Advokāta vārdā izplata daļēju „Krājbankas” kreditoru sarakstu, par patiesīgumu atbildību neuzņemas
PIETIEK01.04.2012.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Svētdienas, 1. aprīļa vakarā no advokāta Alda Gobzema elektroniskā pasta adreses [email protected] izplatīts elektronisks dokuments, ko tā izsūtītājs, parakstoties advokāta vārdā, nosauc par „iespējams, maksātnespējīgās akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka kreditoru sarakstu, it kā jau pēc izmaksām no Noguldījumu garantiju fonda”. Šo kreditoru prasījumu kopējā summa ir aptuveni 88 miljoni latu.
Nekādu atbildību par šiem datiem advokāts vai persona, kas viņa vārdā izplatījusi dokumentu, neuzņemas: „Par kreditoru sarakstā atspoguļoto ziņu patiesumu atbildību neuzņemos, jo attiecīgo sarakstu nejauši esmu atradis sava biroja pastkastē, tamdēļ tas ir pakļauts patiesības pārbaudei."
Tāpat Gobzems vai viņa vietā dokumentu izplatījusī persona norāda, ka „ētisku apsvērumu dēļ nepubliskoju informāciju par privātpersonām, kuru vidū ir ne tikai pazīstamais komponists Raimonds Pauls, bet arī citas sabiedrībā labi zināmas fiziskas un juridiskas personas”.
Cik var noprast no elektroniskā pasta vēstules, tā izsūtīta, lai veicinātu advokāta Gobzema juridisko praksi: „1. aprīlī ar elektronisko parakstu un laika zīmogu apliecinātā elektroniskajās vēstulēs esmu piedāvājis noslēgt cesijas darījumu un pārdot man prasījuma tiesības pret maksātnespējīgo akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka par 10 latiem neatkarīgi no prasījuma summas. Manuprāt, šis mans piedāvājums šobrīd ir lielākais un faktiski pagaidām arī vienīgais publiski zināmais iespējamais ieguvums, ko jebkura iestāde vai kapitālsabiedrība ar valsts vai pašvaldību kapitālu, kas ir maksātnespējīgās akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka kreditors un kas neatrodas prioritāro kreditoru galvgalī, var iegūt maksātnespējīgās akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesā, it īpaši, ja tiks uzsākta bankas bankrota procedūra.”
Pietiek šodien publisko „Gobzema Krājbankas kreditoru saraksta daļu”.
Kreditors Prasījuma summa (LVL)
VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs 25746163.92
AS Latvijas valsts meži 12216155.25
Privatizācijas aģentūra 7322297,21
Lauku attīstības fonds 6276113,26
VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" 4588102,16
VSIA "Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 2705478,92
VAS Latvijas Loto 2399680,26
RP SIA "Rīgas satiksme" 2306454,14
Rīgas Tehniskā universitāte 1397004,87
VAS Latvijas Gaisa Satiksme 1181891,39
AS Rīgas Centrāltirgus 962336,15
SIA Latvijas Garantiju aģentūra 937633,55
SIA Rīgas meži 847365,28
Kārsavas novada pašvaldība 745498,1
Latvijas Lauksaimniecības universitāte 716055,27
SIA "Rīgas karte" 507943,45
Jelgavas pilsētas slimnīca 474201,06
SIA Liepājas olimpiskais centrs 457615,28
Dagdas novada pašvaldība 378326,94
MNP SIA "Madonas slimnīca" 376383,65
AS Air Baltic Corporation 374898,28
VSIA "Latvijas Vēstnesis" 374328,17
PSIA "Ventspils reiss" 371293,01
VSIA "Latvijas Televīzija" 247257,83
Ludzas novada pašvaldība 246988,52
Salacgrīvas novada dome 229131,87
Ventspils pilsētas dome 206576,72
Jaunpiebalgas novada dome 201516,73
SIA "Rīgas ūdens" 194517,12
SIA "Valmieras ūdens" 186020,74
Mazsalacas novada pašvaldība 180941,01
Pašvaldības aģentūra "Krāslavas slimokase" 153735,18
Skrundas novada pašvaldība 151121,03
Jelgavas pilsētas domes Finanšu nodaļa 136819,21
Rūjienas novada pašvaldība 121896,53
Ozolnieku novada dome 121364,92
Ilūkstes novada dome 118848,83
Rucavas novada dome 108982,32
Dundagas novada dome 101489,7
Viļānu novada pašvaldība 97280,44
Priekules novada dome 88531,14
Lazdonas pagasta pārvalde 74688,64
SIA Atkritumu apsaimniekošanas dienvidlatgales starppašvaldību organizācija 74542,2
Krāslavas novada dome 65468,39
Rēzeknes pilsētas dome 64544,45
Maltas pagasta pārvalde 53192,51
Gulbenes pilsētas pārvalde 52709,25
Krustpils novada pašvaldība 51049,56
VSIA Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca 47574,39
SIA "Skrundas komunālā saimniecība" 45935,05
Alūksnes novada pašvaldība 43979,79
Jelgavas novada pašvaldība 42428,22
Kokneses novada dome 42119,89
Aleksandrovas speciālā internātpamatskola 41570,65
Apes novada dome 39324,44
Salaspils novada dome 37175,1
Dundagas vidusskola 36700,12
Raunas novada dome 36516,39
Andreja Upīša Skrīveru vidusskola 34951,74
Skrīveru novada dome 33841,33
Ezernieku pagasta pārvalde 33118,35
Talsu novada pašvaldība 31825,58
Lielvārdes novada dome 31693,42
SIA Zemgales olimpiskais centrs 30118,35
Jēkabpils sociālais dienests 29321,21
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
