Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunā teiktais, sagaidot 2018. gadu: ... iesaistīsimies, darīsim un arī piedalīsimies lēmumu pieņemšanā ikvienā līmenī. Brīvā valstī katram ir tiesības paust savu viedokli un iestāties par sev svarīgiem principiem. Izmantosim šīs tiesības ar prieku, jo tieši tā ir brīvība”, man nepalīdzēja atrisināt 11 gadus ieilgušo Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteikto cilvēktiesību pārkāpumu izbeigšanu Kandavā.

Ar administratīvās rajona tiesas 2019.gada 16.aprīļa spriedumu lietā Nr. Nr.A420262318 (tiek izskatīts mans pieteikums par domes 2018.gada 30.augusta lēmumu, ar kuru atjaunota kartinga trases darbība) nospriests noraidīt manu pieteikumu un piemērot SIA ”Kartodroms” pagaidu aizsardzības līdzekli un noteikts, ka var veikt kartinga trases ekspluatāciju ar nomas kartingiem un citos veidos, kas nerada būtisku troksni.

Tātad, neskatoties uz to, ka spriedums nav stājies spēkā, tiesa finansiālu apsvērumu dēļ atļāva kārtējo reizi daļēji ekspluatēt kartinga trasi.

Par tiesas spriedumu iesniegta apelācijas sūdzība.

Tiesnesis atjaunoja kartinga trases darbību, pamatojoties uz lietā esošo 2019.gada marta vides trokšņa prognozes novērtējumā minēto.

Administratīvā lietā Nr.A420346615, pieņemot nelikumīgus lēmumus, kuru rezultātā trīs gadus SIA ”Kartodroms” tika dota iespēja veikt nelikumīgu uzņēmējdarbību, būtisks iemesls mainīt SIA ”Kartodroms” noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli un izbeigt nelikumīgo uzņēmējdarbību nebija ne Tiesībsarga 2016.gada 12.oktobra atzinums, ne tas, ka tiesnesis 2016.gada 9.decembrī pieņēma lēmumu un atzina 2015.gada Kandavas novada domes lēmumus par pirsmsšķietami prettiesiskiem, ne arī Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedums.

Šogad būtisks iemesls mainīt drošības līdzekli un atjaunot kartinga trases darbību ir trokšņa vērtēšanas prognoze!

Visi trokšņa testēšanas pārskati no 2008.gada apliecina to, ka tad, ja kartinga trasē nenotiek uzņēmējdarbība (pat ar īres kartingiem), dzīvojamās mājas teritorijā un dzīvojamās telpās ir laba dzīves kvalitāte.

Iegūtie trokšņa līmeņa rezultāti apliecināja arī to, ka, uzsākot kartinga trasē uzņēmējdarbību, skaņas spiediena līmenis nozīmīgi pieaug.

Kandavas novada dome un SIA ”Kartodroms” jau 2019.gada 30.aprīlī un 1.maijā atļāva biedrībai ”Motosports 77” ekspluatēt kartinga trasi ar kaucošajiem motoriem.

Arī pēc 1.maija pa kartinga trasi brauca sporta kartingi.

Tāpat biedrībai ”Pro-Kart” 6.jūnijā atļāva ekspluatēt kartinga trasi sporta kartingu treniņiem un 7. un 8.jūnijā atļāva tajā rīkot pasākumu ar sporta kartingiem.

Domes juridiskais dienests pašlaik pārliecināts, ka jau izdomājis veidu kā SIA ”Kartodroms” ”likumīgi’ var ekspluatēt kartinga trasi ar sporta kartingiem!

Jānosauc šī braukšana par treniņu un jāizdod nelikumīga atļauja pasākuma rīkošanai.

SIA ”Kartodroms” piederošajā kartinga trasē 2019.gada 7. un 8.jūnijā notika nelikumīgas sacensības, kuras neatbilda CIK FIA reglamentējošiem dokumentiem.

Tas nozīmē to, ka šīs Nacionālās sacensības nevar tikt ieskaitītas Starptautiskos čempionātos, Kausos, Trofejās.

Saprotams, ka tagad, iespējams, cietēji būs sportisti un vainīga būšu es, nevis nelikumīgo sacensību rīkotāji.

Viss iepriekš minētais ir apliecinājums tam, ka ne Dome, ne SIA ”Kartodroms” nepilda un nedomā pildīt likumu prasības un tiesas spriedumu.

Kandavas novada domes 2019.gada 27.maija paskaidrojumos tiesai rakstīts: ”...Domes uzskata, ka vienas personas interešu aizsardzība nevar būt nozīmīgāka nekā citas personas nepārprotama likvidācija. Savukārt citi iedzīvotāji, esot parakstījušies par to, ka piekrīt kartinga trases darbībai.”

Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 11.decembra lēmumā lietā Nr. Nr.A420262318 rakstīts: ”...Citkārt tas, ka apkārtnes iedzīvotāji vēlas trases saglabāšanu, nenozīmē to, ka viņi vēlas tādu trasi, kas pārkāpj vides tiesības un ietekmē veselību.”

VARAM mājas lapā 2014.gada 27.novembrī ievietota šāda informācija: ”VARAM, apzinoties Rīgas Zooloģiskā dārza potenciālu Amūras tīģeru populācijas saglabāšanā, pagājušā gadā rada iespēju piešķirt… papildu līdzekļus vairāk kā 35 tūkstošu eiro apmērā šo tīģeru nožogojuma prettrokšņu sienai. Tas ir nesis necerēti ātru un ļoti iepriecinošu rezultātu – šobrīd ikviens no mums var klātienē sekot līdzi šo skaisto dzīvnieku mazuļu ikdienas gaitām.”

Šajā gadījumā tīģera mazuļi tika pasargāti no ielas trokšņa, taču cilvēku bērni dzīvo ikdienā tādā troksnī, kurā zinātnieku pētījumos par troksni ir minēts, ka apgabalos, kuros trokšņa līmenis pārsniedz 75dB, nevajadzētu dzīvot – tas ir neapdzīvojams.

Kandavā tāds troksnis ikdienā ir pat tad, ja brauc tikai īres kartingi. Sacīkšu kartingu braukšanas laika tas pārsniedz 90 dB(A).

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 20.jūnija rīcības sēdē [(senatori V.Krūmiņa (priekšsēdētāja), V.Kakste un I.Višķere)] atteica izskatīt manu blakus sūdzību par kartingā trasē veiktās uzņēmējdarbības apturēšanu, jo ir maz ticams, ka trokšņu radītā diskomforta sajūta cilvēkam pēkšņi var radīt nopietnus veselības traucējumus un mana blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota (Senātam bija zināms viss iepriekš minētais).

Es taču neesmu izdomājusi to, ka Kandavā Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, tātad 35 dB (A) trokšņa līmeni telpās un mājas teritorijā 55 dB(A) ir robežlielumi, kurus vispār nedrīkst pārsniegt.

Pašlaik spēkā esošie trokšņa noteikumi nosaka, ka šo trokšņa robežlieluma pārsniegšana rada kaitējumu veselībai.

Kartinga trase atrodas arī dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Lietas materiālos ir 2010.gada 8.septembra kartinga trases higiēniskais novērtējums, kura slēdzienā tiek minēts, ka kartinga trase nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus sakarā ar radīto troksni. Cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu kartinga trasei, trokšņa iedarbība var radīt pārejošu vai arī pastāvīgu ietekmi uz organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tas var izraisīt funkcionālo sistēmu traucējumus, piemēram, hipertoniju un sirds išēmisko slimību. Pie jūtīgiem cilvēkiem var piederēt slimi cilvēki, kā arī cilvēki ar veselības problēmām: rekonvalescenti mājās (cilvēki atveseļošanās periodā pēc slimības), akli cilvēki un cilvēki ar dzirdes traucējumiem, kā arī grūtnieces, vēl nedzimuši mazuļi, zīdaiņi, mazi bērni, gados veci cilvēki.

Šo Kandavas kartinga trases higiēnisko novērtējumu, protams, Veselības inspekcija veica tikai pēc prokurora pieprasījuma.

Veselības ministrija vienā no savām vēstulēm (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citiem pasaules iedzīvotājiem.”

Līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumam lietā Nr.A420538712 SKA-759/2013 ir virsraksts - Privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt pārmērīga vides piesārņojuma samazināšanu un turpmāk rakstīts:

”1....cilvēkam līdz zināmai robežai jāpiecieš citu fizisku personu, kā arī juridisko personu radītie trokšņi, smakas un citi vides piesārņojumi. Minēto robežu demokrātiskā iekārtā parasti nosaka likums un no tā izrietošie normatīvie akti. Tomēr arī gadījumos, kad šāda robeža un/vai konkrēta valsts pārvaldes rīcība normatīvajos aktos nav noteikta, tā atvasināma no Satversmē garantētajām tiesībām uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību un īpašumu (Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļa).

2. Ja vides piesārņojums sasniedz tādu līmeni, ka ar to būtiski tiek aizskartas privātpersonu tiesības uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu un kad nebūtu taisnīgi sabiedrības vārdā prasīt, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šādu situāciju neregulē, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitīvs pienākums un līdz ar to arī privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt veikt noteiktas darbības, lai samazinātu vides piesārņojumu (Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļa).

Turpmāk spriedumā norādīts:

”...Kā norādīts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramības aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arī ietver citus traucējumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmēt indivīda labsajūtu un traucēt baudīt mājokli tādā veidā, kas ietekmē arī privāto un ģimenes dzīvi...

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.”

Nedomāju, ka Augstākās tiesas senatori, izskatot 2019.gada 20.jūnija rīcības sēdē manu blakus sūdzību, nezināja iepriekš minēto Senāta lēmumu un Satversmes spriedumos rakstīto: ” Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā minēts: ...Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē primāri aizsargā personu, tās intereses, proti, personas iespējas dzīvot tādā vidē, kurā tā var pilnvērtīgi, cilvēka cieņai atbilstoši funkcionēt un attīstīties.

Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī pieprasa, ka nav jāsagaida reāls un faktisks cilvēka veselībai nodarīts kaitējums, bet pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valstij būtu savlaicīgi jāveic efektīvi un samērīgi pasākumi, lai nepieļautu kaitējuma iestāšanos.

Savukārt pienācīgs, taisnīguma principam atbilstošs un uz cilvēka cieņas aizsardzību vērsts izvērtējums nozīmē, ka ir izsvērtas un līdzsvarotas iesaistīto personu intereses, uzlūkojot katru cilvēku kā augstāko vērtību demokrātiskā tiesiskā valstī un nevar būt vērsts tikai uz vienas personu grupas interešu prevalēšanu.”

Pašlaik droši vien, neviena ”normāla” cilvēka tiesības “nenoregulētās trokšņu lietas” neuztrauc, tāpēc ne uz mani, ne uz citiem kartinga trases tuvumā dzīvojošiem, iepriekš minētais neattiecas.

Spēkā esošie noteikumi ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” Nr.16 2014.gada 7.janvārī ir parakstīti ar sekojošu tekstu: ”Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību.”

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību rakstīts:

Šīs direktīvas mērķis ir formulēt kopēju pieeju, lai prioritārās jomās nepieļautu, novērstu vai samazinātu kaitīgās sekas, ieskaitot kairinājumu, kas rodas, iedarbojoties vides troksnim.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā 2018.gada 23.novembrī tika publicēts ””Paziņojums par līdzdalības iespējām tiesību aktu noteikumu Nr.1082 3. izstrādes procesā – MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība””

Es 2019.gada 17.janārī visām trokšņa jautājuma risināšanā iesaistītajām ministrijām iesniedzu iesniegumu ar lūgumu sadarboties un izdarīt grozījumus trokšņa noteikumos.

Esmu atkārtoti 2019.gada 24.maijā iesniegusi iesniegumu Ministru prezidentam, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Veselības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Latvijas Republikas tiesībsargam un lūgusi iesnieguma adresātus sadarboties un nekavējoties izstrādāt nepieciešamos grozījumus atbilstošos likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai turpmāk iedzīvotājiem nebūtu par šīs uzņēmējdarbības veidu jāraksta iesniegumi.

Saņēmu VARAM 2019.gada 21.jūnija vēstuli, kurā minēts, ka 2018.gadā izsludinātais paziņojums neattiecas uz iedzīvotāju tiesību aizsardzību pret troksni, taču šobrīd ir uzsākts darbs pie informatīvā ziņojuma ”Par vides trokšņa regulējumu” izstrādes ar mērķi pilnveidot vides trokšņu problēmjautājumu trokšņa pārvaldībā, papildus vērtējot tiesu praksi. Plānots, ka līdz 2019.gada 30.septembrim informatīvais ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ar Latvijas Republikas Senāta rīcības sēdes lēmumu ( senatori D.Mita, N.Salenieks un I.Slica) 2019.gada 25.jūnijā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar manu kasācijas sūdzību par 2018.gada 21.decembra spriedumu, jo izskatāmai lietai nav nozīme judikatūras veidošanā.

Par auto-moto trasēs veiktās uzņēmējdarbības trokšņa problēmu ir skatīti tiesās tikai mani pieteikumi.

 Mans mērķis, iesniedzot kasācijas sūdzību, bija tas, ka pašvaldība apzinājās un tīšām pieņēma faktiski trīs nelikumīgus administratīvos aktus, nevis maldījās un kļūdījās, tos pieņemot, kā arī tas, ka šajās lietās nepieciešama judikatūra par to, cik tad maksā kvalitatīvs dzīves gads par 3 gadu Satversmē noteikto cilvēktiesību pārkāpumu.

Iepriekš tiku lūgusi, tiesas, kuras skatīja manus pieteikumus, ņemt vērā tiesu praksi lietās, kurās kartinga trase īpašnieki tika apstrīdējuši Veselības inspekcijas veikto trokšņa mērījumu rezultātus (Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu lietā Nr.A420342212 un Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.142122210).

Visu trīs instanču tiesas tika noraidījušas kartinga trases vadības pieteikumus un atzinušas Veselības inspekcijas veiktos trokšņa testēšanas pārskatus par tiesiskiem, atzīstot, ka Kandavas kartinga trasē veiktās uzņēmējdarbības reālais troksnis diskomfortu rada visu Priežu ielas māju teritorijā un telpās konkrētā dienā vai vakarā.

Neviena tiesa, izskatot manus pieteikumus, iepriekš minēto judikatūru neņēma vērā (pilnībā ignorēja šīs judikatūras esamību).

Ir stājušies spēka divi tiesas spriedumi.

1. Administratīvā rajona tiesas 2018.gada 29.novembra spriedums (lieta Nr.A420262318 A43-1631-18/14) ar kuru nolēma atcelt ar šā sprieduma spēkā stāšanās dienu Kandavas novada būvvaldes 2017.gada 18.oktobra atzīmi par būvniecības ieceres akceptu paskaidrojuma rakstā objektam „Prettrokšņu barjera”, Jelgavas ielā 16, Kandavā, Kandavas novadā. Tiesas ieskatā prettrokšņu pasākumam ir jābūt efektīvam līdzeklim trokšņa robežlielumu nodrošināšanā. Tā kā prettrokšņa ekrāna galvenā funkcija ir nepieļaut trokšņa līmeņa pārsniegšanu, nevis tikai samazināt trokšņa avota radīto troksni, akceptētā prettrokšņa ekrāna izbūve tiesas ieskatā nenodrošinās to mērķi, kādam tā ir paredzēta.

2. Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 27.marta spriedumu Administratīvajā lietā Nr.A420209718 ir atzīta par prettiesisku Atbildētāja 2018.gada 24.aprīļa atļauja Nr.3-31/40 pasākuma rīkošanai kartinga trasē. Tiesa atzīst, ka izdotās atļaujas izdošana ietekmē plašu personu loku, kuru interese uz skaidru un saprotamu administratīvo aktu ir tiesiski pamatota un aizsargājama, jo īpaši apstākļos, kad likums uzliek par pienākumu pašvaldībai izvērtēt atļautā pasākuma norises ietekmi uz cilvēku dzīvību, veselību un drošību....Atbildētājs, izdodot atļauju, nav izdarījis lietderības apsvērumus, tādejādi pieļaujot vienu no rīcības brīvības izmantošanas kļūdām, proti, rīcības brīvības nepareizu izmantošanu...Tiesas ieskatā, atļaujas atzīšana par prettiesisku ir atbildīgs un pietiekams atlīdzinājums, kā arī morāls gandarījums pieteicējai.

Mani, protams, šāds morālais gandarījums apmierināja.

Sakarā ar to, ka Kandavas novada dome pēc 2018.gada 17.aprīļa tiesas sprieduma un pēc diviem tiesas spriedumiem, kuri stājušies spēkā, tīšām turpināja pieņemt administratīvu aktus (lietā Nr.A420262318 - tiek izskatīts mans pieteikumus par domes 2018.gada 30.augusta lēmumu un lieta Nr.A420211419 tiks skatīts mans pieteikums par Kandavas novada domes 2019.gada 5.jūnija atļaujas pasākuma rīkošanai atzīšanu par prettiesisku), kuri pārkāpj kartinga trases tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības, tad nekādā gadījumā pāris simts euro nemantiskā kaitējuma apmērs un morāls gandarījums par mana pieteikuma apmierināšanu, nepilda preventīvu funkciju, lai izbeigtu šo nelikumīgo uzņēmējdarbību ar ”kaucošām” trokšņa iekārtām.

Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 17.aprīļa spriedumā rakstīts: ”...Tiesai nav izdevies atrast nevienu lietu, kurā būtu lemts par atlīdzinājuma apmēru par tiesību uz labvēlīgu vidi pārkāpumu (atsevišķi vai kopsakarā ar tiesību uz veselības aizsardzību pārkāpumu).”

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 20.aprīļa spriedumā lietā Nr. A42696509 SKA – 372/2012 ir virsraksts: Atlīdzinājuma noteikšana par cilvēktiesību pārkāpumiem

Tēze: Jēdziens atbilstīgs atlīdzinājums nozīmē, ka atlīdzinājumam ir jābūt taisnīgam. Atlīdzinājumam ir jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības ir tikušas aizskartas. Tam ir arī preventīva nozīme.

Tēze: Ja valsts ir atzinusi cilvēktiesību pārkāpumu, bet noteikusi atlīdzinājumu, kas ir ievērojami zemāks par minimumu, kādu Eiropas Cilvēktiesību tiesa parasti piešķir par attiecīgu pārkāpumu, persona saglabā upura statusu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 34.panta izpratnē. Līdz ar to, nosakot atlīdzinājumu, tiesai jāsalīdzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktais atlīdzinājums līdzīgās lietās un atlīdzinājums par morālo kaitējumu nedrīkst būt ievērojami zemāks par minimumu, kādu noteikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa salīdzināmās lietās.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā salīdzināmās lietās nemantiskais morālais kaitējums nav mazāks par 3000 euro.

 Nosakot atlīdzinājumu, tieši tiesa pauž valsts nostāju jautājumā par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu (sk. Senāta 2010. gada 16. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-104/2010 18. punktu, spriedums pieejams http://juridika.tiesas.lv).

Tādēļ tiesnešu pienākums ir nevis vienkārši noteikt par nemantisko kaitējumu izmaksājamās atlīdzības summu, bet gan apsvērt, kā konkrētais spriedums ietekmēs tiesisko attiecību subjektu turpmāko darbību.

Senāta rīcības sēdes 2019.gada 20.jūnija un 25.jūnija lēmumos noteikts, ka lēmumi nav pārsūdzami.

Es, uzskatu, ka tas ir Satversmes 86. pantam neatbilstošs ierobežojums un tāpēc 2019.gada 1.jūlijā iesniedzu Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumu un lūdzu nodot manu blakus sūdzību un kasācijas sūdzību izskatīšanai paplašinātam tiesnešu kolēģijas sastāvam, jo jāveicina vienota tiesu prakse un aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumu apspriešana par auto-moto trasēs notiekošo uzņēmējdarbību.

Tiku norādījusi, ka manā iesniegumā minētais apliecina to, ka blakus sūdzība ir tiesiski pamatota un ir izskatāma likumā paredzētā kārtībā, tāpat kasācijas sūdzība ir izskatāma, jo 25.jūnija lēmumā nav minēts neviens Augstākās tiesas judikatūras fakts par nelikumīgu administratīvu aktu pieņemšanu par auto-moto trašu būvniecību un tajās veiktās uzņēmējdarbības negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēriem tieši par auto-moto trasēs veiktās uzņēmējdarbības pārkāpumiem, kuru rezultātā tiek pārkāptas iedzīvotāju Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos noteiktās tiesības, kā arī to, ka manas kasācijas sūdzības izskatīšanas rezultāts var radīt judikatūru par to - cik tad maksā kvalitatīvs dzīves gads.

Iepriekš minētā Augstākās tiesas rīcība liecina par to, ka kaut kādu iemeslu dēļ pašlaik tiesa nedrīkst vai negrib radīt par ”nenoregulētām trokšņu lietām” judikatūru, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktajiem atlīdzinājumiem līdzīgās lietās.

Televīzijas raidījumā ”Bez tabu” bija sižets par to, ka Bauskas novada Mūsa ciema iedzīvotāji sūdzas par šautuves troksni. Bauskas novada mājas lapā ir 2019.gada 1.maija raksts ”Mūsas ciema iedzīvotāji dzīvi traucē šautuves troksnis”, kurā rakstīts: ” No iedzīvotāju puses izskanēja ideja, ka būs vien jāvēršas tiesā. Iedzīvotāji ir droši, ka šautuves radītais trokšņu fons pārkāpj likumos noteikto. Savukārt D. Upelnieks bija pārliecināts, ka tas neko nedos. Viņš nosauca vairākus gadus ilgušo tiesāšanos, kuras mērķis bija apklusināt Kandavas kartinga trases troksni un kas beidzās ar sporta bāzes īpašnieku uzvaru.”

Prokart mājas lapā 2019.gada 9.jūnijā ir raksts ”Saules uzkarsēts un lietus atveldzēts noslēdzas sezonas otrais posms Kandavā”.

Par nelikumīgi notikušajām sacensībām šajā rakstā minēts: "Mums ir liels prieks, ka šajā dienā varam tikties Kandavas Kartodromā un taisnība ir uzvarējusi", ar šādiem vārdiem svinīgo atklāšanas parādi atklāja Valdis Brutāns!”

Internetā ir publiski pieejams 2015.gada 31.marta Ilzes Pētersones raksts ”Uz ministrijas grauda - trokšņotāji”, kurā rakstīts sekojošais: ”...Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Dace Šatrovska apgalvo, ka ministrija nopietni ķērusies klāt “nenoregulētajām trokšņu lietām”....Veselības inspekcija – gada laikā par trokšņošanu saņem ap simt sūdzību, ko nevar uzskatīt par augstu rādītāju, informē Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.”

Ministrijas tik ”nopietni” ķērās klāt ”nenoregulētām trokšņu lietām”, ka 2015.gada 22.septembrī tika pieņemti Latvijas Republikas Satversmei neatbilstoši noteikumu grozījumi.

To, ka es izmantoju savas tiesības un prasu, lai valsts nodrošina Satversmes 96., 97., 105., 111. un 115.pantos ierakstītās tiesības, tiesneši uzskatīja par principiāla rakstura prasījumiem un tāpēc no 2016.gada 29.aprīļa līdz 2018.gada 23.augustam nelikumīgi atjaunoja kartinga trasē uzņēmējdarbību.

Nenoliedzami, ja nebūtu mana principialitāte, tad vēl joprojām būtu spēkā necilvēcīgie trokšņa noteikumu grozījumi.

Ja tiesneši un valsts amatpersonas, kuri ir skatījuši manus pieteikumus (iesniegumus) būtu principiāli savos lēmumos, spriedumos un atbilstoši rīkojušies, tad jau 2008.gadā būtu atrisināta kaucošo motoru problēma.

Pēc publiski pieejamās informācijas par to, kā šīs nelikumīgās uzņēmējdarbības aizstāvji visos iespējamos veidos mani publiski baida, pazemo, saprotu, kāpēc Kandavas, Rīgas un citu apdzīvoto vietu iedzīvotāji neuzdrošināsies sūdzēties par šo “nenoregulēto trokšņu lietām”.

Valsts policija pret Kandavas novada domes amatpersonu un SIA ”Kartodroms” pārstāvi ir uzsākusi kriminālprocesu krimināllietā Nr.11390020919 pēc Krimināllikuma XXIII nodaļas.

Ceru, ka šī uzsāktā kriminālprocesa rezultātā tiks uzrādīta apsūdzība un būs arī tiesas spriedums.

Šī raksta mērķis ir iedzīvotājus, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā saņemties un rakstīt iesniegumus Veselības inspekcijai, lai veic trokšņu mērījumus dzīvojamo māju telpās, veic trokšņa objektu novērtējumus, jo tad Veselības inspekcijai jādod slēdziens par trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem.

 Rakstiet iesniegumus Veselības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, kuros prasiet veikt trokšņa noteikumu grozījumus.

Prasiet trokšņa noteikumos noteikt:

- ka trokšņa robežlieluma novērtēšanai auto-moto trasēs un šautuvēs izmanto trokšņaināko vienas stundas periodu dienā. VARAM 2015.gadā vienā no trokšņa noteikumu grozījumu variantiem, tāds nosacījums arī tika iekļauts (170215), taču netika pieņemti. Faktiski būtu jāņem vērā nevis auto-moto trašu un šautuvju vadību sniegtais noslogojums, bet gan jāuzskata, ka šo objektu noslogojums ir šajos objektos noteiktie darba laiki. Objektu noslogojums, kuru sniedz auto-moto trašu un šautuvju vadība, apliecina tikai to, cik veiksmīgs ir šis uzņēmējdarbības veids.

- viens no projekta punktiem paredzēja, ka šautuvēm, kas atrodas pusotra kilometra attālumā no dzīvojamās apbūves, atļauts darboties darba dienās ne ilgāk kā četras stundas, brīvdienās – trīs. Tāpēc atbilstošos likumos vai noteikumos jānosaka, kādā attālumā ārā izvietotas auto-moto trases un šautuves var atrasties ne tikai no dzīvojamām mājām, bet arī no citu nekustamo īpašumu teritorijas (pie Mūsas upes esošā šautuve atrodas apmēram 500 metru attālumā no dzīvojamām mājām).

- Trokšņa noteikumu 12.punkts nosaka, ka Veselības inspekcija, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, kontrolē saimnieciskas darbības (izņemot ar mūzikas atskaņošanu saistītas darbības) vai iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus), vai satiksmes radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu. Savukārt noteikumu 13.pants nosaka, ja pēc trokšņa mērījumiem, kuri norādīja uz trokšņa robežlielumu pārsniegšanu, būtiski nav mainījusies trokšņa avota darbība vai nav veikti pasākumi trokšņa samazināšanai, atkārtotus trokšņa mērījumus var neveikt.

Vai tad šādai saimnieciskai darbībai kontrole ir jāveic tikai pēc iedzīvotāju iesniegumu saņemšanas? Kādas darbības tad veic Veselības inspekcija, ja neveic atkārtotus mērījumus? Atkārtoti administratīvi sodīt nevar.

- šādu trokšņa objektu darbības novērtējums nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai šie objekti ir reģistrēti sporta bāžu reģistrā, vai nav reģistrēti.

- sakarā ar to, ka auto-moto trašu un šautuvju vadībai vienmēr ir zināms, kad tiks veikti mērījumi, tad Veselības inspekcijas organizētie trokšņa mērījumi neatspoguļo patiesos trokšņa lielumus, tāpēc Veselības inspekcijai jānodrošina ilgstoši monitoringa mērījumi. Veselības inspekcija atbildēja, ka monitoringa mērījumus neveic. Tad, kura iestāde monitoringa mērījumus šajos gadījumos nodrošina?

SIA ”Kartodroms”, kad ir izdevīgi tad skaidro, ka uzņēmējdarbība ir sezonāla, kad nav izdevīgi, tad aprēķinus veic tā it kā uzņēmējdarbību veiktu visu gadu. Ja pašlaik nebūtu dažādi tiesvedību procesi, tad Kandavā notiktu arī 24 stundu Le Mans izturības sacīkstes (tam apliecinājums bija 2018.gada 20.oktobrī paredzētās sacensības).

Saprotams, ka ne auto-moto trašu, ne šautuvju darbība nav sezonāla.

Lielākai daļai uzņēmējdarbību veidiem ir periodi, kad ir mazākas vai lielākas peļņas laiki.

Pašlaik mēs vienkārši tiekam spīdzināti. Nekustamo īpašumu vērtības samazinās. Visās nekustamo īpašumu teritorijās atrodas arī mājdzīvnieki un cilvēki no īpaši jūtīgas grupas.

Saprotams, ka auto-moto trašu un šautuvju tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju spēkos nav pārspēt Latvijas autosporta, motosporta un šaušanas federāciju (savienību, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minēto personu ietekmi uz likumu un noteikumu pieņemšanu.

Žurnālista Edgara Kupča 2017.gada 17.maija publicētajā rakstā ”Mototrašu trokšņu sāga: Gāzētāju pusē nostājusies arī Saeima” rakstīts: ”...«Vienotības» pārstāves Laimdotas Straujumas vadītā valdība izdabāja dažiem uzņēmējiem un pāris ministru atvasēm – palielināja Ministru kabineta noteikumos atļauto trokšņu līmeni. Tādējādi darbu varēja atsākt skaļuma dēļ slēgtā Kandavas mototrase, kā arī sacensības rīkot Biķernieku trase Rīgā.”

Esmu 2015.gadā lūgusi Valsts prezidentu un Ministru prezidentu mani personīgi uzklausīt.

Valsts prezidenta kanceleja atbildēja, ka nav lietderīgi ar mani tikties un Ministru kabineta kanceleja atbildēja, ka Ministru prezidents vispār netiekas ar iedzīvotājiem.

Šo “nenoregulēto trokšņu lietu” dēļ Satversmē noteiktās cilvēktiesības Kandavā tika un tiek pārkāptas simtiem iedzīvotāju, Rīgā tūkstošiem iedzīvotājiem, kā arī tās tiek pārkāptas citās apdzīvotās vietās dzīvojošiem.

Tāpēc pašlaik noteikti ir tas laiks, kad no mūsu vienotās attieksmes ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte 2020.gadā.

Nedosim iespēju Veselības ministrijai teikt, ka sūdzību skaitam par troksni ir zems rādītājs un ka neviens bez manis neprasa veikt grozījumus trokšņa noteikumos.

Auto-moto trasēs un šautuvēs tiek veikta uzņēmējdarbība. Treniņi un sacensību (arī starptautisku) rīkošana ir tikai viens no saimnieciskās darbības veidiem, un sacīkšu braucējs vai šāvējs ir tikai viena no profesijām un tāpēc nav saprotams, kāpēc šim saimnieciskās darbības veidam un šīs profesijas iegūšanai un iespējai ar to nodarboties ir radīti izņēmuma apstākļi – pasliktinot šo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā dzīvojošo dzīves apstākļus.

Ir pilnīgi vienalga, kādi cilvēki šos objektus izmanto – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana ar kaucošajiem motoriem un šaušana skaitās izklaide, treniņš, vai tās ir svarīga līmeņa sacensības.

Jebkurā gadījumā troksnis nekļūst patīkamāks.

Pēc publiski pieejamas informācijas Vikipēdijā – braucošā automašīna (10 metru attālumā no skaņas avota) rada 60-80 dB(A) troksni, transportlīdzekļa troksnis uz lielceļa (10m attālumā) ir 80-90 dB(A).

Šāviena troksnis rada 140-160 dB(A) troksni. Piemērs - mežsargs vienmēr izmanto šauteni ar skaņas slāpētāju (klusinātāju). Pēc publicētiem mērījumiem, ja dienā tiktu raidīti 100 šāviņi, šautenes, munīcijas un klusinātāja kopīgi radītais troksnis dotu maksimālo pīķa līmeni 130 dB(C) un dienas trokšņa ekspozīcijas līmeni – 76 dB(A) – šautuves darbības laikā tiek izšauti tūkstošiem šāviņu.

Šajā interneta vietnē rakstīts: ”...Nepatika pret spalgām skaņām mēdz būt gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas....Fizioloģiska nepatika rodas, kad troksnis pēkšņi un spēcīgi iedarbojas...Psiholoģiska nepatika ir izskaidrojam ar to, ka mēs kopš dzimšanas esam jūtīgi pret skaņām, kuras signalizē par cilvēka vajadzībām. Griezīgu skaņu, smadzenes var iztulkot kā kliedzienu pēc palīdzības (auto-moto tehnikas trasēs un šautuvēs radītais troksnis ir pēkšņs, spēcīgs un griezīgs. Pie šī trokšņa nevar pierast).”

Cilvēks nevar izslēgt dzirdi tā, kā var aizvērt acis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...