēki Ventspils pilsētas domes personā, kas tiem it kā neizsniedzot būvatļaujas.
Šāds rezumējums izriet no De facto raidījuma noskatīšanās LTV 13.03.2016. Latviešiem un citām tautām ir daudz teicienu, kas labi iederas dažādās dzīves situācijās, un šajā pilnīgi noteikti atbilstu tas, ka sliktam dejotājam arī kurpes traucē. Respektīvi, ja sešu gadu laikā, kopš Vitol kļuvis par vienīgo VNT īpašnieku, kuram ir liela vēlme dažādot pārkraujamo kravu nomenklatūru Ventspils ostā ar cilvēkiem un apkārtējai videi kaitīgiem maisījumiem, bet vienlaikus nav tikpat atbilstošas vēlmes saskaņā ar valstī pastāvošo tiesisko regulējumu šo kaitējumu novērst, tad, protams, visvieglāk šo gadiem vilcināto naudas līdzekļu ieguldīšanu kaitīgās ietekmes novēršanā ir novelt uz it kā ārējiem apstākļiem.
Patiesībā šādu ārēju apstākļu konkrētajā gadījumā nemaz nav, toties ir klaji melīgs sižets valsts TV. Kaut gan Ventspils pilsētas dome jau gadus sešus nesekmīgi centusies norādīt VNT, ka tam jāatrisina kaitīgo smaku savākšanas jautājums, patiesība ir tāda, ka Ventspils pilsētas domē ar attiecīgas būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu VNT vispār nekad nav vērsies, tātad attiecīgi nekad nav un nav varējis saņemt būvatļaujas atteikumu.
Tikai šogad, 2016.gada 13.janvārī, VNT valdes priekšsēdētājs Panclafs, kas De facto aizrautīgi stāstīja par nesaņemtajām būvatļaujām (daudzskaitlī!), ir vērsies Ventspils brīvostas pārvaldē, lūdzot izsniegt tehniskos noteikumus tvaiku savākšanas sistēmas būvniecībai, savukārt vēl gandrīz divus mēnešus (!) vēlāk, 2016.gada 3.martā, VNT vērsies Valsts vides dienesta Ventspils Reģionālajā vides pārvaldē, lūdzot to uzsākt ieceres ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, bez kura saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, būvatļaujas izsniegšana vispār nav iespējama. Tas nozīmē, ka līdz jebkādu būvniecības dokumentu iesniegšanai Ventspils pilsētas domē VNT ir vēl tāls ceļš ejams un ka nekādu iekārtu uzstādīšanu iepriekš VNT nemaz nav plānojis.
Visdrīzāk īstais iemesls VNT pasivitātei savu pienākumu izpildē pret Ventspils pilsētas iedzīvotajiem un apkārtējo vidi ir pavisam cits – aborigēnu valstī cilvēki var elpot arī indīgus izgarojumus, un nav nekādas vajadzības tam tērēt liekus naudas līdzekļus, kas iegūti uz šīs pašas valsts infrastruktūras rēķina. Un savas pozīcijas paušanai labākais sabiedrotais būs par visas valsts iedzīvotāju, tajā skaitā arī ventspilnieku, uzturētā TV, kuras žurnālists iztapīgi atskaņos Panclafa vienpusējo viedokli, neiedziļinoties ne būvatļauju izsniegšanas vispārējā kārtībā Latvijas valstī, ne arī, uzdodot precīzus jautājumus Ventspils pilsētas domei tieši konkrētās problēmas sakarā. Īsta aborigēnu paradīze ārvalstu kapitāla pārstāvim!
Var jautāt – ja VNT jau gadu desmitiem strādā ostā, kāpēc pēkšņi ir vajadzīgas jaunas tvaiku savākšanas iekārtas? Ļoti vienkārši: naftas produkti ir pārkrauti Ventspilī daudzu gadu garumā. Taču līdz ar Vitol ēru pārkrauto produktu nomenklatūra tiek papildināta ar citiem produktiem, kam raksturīgi dažādi ķīmiskie piemaisījumi un izteikta smaka. Ventspils pilsētas dome jau vairāku gadu garumā aicinājusi VNT uzstādīt tvaiku savākšanas iekārtas. Salīdzinājumam – cita Ventspilī bāzēta kompānija Ventamonjaks serviss šādu pašu problēmu atrisināja jau sen – pirms 10 gadiem (2006.g.), par Eiropas Savienības līdzekļiem uzstādot naftas produktu tvaiku savākšanas iekārtas. Taču VNT tas nav licies svarīgi, un līdz šim visas prasības minētajā jautājumā ir ignorētas.
Toties tagad tiek mēģināts savienot nesavienojamo, ar dižu pompu paziņojot par savu līgumattiecību laušanu ar ventspilniekiem, kas gadiem ilgi, līdzīgi kā citās ostu pilsētās, bija sava veida solidaritātes pakts starp VNT un pilsētas iedzīvotājiem: vieniem piekrītot, ka pilsētā tiek pārkrautas bīstamas vielas, bet otriem par to piešķirot finansējumu sporta, kultūras un sociālajiem pasākumiem Ventspilī. Acīmredzot patiesā VNT īpašnieku izpratne par šā līguma jēgu ir bijusi pavisam cita – mēs maksājam naudu pilsētas domes budžetā, bet jūs mums neizvirziet nekādus noteikumus un prasības saistībā ar naftas produktu pārkraušanas drošību pilsētā. Tā teikt, nauda apmaiņā pret noteikumu ignorēšanu! Un, protams, visi stāstiņi TV ēterā par atbalsta politikas maiņu ir tikai aizsegs patiesajam mērķim – vēlmei visiem spēkiem izvairīties no naudas tērēšanas tvaiku savākšanas iekārtās vai, citiem vārdiem, aborigēnu valsts, pilsētas un cilvēku tiem pienākošās dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Ar Ventspils pilsētas domes rokām neizdevās. Varbūt izdosies ar Latvijas valsts TV kalpu palīdzību?
Un vēl viens pavisam retorisks jautājums – vai kopš Ventspils naftas nonākšanas ārvalstu kapitāla īpašumā kāds ir dzirdējis par tās vērā ņemamām atbalsta aktivitātēm valsts sporta, kultūras un sociālajā dzīvē? Ak jā, bija tāds skvoša turnīrs 2011.gadā...
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
