Aborigēnu valsts TV „pīāra” pakalpojumi ārvalstu kapitālam
Aivars Lembergs15.03.2016.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Aborigēnu valsts iedzīvotāji, kas cieš no Ventspils naftas termināla (VNT) ārvalstu īpašnieku neizdarības un ir spiesti ikdienā elpot smakas no eksotisku naftas produktu maisījumiem, nav pelnījuši dzīvot tīrā vidē, savukārt šo neizdarību īstenotāji tikmēr valsts t.s. sabiedriskajā televīzijā var mierīgi melot, ka iemesls šādai situācijai ir ļaunie spēki Ventspils pilsētas domes personā, kas tiem it kā neizsniedzot būvatļaujas.
Šāds rezumējums izriet no De facto raidījuma noskatīšanās LTV 13.03.2016. Latviešiem un citām tautām ir daudz teicienu, kas labi iederas dažādās dzīves situācijās, un šajā pilnīgi noteikti atbilstu tas, ka sliktam dejotājam arī kurpes traucē. Respektīvi, ja sešu gadu laikā, kopš Vitol kļuvis par vienīgo VNT īpašnieku, kuram ir liela vēlme dažādot pārkraujamo kravu nomenklatūru Ventspils ostā ar cilvēkiem un apkārtējai videi kaitīgiem maisījumiem, bet vienlaikus nav tikpat atbilstošas vēlmes saskaņā ar valstī pastāvošo tiesisko regulējumu šo kaitējumu novērst, tad, protams, visvieglāk šo gadiem vilcināto naudas līdzekļu ieguldīšanu kaitīgās ietekmes novēršanā ir novelt uz it kā ārējiem apstākļiem.
Patiesībā šādu ārēju apstākļu konkrētajā gadījumā nemaz nav, toties ir klaji melīgs sižets valsts TV. Kaut gan Ventspils pilsētas dome jau gadus sešus nesekmīgi centusies norādīt VNT, ka tam jāatrisina kaitīgo smaku savākšanas jautājums, patiesība ir tāda, ka Ventspils pilsētas domē ar attiecīgas būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu VNT vispār nekad nav vērsies, tātad attiecīgi nekad nav un nav varējis saņemt būvatļaujas atteikumu.
Tikai šogad, 2016.gada 13.janvārī, VNT valdes priekšsēdētājs Panclafs, kas De facto aizrautīgi stāstīja par nesaņemtajām būvatļaujām (daudzskaitlī!), ir vērsies Ventspils brīvostas pārvaldē, lūdzot izsniegt tehniskos noteikumus tvaiku savākšanas sistēmas būvniecībai, savukārt vēl gandrīz divus mēnešus (!) vēlāk, 2016.gada 3.martā, VNT vērsies Valsts vides dienesta Ventspils Reģionālajā vides pārvaldē, lūdzot to uzsākt ieceres ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, bez kura saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, būvatļaujas izsniegšana vispār nav iespējama. Tas nozīmē, ka līdz jebkādu būvniecības dokumentu iesniegšanai Ventspils pilsētas domē VNT ir vēl tāls ceļš ejams un ka nekādu iekārtu uzstādīšanu iepriekš VNT nemaz nav plānojis.
Visdrīzāk īstais iemesls VNT pasivitātei savu pienākumu izpildē pret Ventspils pilsētas iedzīvotajiem un apkārtējo vidi ir pavisam cits – aborigēnu valstī cilvēki var elpot arī indīgus izgarojumus, un nav nekādas vajadzības tam tērēt liekus naudas līdzekļus, kas iegūti uz šīs pašas valsts infrastruktūras rēķina. Un savas pozīcijas paušanai labākais sabiedrotais būs par visas valsts iedzīvotāju, tajā skaitā arī ventspilnieku, uzturētā TV, kuras žurnālists iztapīgi atskaņos Panclafa vienpusējo viedokli, neiedziļinoties ne būvatļauju izsniegšanas vispārējā kārtībā Latvijas valstī, ne arī, uzdodot precīzus jautājumus Ventspils pilsētas domei tieši konkrētās problēmas sakarā. Īsta aborigēnu paradīze ārvalstu kapitāla pārstāvim!
Var jautāt – ja VNT jau gadu desmitiem strādā ostā, kāpēc pēkšņi ir vajadzīgas jaunas tvaiku savākšanas iekārtas? Ļoti vienkārši: naftas produkti ir pārkrauti Ventspilī daudzu gadu garumā. Taču līdz ar Vitol ēru pārkrauto produktu nomenklatūra tiek papildināta ar citiem produktiem, kam raksturīgi dažādi ķīmiskie piemaisījumi un izteikta smaka. Ventspils pilsētas dome jau vairāku gadu garumā aicinājusi VNT uzstādīt tvaiku savākšanas iekārtas. Salīdzinājumam – cita Ventspilī bāzēta kompānija Ventamonjaks serviss šādu pašu problēmu atrisināja jau sen – pirms 10 gadiem (2006.g.), par Eiropas Savienības līdzekļiem uzstādot naftas produktu tvaiku savākšanas iekārtas. Taču VNT tas nav licies svarīgi, un līdz šim visas prasības minētajā jautājumā ir ignorētas.
Toties tagad tiek mēģināts savienot nesavienojamo, ar dižu pompu paziņojot par savu līgumattiecību laušanu ar ventspilniekiem, kas gadiem ilgi, līdzīgi kā citās ostu pilsētās, bija sava veida solidaritātes pakts starp VNT un pilsētas iedzīvotājiem: vieniem piekrītot, ka pilsētā tiek pārkrautas bīstamas vielas, bet otriem par to piešķirot finansējumu sporta, kultūras un sociālajiem pasākumiem Ventspilī. Acīmredzot patiesā VNT īpašnieku izpratne par šā līguma jēgu ir bijusi pavisam cita – mēs maksājam naudu pilsētas domes budžetā, bet jūs mums neizvirziet nekādus noteikumus un prasības saistībā ar naftas produktu pārkraušanas drošību pilsētā. Tā teikt, nauda apmaiņā pret noteikumu ignorēšanu! Un, protams, visi stāstiņi TV ēterā par atbalsta politikas maiņu ir tikai aizsegs patiesajam mērķim – vēlmei visiem spēkiem izvairīties no naudas tērēšanas tvaiku savākšanas iekārtās vai, citiem vārdiem, aborigēnu valsts, pilsētas un cilvēku tiem pienākošās dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Ar Ventspils pilsētas domes rokām neizdevās. Varbūt izdosies ar Latvijas valsts TV kalpu palīdzību?
Un vēl viens pavisam retorisks jautājums – vai kopš Ventspils naftas nonākšanas ārvalstu kapitāla īpašumā kāds ir dzirdējis par tās vērā ņemamām atbalsta aktivitātēm valsts sporta, kultūras un sociālajā dzīvē? Ak jā, bija tāds skvoša turnīrs 2011.gadā...
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
