Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ādažu iedzīvotāji vaino pašvaldības vadītāju, pēdējos divus gadus Reģionu aliansi pārstāvošo Māri Sprindžuku īpaši neveiksmīgā apkures politikā un labvēlības izrādīšanā privātajam siltumenerģijas ražotājam, kurš vairākus gadus piemērojis nepamatoti paaugstinātu apkures tarifu Ādažu daudzdzīvokļu mājām. Domes priekšsēdētājs savukārt sakās esam pārliecināts, ka pašvaldība saistībā ar apkures tarifu iedzīvotāju sagatavoto situācijas izklāstu, kā arī domes vadītāja komentāru. Pietiek šodien publicē abu pretēji noskaņoto pušu viedokļus.

Neapmierināto Ādažu iedzīvotāju viedoklis:

„2015.gadā Ādažu novadā beidzās līgums par apkures pakalpojuma sniegšanu daudzdzīvokļu mājām. 2015.gadā Ādažu novada dome organizēja darba grupu no dažādām personām – pozīcijas, opozīcijas, speciālistiem un vienkāršiem iedzīvotājiem, kur galvenais mērķis bija izstrādāt stratēģiju un pieņemt lēmumu apkures jautājumā – visizdevīgāko un saimnieciski pareizāko lēmumu Ādažu novada apkures pakalpojumu sniegšanā. Darba grupa nostrādāja līdz apkures sezonas sākumam, nepieņemot nekādu lēmumu. Šīs sanāksmes bija nekompetentas, bez jebkādiem risinājumiem. Kā rezultātā jautājums netika atrisināts līdz pat apkures sezonas sākšanās 2015.gada rudenī.

Kā risinājumu Dome akceptēja sadarbības līgumu ar privāto kompāniju, kuras apkures sistēmas (privātās) tika ekspluatētas jau no 2005. līdz 2015.gadam, kā rezultātā jauns spēlētājs Ādažu apkures tirgū netika izveidots.

Jāņem vērā, ka privātā apkures katla atrašanās vieta ir pašvaldības ēkā, kurā ir pievadīti pilnīgi visi apkures tīkli no daudzdzīvokļu mājām Ādažu ciematā kopš PSRS laikiem. Tātad vieta, kur atrodas pašreizējais privātās kompānijas apkures katls, ir vienīgā vieta, kur šāds pakalpojums ir iespējams.

Ja ir runa par saimnieciski pareizāko rīcību no Domes puses, tad varēja būt dažādi risinājumi, piemēram, uz esošās infrastruktūras, proti tīkliem, zemes, ēkas, visa, kas pieder pašvaldībai, arī izveidot savu katlumāju un sniegt pašai pašvaldībai šo pakalpojumu iedzīvotājiem. Saskaņot to ar EM Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.

Ja ir izvēle par sadarbību privātajā sektorā, tad atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu bijis jāizsludina konkurss par iespēju uzņēmējiem, kuriem šī uzņēmējdarbības sfēra liekas pieņemama un interesējoša, piedalīties konkursā. Jo, kā ir saprotams no pašreizējās situācijas, uz pašvaldības zemes, pašvaldības ēkā un, ņemot vērā to, ka šajā ēkā ir visi pievadi no daudzdzīvokļu mājām, būtu bijis nepieciešams rīkot konkursu.

Pretēji visiem normatīvajiem aktiem un veselajam saprātam PSIA „Ādažu Namsaimnieks” noslēdz līgumu ar privāto pakalpojumu sniedzēju uz 10 gadiem par summu - nepilniem 10 miljoniem eiro, ar iespēju vēl iznomāt pašvaldības zemi jaunas privātās katlumājas būvniecībai tai pat vietā, kur atrodas visa infrastruktūra, kas pievilkta PSRS laikos un skaitās pašvaldības īpašums.

Rezultātā, kad PSIA „Ādažu Namsaimnieks” ir noslēdzis līgumu ar privāto uzņēmēju, citas institūcijas, kas uzrauga šādus procesus, netiek informētas un tiek maldinātas par šīs vienīgās iespējamās vietas stratēģisko svarīgumu apkures pakalpojuma sniegšanai. Proti, PSIA „Ādažu Namsaimnieks” interpretē situāciju, ka konkurss nav jārīko un uzņēmums ir tiesīgs slēgt līgumu bez konkursa.

Izbrīna tālākie notikumi, jo domes vadītājs Māris Sprindžyuks, kurš paraksta šo līgumu pēc PSIA „Ādažu Namsaimnieka”, lai tas stātos spēkā, neuzdod jautājumu sev par to vai konkurss ir nepieciešams, bet vienkārši paraksta līgumu kā iestādes vadītājs.

Tālāk 2015.gada augustā jautājums nonāk līdz Ādažu novada domes sēdei, kur domes deputāti tiek informēti, ka līgums starp PSIA „Ādažu Namsaimnieks” un privāto pakalpojuma sniedzēju jau ir noslēgts, līdz ar ko visiem vienkārši formāli jānobalso par šāda jautājuma atbalstīšanu.

Protams, tautas kalpi, uzticoties Domes administrācijai un Sprindžukam, šādu lēmumu nobalso, neiedziļinoties, ka kāds bez konkursa tagad sniegs pakalpojumu, vienīgajā vietā, kur tas ir iespējams – uz pašvaldības zemes, pašvaldības ēkā, ar pašvaldības infrastruktūru.

Atsevišķi var pieminēt, ka domes administrācijas vadītājs, konkrēti izpilddirektors, kurš pie algas vēl saņem piemaksu, lai uzraudzītu pašvaldības kapitālsabiedrības, tā vietā, lai iedziļinātos jautājumā, šo jautājumu „neredz”.

Pie visa augstāk minētā ir vēl daudz neskaidru jautājumu, piemēram, tas, ka PSIA „Ādažu Namsaimnieks” no 2012. līdz 2016.gadam paaugstina iedzīvotājiem tarifus, nesaskaņojot tos ar EM Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kā rezultātā deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas pašlaik zina, ka katrs dzīvoklis ir pārmaksājis EUR 15.00/mēn. visas apkures sezonas laikā.

Šādu dokumentu par to, ka PSIA „Ādažu Namsaimnieks” drīkstēja pacelt tarifus, nav, un Ādažu novada domē to visu labi zina.

Konstatēts, ka „Ādažu Namsaimnieks” (ĀN) ilgstoši ir maldinājis (krāpis?) Ādažu un Kadagas iedzīvotājus un piemērojis paaugstinātu siltumapgādes tarifu. ĀN nenoliedz, ka no SIA „Balteneko” lētāk iepirktā siltumenerģija patērētājiem pārdota par paaugstinātu cenu.

Par minēto konstatējumu ĀN kapitāldaļu turētājam Ādažu novada domes priekšsēdētājam tiek uzdots jautājums ar lūgumu sniegt skaidrojumu par ĀN rīcības likumību, piestādot patērētājiem maksu par patērēto siltumenerģiju pēc tarifa, kas neatbilst ar RRPSP Regulatora lēmumu apstiprinātajam. Vienlaicīgi tiek lūgts sniegt skaidrojumu par ĀN rīcības likumību veicot darījumus ar SIA „Balteneko” kokskaidu granulu kurināmā katlos saražoto siltumu bez saskaņošanas ar SPRK.

Domes priekšsēdētājs savā atbildes vēstulē apliecina, ka „SPRK ir informēta” un „ĀN  darbībā nav saskatāmas pretlikumīgas rīcības pazīmes”. SPRK atbild, ka ĀN ir rīkojies pretlikumīgi, jo nav pildījis atbilstošu likumu normas. Informācija tiek nodota domes deputātiem. Domes priekšsēdētājs kategoriski atsakās izskatīt jautājumu domes sēdē un noraida dažu deputātu pieprasījumu veikt ĀN revīziju.

Šeit rodas vesela virkne jautājumu. Kāda iemesla pēc domes priekšsēdētājs konsekventi cenšas „piesegt” ĀN? Kāpēc ir jābaidās no revīzijas, ja domē uzskata, ka viss ir kārtībā? Vai finanšu uzraudzības institūcijām nevajadzēja to konstatēt jau agrāk? Kā ĀN izdodas apmānīt auditorus? Vai šeit nav iesaistīts arī siltumenerģijas ražotājs? Vai SIA „Balteneko” nebija jāgriežas SPRK ar jaunu tarifu projektu, tiklīdz tika saņemta domes atļauja granulu katlu uzstādīšanai blakus esošajam koģeneratoram un ūdens sildāmajiem katliem gan Ādažu, gan Kadagas ciematā? Vai nav vērojamas abpusēji koruptīvas rīcības pazīmes? Nav šaubu, ka, iedziļinoties lietā pēc būtības, var parādīties vēl daudzi citi jautājumi...

Pati PSIA „Ādažu Namsaimnieks” funkcija nodokļu maksātājiem ir traģēdija, jo jāuztur uzņēmums ar daudzām darbavietām, amatiem, kur pats PSIA „Ādažu Namsaimnieks” domes rīkotajos konkursos nav neko uzvarējis, bet šos pakalpojumus sniedz cits uzņēmējs, piemēram: zāles pļaušana, sniega tīrīšana.

PSIA „Ādažu Namsaimnieks” veic negodīgu konkurenci ar citiem Ādažu apsaimniekotājiem, kas darbojas Ādažu teritorijā.

Bet pats nosodāmākais ir apkures pakalpojuma sadārdzināšana par siltuma pārvadīšanu no apkures katla līdz patērētājam. Līdz ar ko iegūstam Ādažu apkures cenu kā vienu no visdārgākajām valstī.”

Domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka skaidrojums:

„Runa ir par konfliktu ar vienu iedzīvotāju, kam pieder dzīvoklis 5-6 stāvu mājā. Un viņš pats ir siltuma iekārtu tirgotājs. Viņam izveidojās konflikts ar „Ādažu Namsaimnieku” par to, ka viņš negrib būt pie mājas vienotās apkures, bet grib ierīkot mazu gāzes katliņu savā dzīvoklī, izlaist skursteni caur logu vai sienu. Viņš gribot maksāt atsevišķi, jo tā viņam sanākšot lētāk. Latvijā ir diezgan daudz mājau, kur tā ir nolemts. Ja mājas kopība tā nolemj, tad tā arī tiek darīts. Ādažos ir tā, ka visās mājās dzīvokļu īpašnieku kopība ir nobalsojusi par centralizēto apkures sistēmu.

Vairāk nekā 20 mājām Ādažos ir centrālā apkure, apkuri nodrošina „Ādažu Namsaimnieks”, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Vienīgais juridiskais veids, kā var apkures sistēmu veidot katrs pats atsevišķi, ir panākt to, ka mājas īpašnieku kopība nobalso par to, ka viņi grib citu sistēmu. „Ādažu Namsaimnieks” uzstāja, ka nav likumīga pamata ierīkot atsevišķu apkures sistēmu vienam atsevišķam dzīvoklim, bet tas netika ievērots, un konkrētais īpašnieks tomēr to skursteni ir taisījis. Un viņš Ādažu pašvaldībai rakstīja, ka viņam nav jāmaksā par koplietošanas telpu, kāpņu telpas utt. apsildīšanu. Tajā strīdā viņš juridiski zaudēja. Tas bija tas, kā konflikts sākās.

Ādažos siltumu ražo privātais uzņēmums, kurš piegādā siltumu pašvaldības kapitālsabiedrībai „Ādažu Namsaimnieks”, kas tālāk to piedāvā iedzīvotājiem. Tā tas ir jau kopš 1997.gada. Šis ražotājs ir pirmais koģenerācijas tehnoloģijā ražojošais uzņēmums Latvijā. Tiek ražota gan elektroenerģija, gan siltums. Vēl pat Latvijā nebija tas regulējuma dalījums, un nebija valsts atbalsts koģenerācijai. Ādažos jau vēsturiski bija vecāka tehnoloģija. Ik pa gadiem mainās regulatora metodika, noteikumi. Tad valsts izdomā subsīdijas koģenerācijai. Tas viss nāk vēlāk, bet Ādažos visu laiku ir viens un tas pats ražotājs.

Ap 2013.gadu beidzās tie 10-15-20 gadiem nolīgtais termiņš, un bija jautājums, kā Ādažiem darīt tālāk. Un tad jau tas pats Gunārs Blūzmanis bija politiski aktīvs, viņš gāja uz vēlēšanām, bet netika ievēlēts. Mēs startējām no viena saraksta. Viņa vēlme bija, lai pašvaldība pati ražo un pati pārdod siltumu, bet to privāto ražotāju “triecam prom”. Siltumu vajagot ražot no šķeldas un granulām. Bija vispārējs noskaņojums par biomasas izmantošanu siltuma ražošanā. Blūzmanis ļoti kultivēja šo ideju, jo viņš pats ir iekārtu tirgotājs. Viņam ir izdevīgi, lai Ādažos veidojas tirgus.

Tā ir otra epizode, kad cilvēks ir zināmā interešu konfliktā. Mums Ādažos bija trīs pētījumi. Tos bija veikuši „Servitum”, „Eko doma” un pats Blūzmanis. Mēs nonācām pie secinājuma, ka Ādažu sistēma ir principiāli pareizi būvēta, ņemot vērā Ādažu izmērus. Bija skaidrs, ka nav nekāda pamata kaut ko radikāli mainīt, jo nav skaidri aprēķini, ka tas ļaus pazemināt tarifus.

Bija neskaidrība, kas notiks ar gāzes un naftas cenām. Tuvojās apkures sezona, nebija laika neko radikāli mainīt, un tika nolemts uz vienu, diviem gadiem pagarināt līgumu ar to pašu „Balteneko”. Tika pagarināts līgums ar nodomu, ka tas ir pagaidu režīms, jo ir nepieciešams laidums, iespējams, ar jaunām tehnoloģijām. Bija tas starta periods. Lai būtu skaidrāks tarifs un tas nelēkātu uz vienu, vai otru pusi, tika izvēlēta tā metode.

Ir tikai viens ražotājs, un līdz ar to tarifa metodi noteica tā, lai viņš neskrien pēc šķeldas. Jo, ja to piesien pie citas formulas, tad ir risks, ka tarifs Ādažos būs nesamērīgi dārgs vai nesamērīgi lēts. Tā metode tajā brīdī bija pareiza. Ar šodienas zināšanām, zinot, kādas bija cenas 2014. un 2015.gadā, tas pats Blūzmanis saka, ka toreiz vajadzēja darīt citādāk un tad būtu iznācis lētāk.

Viņš uzrakstīja arī sūdzību regulatoram. Ko dara regulators? Viņš izpēta, viņš saka, ka varēja darīt šādi, varēja darīt citādi. Regulators pasaka, ka turpmāk uzraudzīs „Ādažu Namsaimnieku”, kā viņi piemēro tarifu. Bet viņi nepiemēroja nevienu no likumā noteiktajiem bargajiem instrumentiem, ko dara, ja pakalpojumu sniedzējs blēdās vai krāpjas. Viņi neizmantoja nevienu no bargajām metodēm, ko viņi varēja darīt – atņemt licenci un vēl kaut ko. Tā sūdzēšanās neko nedeva.

Tagad nāk vēlēšanas, un tas pats Blūzmanis, manuprāt, veido jaunu politisku projektu, kur jāmusina iedzīvotāji par to, ka ar tarifu starpību viņi ir apzagti un apkrāpti. Te ir jāskatās kontekstā, kas to visu dara un kādi ir viņu īstie nolūki. Un kādi vienmēr ies līdz, jo kuram tad patīk maksāt rēķinus. Bet to tiesisko pusi par 2013.gada 10 mēnešiem jau ir vērtējis regulators. Varēja darīt dažādās metodēs. Tā ir spekulācija ar politisku vai ekonomisku mērķi, lai dabūtu nost „Ādažu Namsaimnieku” un atdotu šo tirgu kādam citam. Bet tas ir kopā ar kaut kādām politiskām nestabilitātēm.

Mums Ādažos ir traki gājis. Es esmu otro reizi mērs šajā sasaukumā un es tiku ievēlēts no tā paša saraksta, kur bija Blūzmanis. Mani nometa no amata, bet pēc pusgada man bija jānāk atpakaļ, jo bez manis tās koalīcijas nevarēja sadzīvot. Ir politiskais oportūnisms un revanšisms. Ir vēlme ar jebkuriem līdzekļiem, lai cik viņi nebūtu amorāli, ietekmēt to procesu.

Ir jāredz arī tā formālā puse. Ja iedzīvotāji uzskata, ka tas nav pareizi, tad mums tas ir jāizskata. Dome to ir skatījusi un izvērtējusi. Dome ir arī rakstiski atbildējusi. Cilvēkam nav autoritātes. Viņš pat nevar savā mājā sarunāt, lai atvienotos no tā ļaunā „Ādažu Namsaimnieka”.

Apkure Ādažos nav dārga. Viņa nebija dārga arī tad. To arī visi tie trīs pētījumi atzina, ka mēs esam prasmīgi novadījuši vienu mazākajām centrālajām siltuma sistēmām Latvijā. Neskatoties uz to, ka Ādažos ir maza sistēma, mums ir izdevies to saglabāt un izveidot jaunus tīklus – Podnieku rajons, ir pieslēgta Kadaga, kas ir Gaujas otrajā pusē. Visas tās reformas no konsultantu viedokļa ir notikušas pareizi. Mēs drīzāk esam veiksmes stāsts, nevis briesmu stāsts. Protams, var jautāt, kādēļ tarifi tajos divos gados netika piesaistīti naftas cenai. Bet to jau nevar runāt uz priekšu. Ja mums būtu šobrīd jāizšķiras, kā darīt, tad apkure ar šķeldu un granulām būtu dārgāka nekā ar gāzi, jo gāze šobrīd ir ļoti lēta.”

Ja pašvaldībai šobrīd būtu jādomā, ko darīt, mums būtu grūti lemt. Es pats gan esmu par šķeldas apkuri, jo tā ir pašu enerģētika, tas nav fosilais kurināmais un tas nav jāpērk no Krievijas. Bet reālā dzīve ir tāda, ka jau trešo gadu nafta ir lēta. Un tas pats Balteneko dedzina gāzi tikai tāpēc, ka tā ir lētāka.

Tā tirgus konjunktūra visu laiku mainās, un sanāk tā, ka tam, kuram ir apkure, ir vajadzīgi 2-3 alternatīvi enerģijas avoti, un viņš visu laiku maina un regulē. Bet ir tā spekulācija, ja mēs darītu savādāk, tad dzīvotu labāk. Monopols nopērk vienu vai vairākas iekārtas, kas ļauj ar vienu vai vairākām tehnoloģijām ražot, un viņš tur žonglē. Viņš žonglē, lai varētu pelnīt un turēt to tarifu. Var jau arī aiziet otrādi, ka tas tarifs skrien gaisā. Tad, kad bija tas pārejas posms, bija uzsvars uz tarifa stabilitāti, lai tas “neaiziet gaisā”. Neviens nezināja, kas būs.

Regulatorā, starp citu, strādā Blūzmaņa brālis. Man nav ne mazāko šaubu, ka viņi ies uz tiesu un mēģinās tur kaut ko pierādīt. Bet tas beigsies bezjēdzīgi. Tam ir tikai viens mērķis – musināt iedzīvotājus. Jo tas ir populāri pirms vēlēšanām – pārmest, ka par kaut ko tiek pārmaksāts. Mums Ādažos ir viens no mazākajiem siltuma tīkliem, mums ir objektīvi, ka administratīvās izmaksas ir augstākas, jo mums ir maz mājokļu. Mums nav karstā ūdens, mēs to atvienojām pirms divdesmit gadiem. Iedzīvotājiem siltais ūdens ir centralizēts, bet karsto ūdeni viņi ražo katrs ar savu boilerīti. Tas nozīmē, ka siltuma ražotājs un siltuma tirgotājs sešus mēnešus strādā un sešus mēnešus stāv dīkā. Tātad tarifs ir mazliet augstāks, jo nestrādā visus divpadsmit mēnešus. Cilvēki viņiem ir jānodarbina arī vasarā. Viņus nevar uz pusgadu palaist brīvlaikā.

Sanāk, ka sistēmas īpatnības dēļ tarifam mums ir jābūt dārgākam. Piemēram, Rīgā visas iekārtas ir jāamortizē uz 12 mēnešiem, bet Ādažos mēs to varam amortizēt tikai uz sešiem mēnešiem. Kamēr neražo karsto ūdeni, mums tas tarifs vienmēr būs augstāks. Tas ir dēļ šīs īpatnības. Bet mēs Ādažos esam pa vidu, mēs neesam dārgais gals. Ja Ādaži būtu visdārgākie un politiķi būti kaut ko sadarījuši par labu kādam vienam monopolistam – atdevuši, pārdevuši utt., tad varētu mums kaut ko pārmest. Bet tā nav taisnība. Tas ir ticības jautājums. Es arī nesaprotu, kādā formulā tarifs tiek rēķināts. To saprot tikai regulatora speciālisti.

Pat neviena tiesa to nevar saprast. Nav jau tāda autoritāte ne dzīvokļu mājā, ne pašvaldībā, kura var precīzi saprast un izrēķināt. Mums ir jābūt labiem pārvaldības principiem, ka,izvēloties kādu metodi, mēs to darām ar labu gribu, piemēram, lai neceltos tarifs. Un iepriekšējos periodos nav nekas darīts par sliktu iedzīvotājiem. Tās ir muļķības.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...