Iesaki rakstu: 
Kaut gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau iepriekš ir sodījusi Latvijas valsti par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta pārkāpumu, liedzot pilsoņiem īstenot viņu tiesības brīvi paust savus uzskatus, Latvijas zvērinātais advokāts Aldis Gobzems (attēlā kopā ar žurnālisti Ilzi Jaunalksni), kā izriet no viņa parakstīta prasības pieteikuma tiesā, kas nonācis Pietiek rīcībā, sava klienta interesēs ir gatavs pamatot pretējo – arī viedokļa un attieksmes paušana uzskatāma par ziņu publicēšanu, un to izteicēju vajadzības gadījumā ir pamats sodīt. Publicējam fragmentus no Gobzema piemeklētā juridiskā pamatojuma:
„Publicētie raksti ir atzīstami par ziņām Civillikuma 2352.1 panta izpratnē, jo saskaņā ar vārda „ziņas” skaidrojumu ziņas nozīmē arī viedokli un attieksmi, kas nenoliedzami pausts [..] publicētajos rakstos.
Uz šādu Civillikuma 2352.1 pantā ietvertā termina „ziņas” interpretāciju norādījis arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2002. gada 14. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-604, proti, „pastāv būtiska atšķirība starp jēdzieniem „ziņas” un „viedokli”, un tāpēc [..] jāvērtē, vai viedokļu publicēšana [..] varēja aizskart [..] godu un cieņu” [..]
Tādēļ, pat ja tiktu pieņemts, ka attiecīgajos rakstos Atbildētājs ir paudis tikai savu subjektīvo viedokli, var secināt, ka arī konkrēta viedokļa publicēšanu ir iespējams uzskatīt par neslavas celšanu jeb tādu ziņu izplatīšanu, kas aizskar personas godu un cieņu vai reputāciju.
Iepriekšminētā tēze nostiprināta Latvijas tiesību doktrīnā, jo uz to atsaukusies Satversmes tiesa 2003. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 203-05-01, kur Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs Dr. hab. iur. profesors Uldis Krastiņš norādījis, ka „atšķirībā no civiltiesībām, krimināltiesībās viedoklis netiekot atzīts par neslavas celšanas priekšmetu”. [..].
Lai gan secinājums izdarīts no pretējā, tas skaidri norāda, ka civiltiesiskos prasījumos arī viedoklis var būt par pamatu prasības celšanai par reputācijas aizskaršanu un neslavas celšanu.”
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
